6. Article

Priekšlikumi normatīvajiem aktiem Normatīvie akti 1. risinājuma īstenošanai. Ja tiek īstenots 1. risinājuma variants, kura ietvaros APLP pakalpojums netiek ieviests un netiek attīstīts, tad normatīvo aktu grozījumi nav nepieciešami. Normatīvie akti 2.A vai 2.B risinājuma īstenošanai. Neatkarīgi no tā, vai tiktu īstenots 2.A risinājums (deleģēta funkcija) vai 2.B risinājums (iepirkums), ir nepieciešams izstrādāt šādus normatīvos aktus, lai nodrošinātu APLP pakalpojuma ieviešanu: - Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, definējot APLP pakalpojuma saturu un mērķi, APLP pakalpojuma galvenos terminus, atbalsta personas tiesības, pienākumus, atbildību, kā arī ietverot deleģējumu jauniem Ministru kabineta noteikumiem par APLP pakalpojuma sniegšanas kārtību. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā tiks paredzēts, ka APLP pakalpojums tiek nodrošināts visām personām ar GRT, kurām noteikta invaliditāte. Vienlaikus, ņemot vērā, ka APLP pakalpojums ir nepieciešams personām ar GRT visās trīs invaliditātes grupās, tomēr ierobežotu finanšu apstākļos valstij ir tiesības APLP pakalpojumu nodrošināt pakāpeniski, pirmām kārtām atbalstu paredzot tai personu grupai, kas ir skaitliski lielākā un kurai atbalsts nepieciešams pirmām kārtām to smagākās invaliditātes dēļ, līdz ar to konceptuālā ziņojuma projekts paredz, ka sākotnēji, t.i. pirmajos trīs APLP pakalpojuma ieviešanas gados par valsts budžeta līdzekļiem pakalpojumu plānots nodrošināt personām ar I vai II invaliditātes grupu, t.i. divās smagākajās invaliditātes grupās, kurās vērojams vislielākais personu ar GRT īpatsvars. Attiecīgi finanšu aprēķini paredzēti gan šā konceptuālā ziņojuma 7. nodaļā "Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu", gan Labklājības ministrijas prioritāro pasākumu pieprasījumā 2023. gadam un turpmākajiem gadiem, kas tiks izskatīts Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Savukārt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma Pārejas noteikumi paredzēs, ka no 2026. gada pakalpojums nodrošināms arī personām ar mēreniem GRT (t.i., ar III invaliditātes grupu). Pēc pirmajiem trīs APLP pakalpojuma ieviešanas gadiem būs redzams reālais finanšu izlietojums un pakalpojuma saņēmēju skaits, kas provizoriski ļautu pakalpojumu nodrošināt esošā finansējuma ietvaros arī III invaliditātes grupai, ņemot vērā, ka personu ar GRT īpatsvars III invaliditātes grupā ir salīdzinoši neliels, tai skaitā ievērojami mazāks kā I vai II invaliditātes grupā46. Tāpat veicamie grozījumi tiesību aktos neparedzēs ierobežojumus attiecībā uz APLP pakalpojuma saņemšanu atkarībā no tā, vai personai ir vai nav ierobežota rīcībspēja un nodibināta aizgādnība, kā arī netiks iekļauti ierobežojoši kritēriji attiecībā uz personas dzīvesvietu. Proti, APLP pakalpojumu varēs izmantot gan tās personas, kas dzīvo sabiedrībā, gan tās, kas atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās. Jo sevišķi APLP pakalpojums varētu būt nepieciešams tām personām ar GRT, kas vēlas dzīvot sabiedrībā un tiek gatavotas iziešanai no ilgstošās sociālās aprūpes institūcijām, piemēram, lai dzīvotu grupu mājā u.c. Tāpat šīs personas var jebkurā brīdī pretendēt uz rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu vai atcelšanu, tādējādi APLP pakalpojums tām būs piemērots un nepieciešams. Papildus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā jāparedz mehānisms, kas nodrošina atbilstošas un efektīvas garantijas, kā atbalstāmā persona var aizsargāt savas tiesības, lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu un interešu konfliktus. - Vienlaikus, atbilstoši šā konceptuālajam ziņojuma Ministru kabineta rīkojuma projekta 1. punktam, kas paredz 2.A risinājuma ieviešanu, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā būtu nosakāms, ka APLP pakalpojuma sniegšanu nodrošina biedrība RC Zelda. Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļa paredz pārvaldes uzdevuma deleģēšanas nosacījumus, tai skaitā paredzot, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā. Savukārt lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, ņem vērā tās pieredzi, reputāciju, resursus, personāla kvalifikāciju, kā arī citus kritērijus. Tādējādi deleģējums biedrībai RC Zelda pirmām kārtām jāparedz ārējā normatīvajā aktā, t.i. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, un šāds risinājums vēl ir jāapstiprina likumdevējam. Biedrībai RC Zelda ir ilgstoša pieredze kā cilvēktiesību aizsardzības organizācijai personu ar garīga rakstura traucējumiem jomā. Jāņem vērā, ka iepriekš aprakstītā rīcībspējas institūta reforma aizsākās tieši pēc biedrības RC Zelda pieteikuma Satversmes tiesā (RC Zelda tiesvedības laikā pārstāvēja privātpersonu, kuras tiesības un likumiskās intereses bija aizskartas, un Satversmes tiesa atzina tobrīd spēkā esošās Civillikuma normas par pilnu rīcībspējas ierobežošanu par neatbilstošām Satversmei47), kam sekoja nozīmīgi grozījumi Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā). Tādējādi biedrība ir veikusi būtisku ieguldījumu personu ar GRT tiesību nodrošināšanā jau kopš ANO Konvencijas ratificēšanas pirmsākumiem. Jāņem vērā, ka projekta "Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide" ietvaros biedrība RC ZELDA izstrādāja APLP pakalpojuma modeli, kā arī biedrība aprobēja jauno pakalpojums izmēģinājumprojekta ietvaros un APLP pakalpojumu saņēma 332 personas ar GRT, savukārt biedrība Zelda piesaistīja, apmācīja un uz darba tiesisko attiecību pamata algoja atbalsta personas, attiecīgi nodrošinot pakalpojuma kvalitātes kontroles un uzraudzības funkcijas, un informācijas sniegšanu Labklājības ministrijai kā pasūtītājam. Bez tam biedrība RC Zelda ir ne tikai starptautiski atpazīstama sabiedriskā organizācija un ir Pasaules Veselības organizācijas eksperti, piedaloties starptautiskos pētījumos un sadarbojoties ar citām personu ar GRT interešu aizsardzības organizācijām ārvalstīs, bet šobrīd arī ir vienīgais sociālo pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kas nodrošina šāda rakstura pakalpojumu personām ar GRT. Biedrība šobrīd sniedz APLP pakalpojumu vairākās Latvijas pašvaldībās. Uzskatāms, ka tirgū šobrīd nav līdzvērtīga pakalpojumu sniedzēja, kas tik specifiskai mērķa grupai kā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem spētu APLP pakalpojumu nodrošināt līdzvērtīgā apjomā un kvalitātē. Tāpat jāuzsver, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā jau līdzšinējā praksē ir ietverti vairāki deleģējumi cilvēku ar invaliditāti tiesību aizsardzības organizācijām, kas strādā ar specializētu mērķa grupu, piemēram, personu ar redzes un dzirdes invaliditāti sociālo rehabilitāciju nodrošina Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība, kas ir attiecīga profila sabiedriskās organizācijas un vislabāk pārzina attiecīgās mērķa grupas cilvēku vajadzības. Savukārt biedrībai RC Zelda ir īpašas speciālās zināšanas, profesionālā pieredze un apmācīti darbinieki darbam ar personām ar GRT, kas ir sarežģīta, specifiska un arī daudzskaitlīga funkcionālo traucējumu grupa. Tāpat jāņem vērā, ka biedrība kā pakalpojuma sniedzējs atrodas "tuvāk" pakalpojuma saņēmējam, un salīdzinājumā ar tiešās pārvaldes iestādi, arī spēs straujāk reaģēt uz pakalpojumu apjomu, kā arī konkrētās jomas ekspertu un speciālistu iesaisti. Izmēģinājumprojekta rezultāti pierādīja, ka APLP pakalpojums jānodrošina kā neatkarīgs pakalpojums, lai veidotu atvērtas sadarbības attiecības ar personām ar GRT, kas ne vienmēr būtu iespējams ja pakalpojums tiktu nodrošināts valsts vai pašvaldību iestāžu institucionālajos ietvaros. Vienlaikus jāņem vērā, ka pārvaldes uzdevuma deleģēšana ir jāapstiprina Saeimā, kā arī pēc attiecīgiem grozījumiem tiesību aktos Labklājības ministrija slēgs deleģējuma līgumu ar pakalpojuma sniedzēju. Papildus norādāms, ka ja APLP pakalpojuma nodrošināšanu veiktu tiešās pārvaldes iestāde Labklājības ministrija, tas prasītu papildus štata vietas un ikgadējas strukturālas un finanšu izmaiņas, ņemot vērā, ka pakalpojuma mērķa grupa pakāpeniski tiek paplašināta pirmajos septiņos pakalpojuma ieviešanas gados. Savukārt deleģējuma ietvaros konstanti tiek paredzēti 10% (desmit procenti) administratīvajām izmaksām, kas ir prognozējami un pārskatāmāki izdevumi. Bez tam, Labklājības ministrijai kā politikas veidotājam sociālo pakalpojumu jomā šāda jauna sociāla pakalpojuma ieviešana un veidošana nav tipiska tiešās pārvaldes iestādes funkcija. Jāuzsver, ka biedrība RC Zelda arī pati veic atlasīto darbinieku apmācību pēc īpaši izstrādātas apmācību programmas, kas nav raksturīgs tiešās pārvaldes iestādei. Vienlaikus norādāms, ka nav pamata uzskatīt, ka iepirkuma rezultātā tiktu iegūts labāks un lētāks rezultāts. LM ilggadīgā prakse iepirkt sociālos pakalpojumus publiskajā iepirkumā, liecina par problēmām īstermiņā un vidējā termiņā, ņemot vērā, ka mainīgajā tirgus situācijā un straujajās izmaiņās atalgojumos un resursos, pretendentam un potenciālajam pakalpojuma sniedzējam nereti pat nav objektīvi iespējams noteikt patiesās pakalpojuma cenas, kas nereti noved pie līgumu laušanas. Līdz ar to šādos apstākļos ir nepieciešams stabils ilgtermiņa partneris, kas spēj strādāt ar personām ar GRT un kam ir attiecīga profesionālā pieredze, ieviešot un nodrošinot jaunu sociālo pakalpojumu. Tāpat Saeimā nosakot pārvaldes funkcijas deleģējumu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Labklājības ministrija jebkurā gadījumā regulāri izvērtēs efektivitāti šādam APLP pakalpojuma sniegšanas modelim, un nepieciešamības gadījumā sniegs likumdevējam priekšlikumus grozīt APLP pakalpojuma sniegšanas principus. Papildus norādāms, ka Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons š.g. 7. jūlija vēstulē Nr. 1-5/171 Ministru prezidentam K.Kariņam vērsis uzmanību, lai vairāk nenotiktu kavēšanās ar atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu, tādējādi nepildot starptautiskās saistības, kā arī lūdzis atbalstīt Konceptuālajā ziņojumā piedāvāto 2.A risinājuma (APLP pakalpojuma pakāpeniska ieviešana un finansēšana no gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem valsts deleģētā uzdevuma pildīšanai) ieviešanu pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2023. gadā. - Jauni Ministru kabineta noteikumi, kuros noteikti APLP pakalpojuma saņemšanas kritēriji, jomas, apjoms, intensitāte, prasības pakalpojuma sniedzējam, pakalpojuma saņemšanas, pārtraukšanas, izbeigšanas, pakalpojuma piešķiršanas vai atteikuma piešķirt kārtība, kā arī kārtība, kādā personas tiek uzņemtas rindā uz pakalpojumu. - Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumos Nr. 587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi", paredzot, ka Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā tiek izveidots modulis APLP pakalpojumu piešķiršanai un monitorēšanai (APLP pakalpojuma sniedzējam jāparedz tiesības ievadīt informāciju par personai piešķirto pakalpojumu, par tai nozīmēto atbalsta personu, pakalpojuma piešķiršanas periodu un apmēru u.c.), tāpat jāparedz APLP pakalpojuma sniedzējam pieeja Invaliditātes informatīvajai sistēmai, lai pakalpojumu piešķirot varētu pārliecināties, ka personai VDEĀVK ir noteicis invaliditāti (APLP pakalpojuma sniedzēja pieejas tiesības jānostiprina Invaliditātes likumā un Ministru kabineta 2019. gada 20. augusta noteikumos Nr. 381 "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi"). Attiecīgus grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un grozījumus Invaliditātes likumā Labklājības ministrija sagatavos un iesniegs budžeta likumprojektu paketē, ja atbalsta personas lēmumu pieņemšanas pakalpojuma īstenošanai tiks piešķirti papildu valsts budžeta līdzekļi atbilstoši Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesam kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem. Pēc abu minēto likumu pieņemšanas Labklājības ministrija sagatavos no minētajiem likumiem izrietošos Ministru kabineta noteikumu projektus jaunus Ministru kabineta noteikumus, kuros noteikti APLP pakalpojuma saņemšanas kritēriji, grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumos Nr. 587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi" un grozījumus Ministru kabineta 2019. gada 20. augusta noteikumos Nr. 381 "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi".