19. Article

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punkts noteic, ka Satversmes tiesas kompetencē ir lemt par citu brīdi, ar kuru apstrīdētā tiesību norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, zaudē spēku. Lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku, Satversmes tiesas procesā līdzsvarojams tiesiskās drošības princips un atsevišķu personu pamattiesības. Tiesai jāgādā par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku, neradītu jaunus Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumus, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 17. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-18-01 25. punktu). Lai pieņemtu personas datu apstrādes pamatprincipos balstītu tiesisko regulējumu, kas pieļautu kriminālprocesā attaisnotas personas datu apstrādi, ja tāda nepieciešama, likumdevējam ir nepieciešams laiks. Savukārt līdz brīdim, kad stāsies spēkā šāds regulējums, minēto datu dzēšanas pieteikumu izvērtēšanas ietvaros vai - attiecīgajos gadījumos - pēc savas iniciatīvas Sodu reģistra arhīva datubāzes pārziņa pienākums ir nodrošināt attaisnotas personas tiesības uz datu dzēšanu, tieši piemērojot Satversmes 92. panta otro teikumu un 96. pantu, kā arī šā sprieduma atziņas. Šā pienākuma izpildē īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai būtu saskatāms leģitīms mērķis personas datu apstrādes turpināšanai un lai datu apstrāde joprojām būtu ar to samērīga. Papildus tam, izskatot uz tiesas pieteikuma pamata ierosinātu lietu, Satversmes tiesai vienmēr ir jāizvērtē, kāda ietekme uz attiecīgo lietu būs tās spriedumam. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā norma (akts) zaudē spēku, jāņem vērā, ka tās uzdevums ir pēc iespējas novērst personām pamattiesību aizskārumu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 25. punktu). Minētā Satversmes tiesas atziņa izskatāmajā lietā ir attiecināma uz tām personām, kuras jau uzsākušas savu tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem un kurām ir piemērojama apstrīdētā norma. Uz apstrīdētās normas pamata tiek veikta konkrētu attaisnotu personu datu apstrāde, kā arī atteikta datu dzēšana. Lai aizsargātu to attaisnoto personu pamattiesības, kuras uzsākušas savu tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, attiecībā uz šīm personām ir nepieciešams apstrīdēto normu atzīt par spēkā neesošu no to pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: