7. Article

Koncepcijas darbības pamatvirzieni 2023.–2027. gadam Koncepcijā 2023.–2027. gadam izvirzīti seši galvenie darbības pamatvirzieni, lai stiprinātu valsts informatīvās telpas drošību un praksē ieviestu minētos koordinācijas un sadarbības modeļus. 7.1. Valsts stratēģiskās komunikācijas ieviešana un spēju attīstība Efektīvas valsts stratēģiskās komunikācijas spējas ir Latvijas ekonomiskās attīstības, sabiedrības labklājības, saliedētības un uzticības valstij un tās līderiem, kā arī ārpolitikas, nacionālās drošības un aizsardzības politikas interešu sekmīgas realizācijas stūrakmens. Efektīva stratēģiskā komunikācija ir nozīmīgs atbalsts valsts un sabiedrības noturībai pret konvencionāliem un hibrīdiem apdraudējumiem krīzes situācijās. Laikā no 2023. līdz 2027. gadam Koncepcija paredz attīstīt un turpināt pilnveidot valsts stratēģisko komunikāciju trīs virzienos: 1) strukturālās transformācijas un attīstība; 2) stratēģiskās komunikācijas spēju attīstība; 3) stratēģiskās komunikācijas vēstījumu attīstīšana un ieviešana. Strukturālās transformācijas un attīstība Strukturāls izaicinājums ir nepietiekamā cilvēkresursu, materiāltehniskā un finanšu resursu bāze komunikācijas funkciju nodrošināšanai valsts institūcijās un pašvaldībās. Nepietiekamie resursi līdz šim nav tikuši sistemātiski analizēti, bet tie atklājušies praksē, īpaši tad, kad valsts pārvaldes institūcijas vai pašvaldības risina akūtas krīzes situācijas. Tāpat esošās komunikācijas struktūrvienības un personāls bieži praksē veic atbalsta funkciju institūcijās un nereti nav integrēts vadības un politikas plānošanas procesos, kas dotu iespēju piedāvāt stratēģiskus komunikācijas risinājumus institūciju vadībai. Ne visām institūcijām ir izstrādāti komunikācijas plāni vai stratēģijas, kas ļautu mērķtiecīgi un stratēģiski plānot komunikācijas pasākumus tuvākajiem gadiem. Lai piesaistītu un noturētu darbā publiskajā sektorā talantīgus profesionāļus, svarīgs ir komunikatoru atalgojuma jautājums (salīdzinājumā ar privāto sektoru). Lai precīzi identificētu trūkumus un šķēršļus, kas institūcijās kavē īstenot stratēģisku komunikāciju, nepieciešams veikt visaptverošu valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību komunikācijas spēju auditu. Pamatojoties uz audita secinājumiem, tiks sagatavoti priekšlikumi un attīstības vīzija strukturālu transformāciju pasākumiem, kas ieviešami visā Koncepcijas periodā un izskatāmi apstiprināšanai Ministru kabinetā Koncepcijas ieviešanas pirmajos gados. Transformācijām ar ģeopolitiskajai situācijai un nacionālās drošības vajadzībām adekvātiem resursiem jānodrošina gan Valsts kancelejas StratCom, gan jāveicina valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību komunikācijas struktūrvienību un komunikatoru spēju stiprināšana. Koncepcija un Pasākumu plāns papildina Valsts kancelejas ilggadējo darbu sabiedrības līdzdalības iespēju un atvērtās pārvaldības veicināšanā. Koncepcija sasaucas ar Valsts kancelejas vadībā izstrādātā Latvijas Piektā nacionālā atvērtās pārvaldības rīcības plāna 2022.