17. Article

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis tiek sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-18-01 20. punktu). 17.1. Atbilstoši Arhīvu likumam pirms jebkura dokumenta atzīšanas par arhīva dokumentu tiek izvērtēta tā arhīviskā vērtība jeb dokumenta informatīvais nozīmīgums vai šā dokumenta pierādījuma vērtība. Šāda izvērtēšana notiek atbilstoši likumā noteiktiem kritērijiem, kas citstarp aptver dokumenta spēju atspoguļot publiskās pārvaldes darbības, valsts politikas veidošanu un īstenošanu; dokumenta ilgstošo izmantojamību institūcijas vai privātpersonas pienākumu un tiesību īstenošanai un aizsardzībai; dokumenta vēsturisko, sabiedrisko, kultūras vai zinātnisko un citādu nozīmi (sk. Arhīvu likuma 8. panta pirmo daļu). Savukārt Sodu reģistra arhīva datubāzē tiek automātiski iekļauti visi dati, kas iepriekš bijuši iekļauti šā reģistra aktuālajā datubāzē. Proti, notiek automātiska datu pārnese, turklāt reģistra ierakstu veidā, nevis glabājot datu pamatā esošos un tos pierādošos dokumentus. Līdz ar to netiek izvērtēta glabājamās informācijas nozīme arhivēšanas mērķu sasniegšanā. Uz šādu dokumentu arhīviskās vērtības pārbaudes trūkumu norādījusi arī Datu valsts inspekcija. Arhivēšanas nolūkiem, tostarp statistikas, pētījumu un vēsturisku notikumu atspoguļošanas vajadzībām, ir svarīgi noteiktu laika posmu saglabāt informāciju par kādu pagātnes notikumu neatkarīgi no tā, vai ar šo notikumu saistītā persona vēl ir dzīva. Turpretim apstrīdētā norma personas datu glabāšanu sasaista ar attiecīgās personas dzīvi un paredz to glabāšanu tikai gadu pēc personas nāves. Šāda datu glabāšanas termiņa dēļ netiek sasniegts datu glabāšanas mērķis - vispārīgiem arhivēšanas nolūkiem -, un attiecīgi apstrīdētā norma šajā aspektā nav piemērota demokrātiskas valsts iekārtas un citu cilvēku tiesību aizsardzības mērķu sasniegšanai. 17.2. Kā jau tika norādīts iepriekš, attaisnojošs tiesas spriedums var tikt pārskatīts Kriminālprocesa likumā minētajos gadījumos. Kriminālprocesa atjaunošanas gadījumā Sodu reģistra arhīva datubāzē iekļautie attaisnotas personas dati tiek pārnesti atpakaļ uz Sodu reģistra aktuālo datubāzi un izmantoti turpmākajā kriminālprocesa norisē (dokumentēšanā). Arī Ģenerālprokuratūra norādījusi, ka Sodu reģistra arhīva datubāze tiek izmantota šādās situācijās. Līdz ar to attaisnotas personas datu glabāšana noteiktu laiku varētu būt piemērota atjaunota kriminālprocesa norises nodrošināšanai. Tāpat Sodu reģistra arhīva datubāzē esošie dati par kriminālprocesa norisi personas attaisnošanas gadījumā var tikt izmantoti aizskarto personas tiesību aizsardzībai. Līdz ar to apstrīdētā norma ir vērsta gan uz sabiedrības drošības aizsardzību, gan uz personas tiesību nodrošināšanu, tādējādi šajā aspektā aizsargājot arī demokrātisku valsts iekārtu.