14. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojumu var noteikt svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra sprieduma lietā Nr. 2014-36-01 18. punktu). Arī personas datu apstrādes gadījumā ievērojams pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis. Policijas direktīvas 4. pants noteic, ka viens no personas datu apstrādes pamatprincipiem ir personas datu vākšana konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un personas datu glabāšana ne ilgāk, kā tas nepieciešams tiem nolūkiem, kādos tos apstrādā. Saskaņā ar Policijas direktīvas 8. panta 2. punktu dalībvalsts tiesībās, ar ko regulē personas datu apstrādi Policijas direktīvas darbības jomā, būtu jāprecizē vismaz apstrādes mērķi, apstrādājamie personas dati un apstrādes nolūki. 14.1. Saskaņā ar Sodu reģistra likuma 1. pantu Sodu reģistrs vispār nodrošina vienotu uzskaiti par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus izdarījušām personām, lai veicinātu šo nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, kā arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību ierobežojumu kontroli. Proti, Sodu reģistra aktuālā datubāze veidota, lai veicinātu šo nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, kā arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību ierobežojumu kontroli. Sodu reģistra likuma II nodaļā noteikti arī apstrādājamie personas dati. Sodu reģistra likuma 22. panta otrajā daļā norādīti gadījumi, kad ziņas no reģistra aktuālās datubāzes pārvieto uz reģistra arhīva datubāzi, jo zudis ziņu glabāšanas pamatojums vai beidzies to glabāšanas termiņš. Tādējādi mērķi, kuru dēļ personas dati tiek glabāti Sodu reģistra arhīva datubāzē, atšķiras no mērķiem, kuru dēļ šie dati tiek glabāti Sodu reģistra aktuālajā datubāzē. Sodu reģistra likuma tekstā nav noteikts, kādu mērķu dēļ arī attaisnotas personas datus turpina apstrādāt un glabāt Sodu reģistra arhīva datubāzē. Saeima atbildes rakstā Satversmes tiesai norāda, ka attaisnotas personas datu glabāšanas nolūks ir arhivēšana sabiedrības vajadzībām un paša datu subjekta tiesību nodrošināšanai. 14.2. Vispār arhīvu uzturēšana ir sabiedrības interesēs. Arhīvi nodrošina autentisku, ticamu un pieejamu nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanu, uzkrāšanu, izvērtēšanu, saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu (sk. arī Arhīvu likuma 2. pantu). Dokumenti ar arhīvisko vērtību, kuriem arhīvā tiek piešķirts konteksts un struktūra, palīdz izprast vēstures notikumus un to savstarpējo kopsakarību un kalpo kā attiecīgu secinājumu pierādījumi. Likumdevējam un izpildvarai ir pienākums citstarp šādā veidā - ar patiesas informācijas glabāšanu un kategorizēšanu - aizsargāt demokrātiskas valsts iekārtas eksistenci un valstiskās identitātes kontinuitāti. Arhīvi ir būtiski arī individuālā līmenī - noteiktu interešu labad konkrētam personu lokam ir tiesības iepazīties ar tajos glabāto informāciju, kā arī to izmantot par pierādījumu noteiktiem, piemēram, ar savu izcelsmi vai dzimtas vēsturi saistītiem faktiem vai arī izmantot zinātniskiem nolūkiem. Tādējādi vispār arhīvu izveide un uzturēšana var būt datu apstrādes nolūks, kas saistīts ar demokrātiskas tiesiskas valsts ilgtspēju un citu personu tiesību aizsardzību. 14.3. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 655. panta pirmo daļu atjaunot kriminālprocesu, kurā ir spēkā stājies attaisnojošs tiesas spriedums, var sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Tāpat, ievērojot Kriminālprocesa likuma 662. panta pirmo daļu, spēkā stājušos attaisnojošu tiesas nolēmumu var izskatīt no jauna, ja tas nav skatīts kasācijas kārtībā vai tiesa iepriekš nav atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību, atsevišķu likuma normu būtisku pārkāpumu dēļ. Satversmes tiesa jau atzinusi, ka sabiedrības drošības aizsardzība kā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir saistāma ar demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzību un tiek atzīta par pieļaujamu galvenokārt tādos gadījumos, kad tiek skarti jautājumi par valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumiem. Šādā gadījumā jākonstatē objektīvi pastāvoša vai potenciāli iespējama saikne starp konkrēta tiesiskā regulējuma pieņemšanu un sabiedrības drošības stiprināšanu, drošības apdraudējuma novēršanu vai mazināšanu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2019. gada 28. jūnija sprieduma lietā Nr. 2018-24-01 13. punktu). Arī kriminālprocesa efektīva norise ir saistāma ar sabiedrības drošības stiprināšanu. Konkrētāk - kriminālprocesa ietvaros jāatklāj noziedzīgi nodarījumi, ātri un pilnīgi jānoskaidro vainīgie un jānodrošina tiesību normu pareiza piemērošana, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta, savukārt neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 14. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2021-38-01 14.1. punktu). Tādējādi Sodu reģistra arhīva datubāzē esošās ziņas par attaisnotu personu var būt nepieciešamas tam, lai minētajos gadījumos nodrošinātu tālāku kriminālprocesuālo darbību norisi un attiecīgi aizsargātu sabiedrības drošību. 14.4. Tāpat Saeima norāda, ka attaisnotas personas dati tiek glabāti Sodu reģistra arhīva datubāzē, lai nodrošinātu paša datu subjekta tiesības, piemēram, iespēju saņemt no valsts uzturētas informācijas sistēmas oficiālu un ticamu apliecinājumu par tās attaisnošanu konkrētajā kriminālprocesā, proti, datu apstrādes leģitīmais mērķis esot pašas personas tiesības un leģitīmās intereses. Satversmes 92. panta trešais teikums noteic, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā personai ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Saskaņā ar Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4. panta pirmo daļu fiziskajai personai ir tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu, ja spēkā stājies attaisnojošs tiesas spriedums, ar kuru persona atzīta par nevainīgu un attaisnota visās pret to celtajās apsūdzībās. Lai privātpersona saņemtu atlīdzinājumu par kriminālprocesā nodarīto kaitējumu, tai jāiesniedz attiecīgs iesniegums un jāpievieno prasījumu pamatojošie dokumenti, kurus persona var iegūt arī no Sodu reģistra. Ziņas par attiecīgā kriminālprocesa norisi atlīdzinājuma noteikšanas procesā var iegūt arī pati iestāde. Cilvēktiesību aizsardzība ir jebkuras demokrātiskas tiesiskas valsts pamatvērtība un neatņemama sastāvdaļa (sal. sk. Satversmes tiesas 2016. gada 29. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2015-19-01 10.6. punktu). Tas nozīmē, ka arī tiesību uz atbilstīgu atlīdzinājumu par nepamatotu tiesību aizskārumu praktiska nodrošināšana ir saistīta ar demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību. No visa iepriekš minētā secināms, ka attaisnotas personas datu apstrāde Sodu reģistra arhīva datubāzē var būt nepieciešama sabiedrības drošības aizsardzībai, kā arī pašas attaisnotās personas tiesību aizsardzībai. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir demokrātiskas valsts iekārtas, sabiedrības drošības un citu personu tiesību aizsardzība.