2016. Article

Pētījuma atskaite Rāznas ezeram, Vides risinājumu institūts, 61 lpp.) secināts, ka Rāznas ezera ūdens kvalitāte ir laba, zivju barības bāze pietiekama gan zivju mazuļu attīstībai, gan pieaugušu zivju populācijas uzturēšanai. Rāznas ezera ihtiofauna kopumā vērtējama kā cilvēka ietekmēta. Zivju sabiedrības struktūru būtiski ietekmē rūpnieciskā zveja. 5.2. Attiecībā uz kopējo Rāznas ezera ekosistēmu ir vērtēta pārvietošanās ietekme ar motorizēto ūdens transportu (saldūdeņu ekspertes L. Vizules-Kahovskas nepublicētie materiāli - Motorizētā ūdenstransporta ietekme, 4 lpp., sertifikāta Nr. 127, biotopu grupa: stāvoši saldūdeņi, derīgs līdz 09.09.2022., sugu grupa: vaskulārie augi, biotopu grupa: tekoši saldūdeņi - derīgs līdz 09.05.2024.): Rāznas ezers atbilst īpaši aizsargājamam Eiropas Savienības (turpmāk - ES) nozīmes biotopa 3150 Eitrofi ezeri ar iegrimušo un peldaugu augāju 1. variantam - dzidrūdens ezeri. Ezeram ir optimāls aizaugums, kuru raksturo fragmentēta virsūdens augu josla un daudzveidīga peldlapu un iegrimušo augu josla. Eitrofi ezeri ir daudzveidīga zivju un ūdens bezmugurkaulnieku dzīvotne, kā arī nozīmīgas putnu ligzdošanas un barošanās vietas. Kā nozīmīgākie motorizētā ūdens transporta radītie faktori uz ezera ekosistēmu ir: 5.2.1. Ūdens piesārņojums eļļas un degvielas noplūžu rezultātā, kas kā jebkurš piesārņojums negatīvi ietekmē ezera ekosistēmu. Nav pieļaujama nekāda piesārņojuma nokļūšana ezerā motorizētā ūdens transporta izmantošanas rezultātā. 5.2.2. Ūdens saduļķošana - pārvietošanās ar motorizētā ūdens transportu samazina ūdens caurredzamību, ūdeni saduļķojot mehāniskas sakulšanas rezultātā, īpaši seklos ezeros (tai skaitā arī dziļo ezeru piekrastes daļā). 5.2.3. Sedimentu resuspensija - motorizētā ūdens transporta izmantošana seklos ezerus un arī dziļo ezeru seklajās daļās veicina mehānisku gultnes uzduļķojumu, kā rezultātā notiek sedimentu resuspensija - gruntī izgulsnējušās barības vielas, piemēram, fosfors ieskalojas ūdenī un atgriežas barības vielu apritē, kas pazemina ezera ekoloģisko kvalitāti - pastiprina eitrofikāciju, veicina zilaļģu ziedēšanu, samazina ūdens caurredzamību. 5.2.4. Krasta zonas erozija - pārvietošanās ar motorizēto ūdens transportu izraisa lokālu ūdens saviļņošanos, kas pastiprina krasta eroziju, - notiek krasta izskalošanās, augsnes materiāla nokļūšana ūdenī. Krasta izskalošanās var novest pie ūdens saduļķošanās, ūdens faunas dzīves vides platību kvalitātes pazemināšanās, sauszemes teritoriju degradēšanās. Radītie viļņi ir atkarīgi no motora jaudas un braukšanas ātruma, taču var sasniegt pat 40-50 cm, kas ir vienlīdzīgi ar vētras radītiem viļņiem. 5.2.5. Ietekme uz ūdensaugiem - Rāznas ezerā ir sastopamas 40 augu sugas, tai skaitā vaskulārie augi, mieturaļģes un ūdenssūnas. 7 no ezerā sastopamajām sugām - Callitriche hermaphroditica, Nitella flexilis vel opaca, Zanichellia palustris, Scolochloa festucacea, Eleocharis acicularis, Nuphar pumila, Najas flexilis - ir retas un īpaši aizsargājamas sugas, ezerā kopumā konstatētas 17 šo sugu atradnes. Augu joslas maksimālais sastopamības dziļums ir mainīgs, tas svārstās no 2-6 m, vidējais sastopamības dziļums ir 4 m. Pārvietošanās ar motorizēto ūdens transportu var ietekmēt ūdensaugus gan tiešā veidā - mehāniski -, gan samazinot ūdens caurredzamību. Griežoties propelleriem vai rodoties stiprai ūdens plūsmai, tiek negatīvi ietekmēti ūdensaugi, tos nogriežot un fragmentējot to audzes. Savukārt pārvietošanās ar motorizēto ūdens transportu izraisītā viļņošanās negatīvi ietekmē tos ūdensaugus, kuriem ir trausla sakņu sistēma, kas noved pie pakāpeniskas to audžu iznīcināšanas. Motorizētā ūdens transporta izmantošana seklos ezerus un arī dziļo ezeru seklajās daļās iznīcina arī peldaugu un iegrimušo augu sakņu sistēmas, saglabājot tikai virsūdens augu audzes. 