–2025. gadam (turpmāk – Atvērtās pārvaldības plāns) mērķiem – veicināt valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātību un caurskatāmību, kā arī sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā26. Arī 2022. gadā Valsts kancelejas izdotajās "Vadlīnijās sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai valsts pārvaldē" sniegti padomi mērķauditorijas noteikšanai un informēšanai par līdzdalības iespējām, kas izmantojami Koncepcijas ieviešanā.27 Stratēģiskās komunikācijas spēju attīstīšana Stratēģiskajai komunikācijai, tās plānotājiem un īstenotājiem valstī jāattīstās par pastāvīgu, atzītu profesiju. Jāturpina komunikācijas nozares profesionalizācijas un attīstības procesi valsts pārvaldes institūcijās, pašvaldībās, to padotības iestādēs, ņemot vērā, ka no komunikatoru spējām un efektivitātes ir atkarīga valsts un sabiedrības noturība pret apdraudējumiem informatīvajā telpā, tostarp krīžu situācijās. Mērķis ir panākt, ka katrs publiskajā sektorā strādājošais – sākot no augstākā līmeņa amatpersonām, politikas plānotājiem un ieviesējiem un beidzot ar komunikatoriem – ir apveltīts ar pietiekamām zināšanām un prasmēm, lai spētu paust valsts stratēģiskos vēstījumus savas institūcijas iekšējām un ārējām mērķauditorijām, kā arī spētu atpazīt un pretoties manipulācijām informatīvajā telpā gan ikdienā, gan krīzes situācijās. Lai attīstītu stratēģiskās komunikācijas profesiju, Valsts kanceleja centralizēti plāno un nodrošina ikgadējas mācības par dažādiem stratēģiskās komunikācijas aspektiem, kas pieejamas valsts pārvaldes institūcijām, kā arī pēc pieprasījuma pašvaldībām. Mācības iekļauj centralizētu metodisko materiālu izstrādi un analītiski pētniecisko darbu, lai nodrošinātu standartizētu, bet pietiekami elastīgu un jaunākajām tendencēm pielāgoties spējīgu ietvaru visiem valsts komunikācijas īstenošanā iesaistītajiem. Lai institūcijas būtu gatavas reaģēt informatīvajā telpā krīzes situācijā, Valsts kanceleja rīko ikgadējas krīzes mācības, tostarp simulāciju izspēles, veicinot ātru, efektīvu un koordinētu iestāžu atbildi uz dažādiem apdraudējumiem ar fokusu uz izaicinājumu pārvarēšanu informatīvajā telpā. Pēc pieprasījuma un izvērtējot pieejamos resursus, mācības ir organizējamas arī pašvaldībām un padotības iestādēm. Krīžu mācību sagatavošanai un vadībai var piesaistīt nevalstiskos, privātos un akadēmiskos partnerus, kā arī starptautiskos ekspertus un institūcijas. Lai veicinātu valsts pārvaldē un pašvaldībās nodarbināto komunikatoru savstarpējo koordināciju, audzētu komunikatoru sociālo kapitālu (tostarp sociālo tīklojumu) un vairotu starpinstitucionālus sadarbības projektus un pasākumus (t.sk. kopīgas komunikācijas kampaņas un pasākumus), kā arī veicinātu labās prakses apmaiņu un pārņemšanu, tostarp starp publisko un privāto sektoru, kā arī nacionālā un starptautiskā līmenī, Valsts kanceleja plāno organizēt ikgadēju komunikatoru konferenci, kā arī citus pasākumus un aktivitātes. Latvijas interesēs ir sagatavot jaunus ekspertus stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības jautājumos, kas nodrošinātu gan nacionālās cilvēkresursu vajadzības, gan ekspertīzes un zināšanu eksportu uz ārvalstīm. Tādēļ jānodrošina valsts pārvaldes institūciju komunikatoru prakses un stažēšanās iespējas arī stratēģiskās komunikācijas jomā, tostarp dalība starptautiskās mobilitātes programmās, lai veicinātu zināšanu ieguvi par jaunākajām tehnoloģijām un starptautiska līmeņa publiskās un korporatīvās komunikācijas labo praksi. Būtiski ir veicināt Latvijas pārstāvju nonākšanu darbā starptautiskajās institūcijās komunikācijas nozarē, tostarp stratēģiskās komunikācijas jomā, kā arī pastāvīgi uzturēt saikni ar šiem pārstāvjiem, izmantot viņu uzkrāto