6. Article

Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte9 Projekta pārvaldība un īstenošana tiks nodrošināta ar esošajiem VSIA "Latvijas Jūras administrācija" un Satiksmes ministrijas personāla resursiem. Projekta vadītājs – VSIA "Latvijas Jūras administrācija" valsts informācijas sistēmas SKLOIS departamenta direktors. Projekta vadītājs nodrošinās projekta īstenošanu atbilstoši noslēgtajam līgumam par projekta īstenošanu, organizēs uzdevumus un ikdienas operatīvos darbus, uzraudzīs to izpildi, vadīs projektā iesaistīto darbinieku un pakalpojumu sniedzēju darbu. Satiksmes ministrijas vecākais eksperts SKLOIS jautājumos nodrošinās praktisko nozares ministrijas funkciju izpildi, tajā skaitā nepieciešamo tiesību aktu projektu un citu normatīvo dokumentu izstrādi, kā arī sniegs atbalstu projekta ieviešanā. VSIA "Latvijas Jūras administrācija" finanšu resursi projekta īstenošanai ir pieejami saskaņā ar Satiksmes ministrijas un VSIA "Latvijas Jūras administrācija" 2021. gada 22. decembra Deleģēšanas līgumu par Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas turētāja funkciju pildīšanu, kas noslēgts saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5. panta 6.1 punkta prasībām un paredz finanšu līdzekļu piešķiršanu deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildei7. Izmaksu/ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz pārvaldes darbinieku skaitu Pārvaldes darbinieku skaits netiks mainīts.Finanšu izmaksu un ieguvumu analīze veikta, pamatojoties uz izmaksu starpību starp scenāriju ar projektu un alternatīvo scenāriju bez projekta. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 193 prasībām ziņošana valsts informācijas sistēmā SKLOIS par kuģu nodotajiem atkritumiem jāuzsāk 2024. gada 1. janvārī, kad sistēmā jābūt pieejamai informācijas ievada un datu nosūtīšanas funkcionalitātei, lai nodrošinātu datu sniegšanu SafeSeaNet sistēmai. Ja projekts netiks īstenots ar 2024. gada 1. janvāri, pastāv risks, ka Eiropas Komisija var izskatīt jautājumu par iespējamu pārkāpuma procedūras sākšanu pret Latviju par ES tiesību aktos noteikto pienākumu praktisku neīstenošanu, jo pienākumi ir pārņemti ar MK noteikumu Nr. 193 normām, taču praktiska to izpilde nav iespējama. Potenciālajā tiesvedībā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 260. panta 3. punktu dalībvalstij var piemērot finanšu sankcijas – gan soda naudu, gan kavējuma naudu, neizslēdzot vienu vai otru, – jau ar pirmo konstatējošo spriedumu. Šobrīd Latvijai vienreizējā soda nauda ir noteikta 308 000 euro apmērā un tai tiek pieskaitīta soda nauda no 124,20 euro līdz 2484 euro dienā vai kavējuma nauda, kas ir no 372,60 euro līdz 22 356 euro apmērā par katru kavējuma dienu, līdz pārkāpums ir novērsts. Tādējādi minimālās soda naudas izmaksas ir 308 000 euro. Ja projekts tiek īstenots, tā izmaksas būs 142 780 euro (ar PVN). Īstenojot projektu, finanšu ieguvums ir 165 220 euro. Iecerētais projekts ir bezpeļņas projekts