11. Article

Apstrīdētā norma nosaka, cik ilgi ziņas glabājamas Sodu reģistra arhīva datubāzē. Saskaņā ar apstrīdēto normu Sodu reģistra arhīva datubāzē glabā ziņas par attaisnoto personu gadu pēc tam, kad no Fizisko personu reģistra saņemtas ziņas par personas nāvi, bet ne ilgāk kā 100 gadus pēc personas dzimšanas. Saskaņā ar Sodu reģistra likuma 22. panta otro daļu Sodu reģistra arhīva datubāzē ziņas par attaisnoto personu nonāk, tās pārvietojot no Sodu reģistra aktuālās datubāzes tad, ja persona zaudē apsūdzētās personas statusu. Persona zaudē apsūdzētās personas statusu un iegūst attaisnotās personas statusu ar attaisnojošu tiesas spriedumu. Kriminālprocesa likuma 519. pants noteic, ka tiesa taisa attaisnojošu spriedumu, ja: 1) nav noticis noziedzīgs nodarījums vai apsūdzētā izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva; 2) apsūdzētā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta. Saskaņā ar Sodu reģistra likuma 7. pantu Sodu reģistra aktuālajā datubāzē iekļauj ziņas par apsūdzēto personu, piemēram, tās vārdu un uzvārdu, tēva vārdu, personas kodu, dzimumu, valstisko piederību, dzīvesvietu, kā arī ziņas par kriminālprocesu, piemēram, noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju, personas aizturēšanu, atzīšanu par aizdomās turēto, personai piemērotajiem drošības līdzekļiem, kriminālprocesa virzību pirmstiesas procesā un tiesā un taisītajiem nolēmumiem. Pēc attaisnojoša tiesas sprieduma spēkā stāšanās šādas ziņas ir uzskatāmas par attaisnotas personas datiem, bet šo datu apstrāde un glabāšana, kā arī nodošana glabāšanā Sodu reģistra arhīva datubāzē un vēlāka izpaušana - par identificējamas kriminālprocesā attaisnotas personas datu apstrādi. Tādējādi apstrīdētā norma ierobežo attaisnotās personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.