5.2.6. Traucējumi zivīm - zivis veido nozīmīgu ezera ekosistēmas daļu. Rāznas ezerā sastopamas zivis no 15 sugām. Dominējošās sugas ir asaris, plaudis un rauda, sastopama arī līdaka, zandarts, līnis, ķīsis, rudulis, vīķe, plicis, repsis, grundulis, ausleja, parastais akmeņgrauzis, ezera salaka. Zivju resursi ir nozīmīgi arī cilvēku patēriņam. Rāznas ezers ir viens no Latvijas zivsaimnieciski nozīmīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrību ietekmē ūdens kvalitāte, ūdens duļķainība, piesārņojums. Tāpat kā ūdensaugus, arī zivis motorizētais ūdens transports var ietekmēt mehāniski, tās var iet bojā tieša kontakta rezultātā, griežoties propelleriem, gan samazinoties ezera kvalitātei. Motorizētā ūdens transporta izmantošana var ietekmēt arī nārsta un barošanās procesus, jo piekrastes seklūdens daļas (augiem bagātas, seklas un siltas) ir gan zivju nārsta vietas, gan ir nozīmīgas zivju mazuļu uzturēšanās vietas. 5.2.7. Traucējumi putniem - ūdensputni veido nozīmīgu ezera ekosistēmas daļu. Rāznas ezerā sastopamas šādas putnu sugas - zivju gārnis (Ardea cinerea), lielais baltais gārnis (Ardea alba), melnais zīriņš (Chlidonias niger), baltspārnu zīriņš (Chlidonias leucopterus), upes zīriņš (Sterna hirundo). Uz ezera salām sastopama lielā zīlīte (Parus major) un dziedātājstrazds (Turdus philomelos). No īpaši aizsargājamām sugām vai ES Putnu direktīvas I pielikuma sugām sastopams lielais dumpis (Botaurus stellaris), zivju ērglis (Pandion haliaetus) un jūras ērglis (Haliaeetus albicilla). Putniem specifiskas dzīvotnes ir niedrāji, kurus apdzīvo vairākas putnu sugas, tai skaitā lielais dumpis. Rāznas ezers ir atzīts par lielajam dumpim trešo labāko ligzdošanas vietu Latvijā. Lielākās niedru audzes sastopamas Rāznas ezerā sastopamas Dukstigala līcī, kā arī Rēzeknes upes iztekas rajonā pie Strodiem un Tilīšiem. Motorizētā ūdens transporta rezultātā radusies pastiprināta viļņu darbība var radīt traucējumus putnu ligzdām, troksnis var negatīvi ietekmēt ligzdošanu - putni var pamest savas ligzdas ar olām, tās atstājot par barību plēsējiem. 5.2.8. Troksnis, kas traucē citiem ūdens resursu lietotājiem, - jebkuram ezeram ir liela rekreācijas vērtība, tas tiek izmantots peldēšanai, laivošanai, makšķerēšanai, dabas tūrismam u. tml. Pārvietošanās ar motorizēto ūdens transportu var negatīvi ietekmēt atpūtniekus un piekrastes zemju īpašniekus, kam troksnis var traucēt. Līdz ar to nepieciešams motorizētā ūdens transporta lietošanu ezerā saskaņot ar citām sabiedrības grupām. 5.3. Atbilstoši projekta "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" jeb "Dabas skaitīšana" 24.07., 26.07., 16.08.2018. ES nozīmes ūdeņu biotopu inventarizācijas anketai Nr. 18VL008-48-1 Rāznas ezerā konstatētā biotopa Eitrofi ezeri ar iegrimušo un peldaugu augāju (biotopa kods 3150_1) kvalitāte norādīta kā vidēja. Kvalitātes vērtējums pamatots ar ilgstošu ūdens ziedēšanu veģetācijas periodā un salīdzinoši daudz pavediena zaļaļģu piekrastes platībā. Lai uzlabotu biotopa kvalitāti, kā veicamie pasākumi norādīta biogēnu ieplūdes samazināšana no meliorācijas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. 5.4. Izvērtējot iepriekš minētos pētījumu rezultātus, secināms, ka gan rūpnieciskās zvejas veikšana, gan pārvietošanās ar motorizēto ūdens transportu kopumā zvejas veikšanai un tūrisma pakalpojumu sniegšanai rada dažādu veidu ietekmes uz Rāznas ezera ekosistēmu, tāpēc pārvietošanās ar motorizēto ūdens transportu arī turpmāk ir jāierobežo, lai radītā ietekme neatstātu negatīvu iespaidu uz Rāznas ezera kopējo stāvokli. Vienlaikus secināms, ka motorizētā ūdens transporta izmantošana Rāznas ezerā nav norādīta kā būtiskākais ezera biotopa kvalitāti ietekmējošais faktors, tādēļ, ievērojot lielo personu loku, kas vēlas pretendēt uz atļauju izsniegšanu, ir pieļaujams Noteikumu Nr. 447 8.1 punktā norādītais atļauju skaita palielinājums.