6. Article

Pieaicinātā persona - Dr. iur. Irēna Barkāne - norāda, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 96. pantam, jo tajā noteiktais termiņš Sodu reģistra arhīva datubāzē iekļauto ziņu par attaisnoto personu glabāšanai nav samērīgs. Eiropas Cilvēktiesību tiesa esot atzinusi, ka dati par noziedzīgiem nodarījumiem, kriminālprocesiem, notiesājošiem spriedumiem vai saistītiem preventīviem pasākumiem ir datu kategorija, kam nepieciešama paaugstināta aizsardzība. Jebkāda personas datu apstrāde attiecībā uz personu, pret kuru celtās apsūdzības ir atceltas, kura ir brīdināta, notiesāta un sodīta vai pakļauta saistītam preventīvam pasākumam, piemēram, aizturēšanai policijas iecirknī, esot iejaukšanās datu subjekta tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību. Noziedzības novēršana un noziedzīgu nodarījumu atklāšana esot atzīstama par leģitīmu mērķi, kas attaisno tādu personas datu apstrādi Sodu reģistrā, kuri saistīti ar sodāmību un pārkāpumiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesa esot norādījusi, ka sodāmības reģistrā ietverto datu sistemātiska glabāšana centrālajos reģistros nozīmē, ka tie ir pieejami izpaušanai ilgi pēc attiecīgā notikuma, kad visi, izņemot attiecīgo personu, varētu būt to jau aizmirsuši. Pašai apsūdzībai atkāpjoties pagātnē, tā kļūstot par personas privātās dzīves sastāvdaļu un tāpēc pati par sevi esot respektējama. Personas identifikācijas datu, pirkstu nospiedumu un identitāti atklājošu fotoattēlu saglabāšanai policijas reģistros varot būt nopietnas sekas, kas apgrūtinot šīs personas ikdienu. Valsts esot tiesīga uzglabāt personas datus tikai tādā apjomā, kas atbilst datu apstrādes leģitīmajam mērķim, un nodrošinot pietiekamu tiesību aizsardzības līdzekļu esību, bet šo līdzekļu pietiekamība esot atkarīga no glabājamo personas datu apjoma, glabāšanas ilguma, datu izmantošanas un iznīcināšanas noteikumiem. Izvērtējot ierobežojuma samērīgumu, esot jāvadās no personas datu aizsardzības principiem. Nolūka ierobežojuma princips paredzot to, ka personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un ka to turpmākā apstrāde netiek veikta ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā. Datu minimizēšanas princips paredzot to, ka personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos. Datu minimizēšanas princips uzliekot pienākumu izvērtēt, vai konkrētie dati ir nepieciešami konkrētajam nolūkam un vai ir iespējams samazināt apstrādāto datu apjomu. Tas paredzot proporcionalitātes jeb samērīguma principa piemērošanu, lai iepriekš noteiktie leģitīmie nolūki tiktu īstenoti ar minimāli nepieciešamo datu apjomu. Glabāšanas ierobežojuma princips paredzot, ka personas dati tiek glabāti tādā veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju ne ilgāk, kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgie personas dati tiek apstrādāti. Attaisnota persona esot uzskatāma par nevainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Ievērojot nevainīguma prezumpciju, esot atzīstams, ka šāda persona nav izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un faktiski ir uzskatāma par nesodītu. Tomēr Sodu reģistra arhīva datubāzē iekļautos attaisnotas personas datus atsevišķos gadījumos esot iespējams izmantot krimināltiesību jomā. Kriminālprocess varot tikt atjaunots sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem (Kriminālprocesa likuma 62. nodaļa); spēkā stājies tiesas nolēmums varot tikt izskatīts no jauna sakarā ar materiālo vai procesuālo tiesību normu būtisku pārkāpumu (Kriminālprocesa likuma 63. nodaļa). Taču attaisnojoša sprieduma un lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu jauna izskatīšana esot atļauta tikai likumā noteiktā kriminālatbildības noilguma termiņa ietvaros un ne vēlāk kā vienu gadu no jaunatklāto apstākļu konstatēšanas dienas (Kriminālprocesa likuma 656. panta pirmā daļa). Tātad attaisnojoša sprieduma izskatīšana no jauna neesot iespējama pēc tam, kad ir pagājis konkrētā noziedzīgā nodarījuma noilguma termiņš, kas savukārt ir atkarīgs no nodarījuma smaguma (Krimināllikuma 56. pants). Līdz ar to tiesas nolēmuma izskatīšana no jauna konkrētā lietā var nebūt iespējama. Turklāt saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 662. panta pirmo daļu spēkā stājušos tiesas nolēmumu no jauna varot izskatīt tikai tad, ja tas nav skatīts kasācijas kārtībā vai tiesa iepriekš nav atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību, pēc šā likuma 663. pantā minēto personu pieteikuma vai protesta. Fakts, ka informācija par attaisnotu personu tiek glabāta visu tās dzīves laiku, neesot saderīgs ar leģitīmo mērķi, kura dēļ Sodu reģistrs ir izveidots, - noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu novēršanas un atklāšanas veicināšana, kā arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību ierobežojumu kontrole. Pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi konkrētajā gadījumā esot iespējams sasniegt ar citiem, pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Termiņš personas datu glabāšanai attaisnotas personas gadījumā būtu jānosaka, ņemot vērā termiņu, kādā katrā konkrētajā gadījumā šos datus ir iespējams izmantot noteiktā leģitīmā mērķa sasniegšanai.