6. Article

Stiprināts darbs ar diasporas jauniešiem. ĪSTENOJAMIE UZDEVUMI Nr. Uzdevums Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgie Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju Sasaiste ar NAP2027 Izpildes termiņš 1. Stiprināt darbu ar jaunatni pašvaldību līmenī, lai nodrošinātu visiem jauniešiem, t.sk. jauniešiem no lauku reģioniem, iespējas neformāli mācīties un attīstīt savas iniciatīvas, kā arī veicināt brīvā laika lietderīgu izmantošanu150IZM Pašvaldības, NVO, JSPA, ZM 3.1.PR, 3.2.PR 10.3.RR, 11.1.RR, 11.2.RR, 11.3.RR, 12.1.RR, 12.4.RR [122] 2027 2. Veicināt darba ar jaunatni atpazīstamību un prestižu, t.sk. izveidojot neformālajā izglītībā gūto kompetenču atzīšanas mehānismu jaunatnes jomā151IZM NVO, JSPA, LPS 3.1.PR, 3.3.PR 11.1.RR, 12.1.RR, 12.4.RR [122] 2027 3. Paaugstināt darba ar jaunatni veicēju profesionālās kompetences, t.sk. pilnveidot augstākās izglītības studiju iespējas darba ar jaunatni veicējiem, kā arī veicināt sadarbību un labās prakses apmaiņu starp jaunatnes jomas profesionāļiem152IZM JSPA, VISC, NVO3.1.PR 11.1.RR, 11.2.RR [122] 2027 4. Sekmēt jauniešu un darba ar jaunatni veicēju piekļuvi un iesaisti Eiropas Savienības un citās jaunatnes atbalsta programmās un projektos153JSPA IZM, pašvaldības, NVO3.1.PR, 3.2.PR 11.1.RR, 11.2.RR, 12.1.RR [122] 2027 5. Izveidot ilgtspējīgu finansēšanas modeli darba ar jaunatni īstenošanai valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju līmenī, t.sk. izvērtējot līdzšinējās finanšu plānošanas un koordinācijas efektivitāti154IZM Pašvaldības, JSPA, NVO, LPS3.1.PR 11.2.RR [122] 2023 6. Attīstīt digitālā darba ar jaunatni sistēmu, kā arī veicināt mobilā darba ar jaunatni attīstību pašvaldībās, t.sk., īstenojot metodisko atbalstu, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem, tostarp, jauniešiem, kuri dzīvo tālāk no pakalpojumu centriem155IZM JSPA, VARAM, Pašvaldības, NVO2.4.PR, 3.1.PR, 3.2.PR 10.3.RR, 11.1.RR, 11.3.RR, 12.1.RR [122] 2027 7. Nodrošināt darbā ar jaunatni iesaistītajām personām piekļuvi sistēmiska profesionālā atbalsta saņemšanai, veicinot darba ar jaunatni veicēju palikšanu nozarē156IZM JSPA, pašvaldību iestādes, NVO3.1.PR 11.2.RR [122] 2027 8. Stiprināt darbu ar diasporas jauniešiem, izveidojot tā atbalsta mehānismu157IZM ĀM, KM3.1.PR 11.2.RR [122] 2027 9. Ieviest monitoringa rīku uz pierādījumiem balstītas jaunatnes politikas plānošanai, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi158IZM JSPA3.1.PR [122] 2027 3.2. Rīcības virziens: Plašākas un aktīvākas jauniešu līdzdalības veicināšana Jauniešiem ir tiesības līdzdarboties jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā: iesaistoties neformālās izglītības iegūšanā un sniegšanā un veicot brīvprātīgo darbu; darbojoties izglītības iestāžu pašpārvaldēs; izstrādājot un īstenojot projektus, kā arī citas iniciatīvas; piedaloties jaunatnes organizāciju, kā arī citu biedrību un nodibinājumu darbībā; iesaistoties jaunatnes politiku ietekmējošu valsts un pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesā; iesaistoties citās aktivitātēs, kas vērstas uz jauniešu līdzdalības veicināšanu jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā159. Lai arī kopš neatkarības atgūšanas Latvija spērusi lielu soli pilsoniskās līdzdalības attīstībā, tomēr šajā jomā vēl ir daudz vietas izaugsmei. Latvijas jaunieši ir ļoti nošķirti no lēmumu pieņemšanas procesiem. Pēc IZM datiem tikai 8 % jauniešu uzskata, ka viņiem ir augstas iespējas ietekmēt lēmumus savā pašvaldībā, par augstām iespējām ietekmēt lēmumus valsts līmenī pārliecināti ir tikai 5 % jauniešu160. Eurobarometer dati (Flash Eurobarometer 455, 2018) liecina, ka politisko partiju darbībā iesaistās tikai 4 % jauniešu161. Šobrīd arī starp Baltijas valstīm Latvijā ir zemākais jauniešu skaits, kuri iesaistās sabiedriskās aktivitātēs: tikai 19 % jauniešu apmeklē jauniešu centrus, 17 % iesaistās nevalstisko organizāciju darbībā un 24 % - jauniešu projektos. Skolēnu pilsoniskās kompetences līmenis Latvijā ir zemākais starp Baltijas jūras reģiona demokrātiskajām valstīm un trešais zemākais starp Eiropas valstīm162. Skolēni Latvijā