9. Article

Strīdi starp Līgumslēdzējām Pusēm 1. Strīdi starp Līgumslēdzējām Pusēm, kas saistīti ar šī līguma iztulkošanu vai piemērošanu, ja iespējams, tiks atrisināti diplomātiskā ceļā, kas var ietvert, ja abas Līgumslēdzējas Puses to vēlas, konsultācijas ar divpusējo komisiju, kas sastāv no abu Līgumslēdzēju Pušu pārstāvjiem. 2. Ja strīdu starp abām Līgumslēdzējām Pusēm šādā veidā nav iespējams atrisināt 6 mēnešu laikā kopš strīda pieteikšanas, tas var tikt iesniegts arbitrāžas tiesā pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses lūguma. 3. Šāda arbitrāžas tiesa tiks izveidota katram atsevišķam gadījumam šādā veidā: divu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas katra Līgumslēdzēja Puse iecels vienu tiesas locekli. Šie divi tiesas locekļi izvēlēsies kādu trešās valsts pilsoni, kas, pēc abu Līgumslēdzēju Pušu apstiprināšanas tiks iecelts par tiesas priekšsēdētāju. Priekšsēdētājs tiks iecelts divu mēnešu laikā pēc abu iepriekšminēto arbitrāžas locekļu iecelšanas datuma. 4. Ja šī panta 3. punktā minētajā laika periodā nepieciešamās iecelšanas nav veiktas, katra no Līgumslēdzējām Pusēm, ja nav citas vienošanās, var uzaicināt Parīzes starptautiskās tirdzniecības kameras (International chambre of commerce, tālāk tekstā "ICC") prezidentu veikt nepieciešamās iecelšanas. Ja prezidents nevar veikt šo funkciju, tad veikt iecelšanas tiek uzaicināts viceprezidents. Ja viceprezidents nevar veikt šo funkciju, tad nākošais pēc ieņemamā amata ICC loceklis tiek uzaicināts veikt nepieciešamās iecelšanas. 5. Arbitrāžas tiesa pieņem lēmumu ar balsu vairākumu. Šāds lēmums būs saistošs abām Līgumslēdzējām Pusēm. Katra Līgumslēdzēja Puse segs izmaksas par savu tiesas locekli un savu piedalīšanos arbitrāžas prāvā; priekšsēdētāja un citas atlikušās izmaksas Līgumslēdzējas Puses segs līdzīgās daļās. Tiesa pati nosaka savu procedūru.
asdeadlinejoint-stock
Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību, 9. Article · AI Martins