2. Article

Konceptuālā ziņojuma pamatojums "Konceptuālais ziņojums par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību 2023.–2027. gadam" (turpmāk – Koncepcija) ir stratēģisks vidēja termiņa rīcībpolitikas plānošanas dokuments, kas nosaka nacionālo vīziju un mērķi informatīvās telpas drošības stiprināšanā, tostarp stratēģiskās komunikācijas spēju attīstībā, 2023.–2027. gadā, kā arī šajās jomās prioritāros darbības virzienus un uzdevumus. To īstenošanā atbilstoši kapacitātei un kompetencei koordinēti plānots iesaistīt visas valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī organizētu pilsonisko sabiedrību, akadēmisko un privāto sektoru. Informatīvās telpas drošības stiprināšanā jāpiedalās pēc iespējas plašākai sabiedrībai, tostarp nodrošinot Latvijas iedzīvotājus un valstspiederīgos ārvalstīs ar zināšanām un prasmēm, ieskaitot medijpratību un informācijpratību, lai spētu kopīgi pretoties manipulācijām informatīvajā telpā, tādējādi stiprinot arī nacionālo drošību. Koncepcija definē valsts stratēģiskās komunikācijas spēju attīstības un informatīvās telpas drošības stiprināšanas modeli, kas iekļauj: a) informatīvās telpas drošības risku un izaicinājumu analīzi; b) valsts stratēģiskās komunikācijas attīstības vīziju un mērķi; c) vērtības un pamatprincipus, pamatojoties uz kuriem turpināt attīstīt un pilnveidot stratēģiskos vēstījumus; d) darbības pamatvirzienus un uzdevumus 2023.–2027. gadam; e) Plānotos pasākumus konceptuālā ziņojuma par valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošību 2023.–2027. gadam ieviešanai (pielikums ar klasifikāciju "Ierobežota pieejamība", turpmāk – plānotie pasākumi); f) Koncepcijas un plānoto pasākumu sasniegtā progresa koordinācijas, uzraudzības un dokumentu pārskatīšanas kārtību. Koncepcijas nepieciešamību nosaka vairāki vidēja termiņa normatīvie akti un politikas plānošanas dokumenti. Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam par valsts prioritāti izvirza sabiedrības saliedētības un iedzīvotāju piederības stiprināšanu Latvijai, tostarp ar informatīvās telpas stiprināšanu, novēršot dezinformāciju un uzlabojot medijpratību, veicinot pilsonisko līdzdalību un attīstot komunikācijas prasmes dažādās grupās un kultūrās ("Vienota, droša un atvērta sabiedrība")3. Saliedēta un pilsoniski aktīva sabiedrība, kuras centrā ir iekļaujošas līdzdalības princips, ir arī galvenais izvirzītais mērķis Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam4. Vienotas valsts pārvaldes stratēģiskās komunikācijas kapacitātes un informatīvās telpas drošības monitoringa struktūras un koordinācijas mehānisma modeļa izstrādi, kā arī valsts stratēģiskās komunikācijas spēju un informatīvās telpas drošības stiprināšanu nosaka Nacionālās drošības koncepcija5, Visaptverošās valsts aizsardzības koncepcija6 un Valsts aizsardzības koncepcija7. Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību nosaka par pienākumu Valsts kancelejai izveidot koncepciju, kas balstīta informatīvās telpas risku un apdraudējumu analīzē, kā arī izveidot centralizētu valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koordinācijas mehānismu8. Valsts kancelejas reglaments nosaka, ka valsts institūciju sadarbības un koordinācijas modeļa izstrādi un stratēģiskās komunikācijas ieviešanu valsts pārvaldē īsteno Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments (turpmāk – Valsts kancelejas StratCom).9 Kopš izveides 2020. gadā Valsts kancelejas StratCom nodrošina Latvijas valsts stratēģiskās komunikācijas spējas, tostarp: • izstrādā valsts institūciju sadarbības un koordinācijas modeli stratēģiskās komunikācijas ieviešanai valsts pārvaldē, kā arī vada un atbalsta tā ieviešanu. Lai to paveiktu, Valsts kancelejas StratCom uztur vairākus koordinācijas mehānismus, lai koordinētu valsts stratēģiskās komunikācijas vēstījumu un komunikācijas vadlīniju izplatīšanu, kā arī sadarbībā ar atbildīgajām institūcijām stiprinātu informatīvās telpas drošību; • nodrošina centralizētas informatīvās telpas monitoringa un analīzes spējas valsts pārvaldei, tostarp par manipulācijām informatīvajā telpā, ieskaitot dezinformāciju; • kalpo par valsts nacionālo kontaktpunktu sadarbībai ar sociālo mediju platformām; • nodrošina apmācības, metodisko materiālu izstrādi, krīžu scenāriju izspēles un citus pasākumus valsts un pašvaldību institūciju stratēģiskās komunikācijas spēju veidošanai un pilnveidošanai; • koordinē pārresoru stratēģiju, kampaņu un citu komunikācijas pasākumu izstrādi un īstenošanu valsts pārvaldē; • sniedz stratēģisku atbalstu krīzes komunikācijā un koordinācijā; • attīsta un īsteno starptautisko sadarbību, tostarp nacionālo interešu formulēšanu, koordināciju un pārstāvību divpusējos un daudzpusējos formātos ar stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību saistītos jautājumos. Koncepcija atkārtoti apstiprina un papildina jau līdz šim tiesību aktos noteikto Valsts kancelejas StratCom mandātu un uzdevumus, tos savienojot daļēji decentralizētā koordinācijas modelī ar citām valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām, to padotības iestādēm, kā arī šo institūciju atbildībā esošām rīcībpolitikām, koordinācijas un sadarbības formātiem. Koncepcija nepārdala atbildību vai kompetenci starp institūcijām, kā arī neaizstāj jau esošos starpinstitucionālās sadarbības formātus stratēģiskā vai operacionālā līmenī. Koncepcijas piedāvātie koordinācijas mehānismi un formāti ir izmantojami gan ikdienas darbā, gan krīžu situācijās. Valsts kancelejas StratCom atbild par Koncepcijas ieviešanas koordinētu uzraudzību un noteiktu uzdevumu īstenošanu, kā arī ziņošanu Ministru kabinetam, Saeimai un, ja nepieciešams, citām institūcijām, tostarp par sasniegto progresu, kā arī nākamajā periodā plānotajiem darbiem un izaicinājumiem.