3. Article

Informatīvās telpas drošības risku un izaicinājumu raksturojums Informatīvās telpas drošībai, kas balstīta uz visas valsts pārvaldes un visas sabiedrības atbildīgu iesaisti un noturību un efektīvām valsts stratēģiskās komunikācijas spējām, ir centrālā loma nacionālās drošības stiprināšanā un valsts aizsardzības nodrošināšanā. No informatīvās telpas aizsargāšanas un efektīvas valsts stratēģiskās komunikācijas spējas ir atkarīga iedzīvotāju drošības sajūta, pārliecība par savu piederību un uzticēšanos Latvijas valstij un tās institūcijām, atbildības uzņemšanās un pilsoniskā līdzdalība, vienota izpratne par situāciju valstī krīzes apstākļos, valsts vēsturi, demokrātiju un Latvijas Republikas Satversmē noteiktajām tautu vienojošajām vērtībām, kā arī spēja pieņemt nozīmīgus lēmumus un rīkoties. Dezinformācija, informācijas ietekmēšanas operācijas, kā arī ārvalstu iejaukšanās informatīvajā telpā bieži ir daļa no plašākas hibrīdās ietekmes operācijas, lai atsevišķas valstis un nevalstiskie spēlētāji sasniegtu politiskos, ekonomiskos un stratēģiskos mērķus. Ietekmes līdzekļi var tikt vērsti pret Latviju, lai mazinātu sabiedrības (vai konkrētu sabiedrības grupu) uzticēšanos valdībai, valsts institūcijām un medijiem. Tie var veicināt sabiedrības polarizāciju, mazināt pilsonisko līdzdalību un ietekmēt demokrātisko un politisko procesu norisi, kompromitējot valsts pašnoteikšanās principus. Arī maldinoša, nepārbaudīta informācija, kas izplatīta bez kaitnieciska nodoma, mazina sabiedrības paļāvību faktiem, zinātnei un objektīvai realitātei, tādējādi nodarot neapzinātu kaitējumu valsts drošībai kā īstermiņā, piemēram, krīzes situācijās, tā arī vidējā un ilgākā termiņā. Latvijas informatīvajai telpai drošības izaicinājumus un riskus rada gan iekšēji, gan ārēji faktori un spēlētāji. Būtisks izaicinājums ir resursu trūkums komunikācijas funkciju nodrošināšanai valsts pārvaldes institūcijās un pašvaldībās, kā arī komunikācijas nepietiekamā integrācija iestāžu vadības un stratēģiskās plānošanas procesos. Iekšēji valstī izaicinājums ir sabiedrības salīdzinoši zemā uzticēšanās valsts institūcijām10 un medijiem11, ko ietekmējusi arī globālā Covid-19 krīze un to pavadošā "infodēmija"12. Būtiskus riskus Latvijai rada arī nepietiekami augsts sabiedrības medijpratības un informācijpratības līmenis13, arī zemā sabiedrības vēlme un spēja uzņemties atbildību14, līdzdarboties valsts attīstības sociāli ekonomiskajos, sabiedriskajos un politiskajos procesos15. Latvija, tāpat kā citas valstis, saskaras ar globālajām tendencēm un sociālo mediju pieaugošo nozīmi ekonomiskajos procesos, tostarp katru gadu reklāmas tirgū uz tradicionālo mediju rēķina pārdalot arvien lielāku apgrozījuma daļu. Rezultātā tradicionālajiem medijiem, kas objektīvi nespēj adaptēties jaunajām tirgus prasībām, pastāv riski, kuru iestāšanās gadījumā var ciest žurnālistikas kvalitāte vai pašu mediju pastāvēšana. Latvijas mediju un reklāmas tirgus nelielā izmēra dēļ šo risku iestāšanās negatīvi var ietekmēt ne tikai mediju telpu, bet pastarpināti – visu informatīvo telpu. Starptautiski būtiskākos riskus un izaicinājumus Latvijas informatīvajā telpā rada Krievijas Federācija (turpmāk – Krievija). To nosaka Krievijas vēsturiskais, ģeogrāfiskais, valodas, tehnoloģiskais tuvums un klātbūtne Latvijas informatīvajā telpā, kā arī pret ASV, NATO un ES – pēc noklusējumā arī pret Latviju – izvērstais antagoniskais pasaules redzējums. Jāņem arī vērā, ka Krievijas amatpersonas un Kremļa atbalstītie mediji jau kopš pagājušā gadsimta izskaņas ir īstenojuši nomelnošanas un dezinformācijas kampaņas pret Latviju. Ar to palīdzību Krievija ir izplatījusi naidīgus vēstījumus par Latviju, kas adresēti mazākumtautību kopienai Latvijā, starptautiskām mērķauditorijām, un tie veicina Latvijas sabiedrības šķelšanos. Būtisku lomu Krievijas centienos veikt informācijas ietekmes operācijas Latvijā noteikusi Kremļa atbalstīto plašsaziņas kanālu pieejamība Latvijas informatīvajā telpā kombinācijā ar Latvijas mazākumtautību auditorijai raksturīgajiem mediju lietošanas paradumiem. Pēdējos gados Krievija izmantojusi uzbrukumus informatīvajā telpā kā daļu no hibrīdkara arsenāla, 2014. gadā veicinot Krimas pussalas nelegālu okupāciju un aneksiju, slēpjot iesaisti karadarbībā Austrumukrainā, kā arī kopš 2022. gada 24. februāra – īstenojot izvērstu pilna apmēra karu Ukrainā. Nav pamata uzskatīt, ka tuvākajā laikā un vidējā termiņā Krievija informatīvajā telpā pārstās vērst uzbrukumus pret visām Rietumu demokrātijām, īpaši pret valstīm, kurās Kremlis pretendē uz ietekmes saglabāšanu16. Latvijas interesēs ir stiprināt informatīvās telpas drošību un attīstīt valsts un sabiedrības noturību, lai veiksmīgi atvairītu un pretotos dažādas intensitātes Krievijas manipulācijām informatīvajā telpā, tostarp krīzes situācijās. Arī Ķīnas Tautas Republika (turpmāk – Ķīna) izmanto informatīvās ietekmēšanas un maigās varas instrumentus, lai veicinātu tās ekonomiskajām, politiskajām un citām interesēm labvēlīgu vēstījumu iesakņošanos ārvalstīs, tostarp Latvijā. Pēdējos gados Ķīna vērsusi naidīgus vēstījumus un dezinformāciju pret partneriem un institūcijām, kas garantē Latvijas drošību, tostarp ASV, Eiropas Savienību un NATO17. Turpmāk Latvijai jārēķinās ar Ķīnas varasiestāžu pieaugošo vēlmi izmantot vietējos žurnālistus, medijus, pētniekus, akadēmisko sektoru un nevalstiskās organizācijas, lai iegūtu informāciju par Latvijas informatīvo telpu un veidotu Ķīnas pozitīvo tēlu atbilstoši tās interesēm, vērstos pret vēstījumiem Latvijas publiskajā telpā, kas neatbilst Ķīnas interesēm un tās globālajam pasaules skatījumam18. Drošības izaicinājumus un riskus Latvijas informatīvajā telpā var radīt arī citi tajā ieinteresēti dalībnieki. 2021. gadā Baltkrievijas režīms īstenoja hibrīduzbrukumu ES ārējām robežām, mērķtiecīgi veicinot Tuvo Austrumu valstu iedzīvotāju masveida centienus nelegāli iekļūt Latvijā, Lietuvā un Polijā. Papildus migrantu plūsmu virzīšanai Baltkrievijas režīms izplatīja naidīgus vēstījumus par Latviju, Lietuvu, Poliju, tostarp par to nepakļaušanos starptautisko tiesību normām. Turpmāk A. Lukašenko režīms var radīt riskus Latvijai informatīvajā telpā un tādējādi pastarpināti arī NATO un ES. Tāpat nevar izslēgt arī citu starptautisko spēku, tostarp nevalstisko spēlētāju, vēlmi veikt uzbrukumus informatīvajā telpā pret Latvijas valsti vai atsevišķām tās institūcijām. Informatīvā telpa ir cieši saistīta arī ar globālajām tehnoloģiju attīstības tendencēm, kā arī cilvēku prasmēm ar tām droši rīkoties. Sociālo mediju platformu loma sociāli ekonomiskajos un politiskajos procesos turpina palielināties, tomēr tās pārāk lēni un nepietiekami atbildīgi ievieš pasākumus, lai samazinātu dezinformācijas, sazvērestības teoriju, krāpniecības shēmu un citu manipulāciju saturu un izplatīšanas metodes (algoritmi, neautentiska iesaiste). Pieaugoša loma ir tehnoloģisko inovāciju – virtuālās un paplašinātās realitātes (VR, AR), dziļviltojumu, mākslīgā intelekta, lielo datu, blokķēžu tehnoloģiju – pieejamībai arvien plašākai sabiedrībai, kas rada ne tikai ekonomiskās iespējas, bet arī drošības izaicinājumus. Lai līdzsvarotu attīstības intereses no vienas puses un demokrātijas pamatprincipu un nacionālās drošības interešu nodrošināšanu – no otras, tuvākajos gados būtiska loma būs Latvijas un ES, kā arī globāliem regulācijas risinājumiem un to efektīvai ieviešanai praksē.