kā pilsoniskās izglītības satura pamattēmu izceļ dabas aizsardzību (84 %), taču tēmas par balsošanu dažāda līmeņa vēlēšanās, likumdošanas procesu, problēmu risināšanu sabiedrībā, ārpolitikas jautājumus un ekonomiku kā nozīmīgus min tikai 40-50 %, kas sastāda mazāk nekā pusi no aptaujātajiem skolēniem. Priekšstatu par demokrātijas un līdzdalības nozīmi skolās vecumā veido arī skolēnu un audzēkņu pašpārvalžu darbība. Izglītojamo pašpārvalde demokrātiska un brīvprātīga izglītojamo vēlēta institūcija, kuras mērķis ir pilnveidot izglītības iestādes mācību un sabiedrisko dzīvi, balstoties uz skolēnu/audzēkņu, pedagogu un administrācijas vajadzībām un saskaņojot tās. Pašpārvaldes darbība notiek saskaņā ar izglītības iestādes normatīvajiem aktiem163. Iesaistoties pašpārvalžu aktivitātēs, jauniešiem ir iespēja iegūt līdzdalības pieredzi, praktiski attīstīt pilsoniskās kompetences, mācīties sadarboties un sniegt savu ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā. 44 % jauniešu, kuri piedalījās IZM veiktajā jauniešu aptaujā, atzīmēja, ka pēdējā gada laikā iesaistījās izglītojamo pašpārvalžu darbā. Vēl viena no pilsoniskās līdzdalības izpausmēm ir brīvprātīga darba veikšana. Brīvprātīgā darba mērķis ir sniegt ieguldījumu kāda cita vai visas sabiedrības kopējā labumā pēc savas brīvas gribas un bez finansiālas ieinteresētības, vienlaicīgi iegūstot nozīmīgu ieguvumu un pieredzi savā izaugsmē. Jauniešu brīvprātīgais darbs biežāk ir vērsts uz prasmju un savas pirmās darba pieredzes iegūšanu. Jaunieši, kas veic brīvprātīgo darbu pilnvērtīgāk sagatavo sevi pieaugušo dzīvei, skolā iegūtās zināšanas pielietojot praksē skolā un ārpus tās iegūtās zināšanas. Saskaņā ar IZM rīcībā esošajiem datiem, 27 % jauniešu brīvprātīgo darbu veic regulāri, vairākas reizes gadā. Būtiski ir paplašināt iespējas jauniešiem veikt brīvprātīgo darbu, ka arī stiprināt tās pilsoniskās līdzdalības izpausmes lomu. Svarīga loma jauniešu pilsoniskās kompetences attīstībā ir nevalstiskajām organizācijām. 2022. gadā Latvijā reģistrētas 43 jaunatnes organizācijas, no tām 6 nacionāla mēroga jaunatnes organizācijas, kurām ir tiesības saņemt valsts atbalstu ne tikai iniciatīvu īstenošanai, bet arī darbības nodrošināšanai. Saskaņā ar Jaunatnes likumu jaunatnes organizācijas veic darbu ar jaunatni tās ir biedrības, kurās vismaz divas trešdaļas ir bērni un jaunieši vai arī vairākas biedrības, kurās kopā vismaz divas trešdaļas biedru ir bērni un jaunieši, biedrības valdē ir nodrošināta jauniešu līdzdalība, turklāt viens no jaunatnes organizāciju mērķiem ir veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē164. Būtiski ir nodrošināt, lai jauniešiem būtu pieejama droša un uzticama informācija par līdzdalības iespējām. Informācijas trūkumu kā galveno šķērsli iesaistīties sabiedriskās, sociālās, politiskās vai cita veida aktivitātēs nosauca 39 % jauniešu, kuri piedalījās IZM veiktajā aptaujā. Savukārt, 64,5% jauniešu norāda, ka iesaistīties aktivitātēs viņus motivē iespējas pilnveidot sevi, savas zināšanas, prasmes un spējas. Lai jauniešu spētu veiksmīgi realizēt savas līdzdalības iespējas, ir svarīgi attīstīt jauniešos pilsonisko kompetenci arī ārpus formālās izglītības. Jauniešu aktīvā pilsoniska un politiskā līdzdalība var izpausties dažādos veidos: tā var būt iesaiste nevalstisko organizāciju, jauniešu domju un politisko partiju aktivitātēs un pamatdarbībā, brīvprātīgā darba veikšana, līdzdalība digitālajā vidē u.c. Bieži vien pirmo līdzdalības pieredzi jaunieši iegūst, iesaistoties izglītības iestāžu pašpārvalžu darbībā, tāpēc ir svarīgi stiprināt izglītojamo pašpārvaldes, lai tādā veidā jaunieši varētu veiksmīgi līdzdarboties lēmumu pieņemšanā izglītības iestādēs, praktiski attīstot pilsonisko kompetenci. Ir svarīgi nodrošināt, lai jauniešiem būtu pieejams kvalitatīvs un draudzīgs saturs par līdzdalības un attīstības iespējām. Rīcības virziens noteikts, lai paaugstinātu jauniešu pilsonisko līdzdalību, t.sk. jauniešu iesaisti skolu, vietējo kopienu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā un stiprinātu jauniešu piederības sajūtu Latvijai un Eiropai. DARBĪBAS REZULTĀTS: