6. Article

Valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koordinācijas modelis Valsts stratēģiskā komunikācija un informatīvās telpas drošības stiprināšana tiek plānota, ieviesta un nodrošināta saskaņā ar daļēji decentralizētu pārvaldības un koordinācijas modeli, kā arī visaptverošu valsts un pašvaldību institūciju iesaisti. 6.1. Stratēģiskās komunikācijas koordinācija Stratēģiskā līmenī Valsts kanceleja centralizēti plāno valsts stratēģiskās komunikācijas vēstījumus un pasākumus vidējam termiņam un ilgtermiņam. Valsts kanceleja nodrošina koordināciju ar citām valsts pārvaldes institūcijām, lai pārliecinātos, ka valsts stratēģiskās komunikācijas vēstījumi tiek atspoguļoti to ikgadējos komunikācijas plānos un stratēģijās, kā arī ikdienas taktiskajā komunikācijā. Valsts kanceleja var sniegt priekšlikumus Ministru prezidentam un Ministru kabinetam, lai ar komunikācijas palīdzību veicinātu stratēģisko mērķu sasniegšanu. Lai sasniegtu valsts stratēģiskos mērķus, Valsts kanceleja pati vai sadarbībā ar citām valsts pārvaldes institūcijām plāno un īsteno pārnozaru stratēģiskās komunikācijas kampaņas un citus komunikācijas pasākumus. Valsts kanceleja nodrošina arī stratēģiskās komunikācijas vēstījumu nodošanu Latvijas pašvaldībām, kā arī Latvijas diasporu pārstāvošām organizācijām un pārstāvjiem to mītnes zemēs. Tāpat Valsts kanceleja centralizēti plāno stratēģiskās komunikācijas politiku un pasākumus, lai veicinātu valsts institūciju stratēģiskās komunikācijas spēju attīstību, tostarp apmācību un krīzes situāciju izspēles jomās. Valsts kancelejas StratCom vada Valsts pārvaldes komunikācijas koordinācijas grupu (turpmāk – Komunikācijas grupa)21 – slēgtu, konsultatīvu koordinācijas formātu, ko lieto ikdienā un krīzes situācijās, lai veidotu vienotu valsts pārvaldes stratēģisko komunikāciju un koordinētu vēstījumus ar dažādām mērķauditorijām, identificētu komunikācijas izaicinājumus un potenciālos risinājumus, kā arī apmainītos ar operatīvo informāciju par Ministru kabineta sēdē izskatāmiem jautājumiem vai citām nozaru aktualitātēm. Komunikācijas grupa tiekas ne retāk kā vienu reizi nedēļā vai pēc nepieciešamības. Valsts kancelejas StratCom atbild par grupas darba kārtību un pilda tās sekretariāta funkcijas. Valdības komunikācijas koordinācijas padome (turpmāk – Padome), ko vada Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītājs, koordinē valdības komunikācijas politikas ieviešanu.22 Tāpat Padome pilda būtisku lomu valdības komunikācijas spēju attīstības un pilnveidošanas procesā, sadarbības veicināšanā un seko līdzi aktuālajām komunikācijas tendencēm, kā arī kalpo kā platforma, lai nozaru ministrijas dalītos ar labo praksi stratēģiskās komunikācijas jomā un veidotu sinerģiju starp nozaru stratēģiskās komunikācijas plāniem un stratēģijām īsā un vidējā termiņā. Padome tiekas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi divos mēnešos. Taktiskā un operatīvā līmenī valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības decentralizēti un atbilstoši kompetencei veido savus stratēģiskās komunikācijas plānus un stratēģijas īstermiņā un pēc nepieciešamības arī vidējā termiņā, lai sasniegtu savu institūciju un nozaru mērķus, veidotu komunikāciju ar savām mērķauditorijām. Mērķis ir nodrošināt, lai jebkurš valsts pārvaldes institūcijās, pašvaldībās un to padotības iestādēs strādājošais spēj paust valsts stratēģiskos vēstījumus, tostarp krīzes situācijās. Institūcijas atbilstoši nepieciešamībai koordinē savus plānus un stratēģijas ar Valsts kanceleju, kā arī tās var saņemt Valsts kancelejas stratēģisku atbalstu to attīstīšanā. 6.2. Informatīvās telpas drošības koordinācija Informatīvā telpa un tās drošība ir vienlīdz atkarīga no visiem trim pīlāriem: 1) efektīvas valsts un pašvaldību institūciju komunikācijas ar savām mērķauditorijām; 2) spēcīgas un kvalitatīvas mediju vides un žurnālistikas piedāvājuma; 3) prasmīgas, izglītotas un iesaistītas sabiedrības, kas spēj atpazīt un pretoties manipulācijām informatīvajā telpā. Stiprinot katru no tiem, tiek sniegts ieguldījums nacionālajā drošībā. Droša informatīvā telpa arī attur potenciālo pretinieku no agresijas, tostarp hibrīdoperācijām, jo samazina panākumu iespējas līdz minimumam. Lai veicinātu informatīvās telpas drošību un noturību, stratēģiskā līmenī Valsts kanceleja centralizēti pārrauga un koordinē procesus trīs pīlāros, tostarp veicot centralizētu informatīvās telpas monitoringu, socioloģiskus pētījumus un sadarbību analītiskā jomā ar Latvijas un starptautiskajiem partneriem, kā arī koordinēti nodrošina rekomendācijas un ieteikumus valsts pārvaldes institūcijām komunikācijas un rīcības pielāgošanai, lai tiktu sasniegti valsts stratēģiskie mērķi. Tas ietver apmācību un krīzes situāciju izspēles rīkošanu, stratēģisku atbalstu valsts pārvaldes institūcijām, pašvaldībām un to padotības iestādēm, kā arī medijpratības un informācijpratības veicināšanas pasākumus sadarbībā ar citām kompetentajām institūcijām. Valsts kancelejas StratCom arī vada Informatīvās telpas drošības koordinācijas grupu (turpmāk – Drošības grupa)23, slēgtu, konsultatīvu koordinācijas formātu, kas nodrošina Koncepcijas un plānoto pasākumu grafika ieviešanas uzraudzību, kā arī identificē, novērš un mazina riskus un apdraudējumus valsts un sabiedrības drošībai informatīvajā telpā. Grupa tiekas pēc nepieciešamības, ne retāk kā reizi divos mēnešos. Drošības grupu vada un sekretariāta funkcijas veic Valsts kancelejas StratCom. Taktiskajā un operatīvajā līmenī informatīvās telpas drošības stiprināšanā ir iesaistīts plašs valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, to padotības iestāžu loks, kā arī nevalstiskais, akadēmiskais un privātais sektors. Pastarpināti informatīvās telpas drošības stiprināšanā un aizsardzībā no ārējām manipulācijām, tostarp dezinformācijas, ir iesaistīta arī plašāka sabiedrība, piemēram, īstenojot informatīvās telpas higiēnas pasākumus24. 6.3. Koordinācijas modelis un sasaiste ar citām institūcijām Valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koordinācijas modelis shematiski attēlots 1. attēlā: 1.attēls. Valsts stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības koordinācijas un īstenošanas modelis. Līdztekus koordinācijai Komunikācijas grupas, Drošības grupas un Padomes formātos Valsts kanceleja pastāvīgi nodrošina ziņošanu par informatīvās telpas drošības riskiem un apdraudējumiem, to vadību, stratēģiskās komunikācijas ieviešanu, kā arī citām aktualitātēm Ministru kabinetam, Saeimai, Valsts prezidenta kancelejai, pēc nepieciešamības Nacionālās drošības padomei, kā arī sadarbojas ar valsts drošības dienestiem un tiesībsargājošajām institūcijām. Valsts kancelejas StratCom nodrošina koordināciju un sadarbību informatīvās telpas drošības un stratēģiskās komunikācijas jautājumos starptautiskā līmenī gan divpusējos, gan daudzpusējos formātos, tostarp ES, NATO un citos. Valsts kancelejas StratCom arī organizē regulāru stratēģiskās komunikācijas vēstījumu nodošanu pašvaldībām un reģioniem, kā arī pēc nepieciešamības rīko apmācības un krīzes situāciju izspēles par informatīvās telpas drošības jautājumiem, tostarp sadarbībā ar pašvaldību civilās aizsardzības komisijām un citām iesaistītajām institūcijām. Krīzes vai apdraudējuma gadījumā Valsts kancelejas StratCom pēc Krīzes vadības padomes lūguma var tikt piesaistīts informatīvās telpas drošības analītiska novērtējuma vai citas formas stratēģiskās komunikācijas atbalsta sniegšanai. Atbilstoši Valsts civilās aizsardzības plānam Valsts kancelejas StratCom sniedz stratēģisku atbalstu tai institūcijai (vai vairākām), kas atbild par katastrofas vai apdraudējuma reaģēšanas un seku likvidēšanas darbiem, kā arī, ja nepieciešams, sadarbojas ar Operacionālās vadības centru, ja tāds ir izveidots25. Valsts kancelejas StratCom sniedz komunikācijas atbalstu arī citu krīžu risināšanā, kad nepieciešama koordinēta starpnozaru atbilde ar vismaz triju valsts pārvaldes institūciju iesaisti, ko institūcijām var būt grūtības nodrošināt ar saviem resursiem.