10. Article

Satversmes 96. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību tvērumā ietilpst personas tiesības uz savu datu aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. 2010-51-01 13. punktu). Personas dati ir jebkura informācija par identificētu vai identificējamu fizisko personu. Šādi dati ir gan personas vārds un uzvārds, gan arī jebkura cita informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Identificējama fiziskā persona ir tāda persona, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem. Tiesības uz personas datu aizsardzību nodrošina, veicot dažādas darbības ar personas datiem, tostarp iegūstot, apstrādājot un glabājot personas fizisko un sociālo identitāti raksturojošus datus (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 12. maija sprieduma lietā Nr. 2015-14-0103 15.1. punktu, 2018. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-30-01 11.2. punktu un 2021. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-18-01 15.1. punktu). Tātad tiesības uz personas datu aizsardzību attiecas uz dažādām dzīves jomām - arī personas datu iegūšanu, apstrādi un glabāšanu kriminālprocesa ietvaros. Šādas tiesības saglabājas arī pēc kriminālprocesa pabeigšanas vai izbeigšanas. Tādējādi Satversmes 96. pants aizsargā personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību gan kriminālprocesa laikā, gan pēc tā pabeigšanas vai izbeigšanas.