pieredzi, zināšanas un prasmes, veicināt to pārnesi atpakaļ Latvijā, tādējādi atbalstot stratēģiskās komunikācijas profesionalizēšanu. Stratēģiskās komunikācijas vēstījumu attīstīšana un ieviešana Balstoties uz valsts pārvaldē uzkrāto pieredzi, zināšanām un projektiem stratēģiskās komunikācijas plānošanā un ieviešanā28, Koncepcijas īstenošanā tiks turpināta stratēģiskās komunikācijas naratīvu un vēstījumu sistēmas pilnveidošana un ieviešana, lai veicinātu Latvijas sabiedrības saliedētību, stiprinātu iedzīvotāju piederību Latvijas valstij, tostarp pilsonisko līdzdalību, padarītu efektīvāku valsts un valsts pārvaldes komunikāciju ar iedzīvotājiem, nostiprinātu piederību Eiropas vērtību, kultūras, ekonomiskajai un politiskajai telpai, kā arī veicinātu valsts un sabiedrības noturību pret ārvalstu manipulācijām informatīvajā telpā, tostarp dezinformāciju. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir veicināt visu valsts institūciju un sabiedrības vēlmi pilnvērtīgi iesaistīties valsts drošības un aizsardzības stiprināšanā, tostarp informatīvajā telpā, lai kolektīvi spētu izvairīties no krīzes situācijām, kā arī efektīvi pārvarēt tās. Būtiska loma šo mērķu sasniegšanā būs Latvijas iedzīvotāju paļāvībai uz pārbaudītos faktos un zinātnē balstītu informāciju, uzticībai valsts un valsts pārvaldes komunikācijai, kā arī vēlmei uzņemties atbildību un iniciatīvu, izmantot valsts sniegtās iespējas un resursus, lai ar apzinātu un motivētu līdzdarbību veidotu labāku savu un valsts nākotni. Valsts kancelejas StratCom attīstīs valsts komunikācijas stratēģiju, pilnveidojot un attīstot līdz šim izmantotos naratīvus un vēstījumus, kā arī strādās pie tās koordinētas ieviešanas ar plānveida, mērķtiecīgiem, efektīviem komunikācijas pasākumiem, tostarp stratēģiskās komunikācijas kampaņām. Vēstījumu izmantošanā un pārvēršanā konkrētos komunikācijas pasākumos arī turpmāk būs nepieciešama visu valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību, arī padotības iestāžu un Latvijas diasporas ārvalstīs efektīva un koordinēta iesaiste. Valsts stratēģiskās komunikācijas efektivitāte tiks regulāri izvērtēta, lai nodrošinātu pielāgošanos, eksperimentēšanu, mācīšanos no kļūdām un labās prakses, kā arī tiektos uz augstāku komunikācijas labās prakses standartu veidošanu, ieviešanu un attīstību. 7.2. Informatīvās telpas noturības pasākumi pret drošības apdraudējumiem Latvijas stratēģija noturības attīstīšanai pret manipulācijām un drošības apdraudējumiem informatīvajā telpā, tostarp dezinformāciju, balstās uz visu valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, kā arī organizētas pilsoniskās sabiedrības, akadēmiskā un privātā sektora līdzdarbību, izmantojot gan apsteidzošus, gan uz krīzēm reaģējošus risinājumus indivīdu, institūciju un valsts līmenī. Manipulācijas informatīvajā telpā bieži ir daļa no naidīgu spēlētāju plašāka hibrīdā apdraudējuma instrumentu klāsta, izmantojot valsts un sabiedrības ievainojamību. Latvijas interesēs ir visaptveroši mobilizēt plašu spēlētāju un resursu klāstu, lai attīstītu noturīgu informatīvo telpu, kurā uzbrucēja iespējas veikt manipulācijas tiktu samazinātas līdz minimumam. Manipulāciju un apdraudējumu novēršanas pamatā ir spējas tos laicīgi identificēt, analizēt, saprast to izplatības cēloņsakarības un rekomendēt atbilstošus atbildes pasākumus. Latvijas interesēs ir stiprināt un pilnveidot Valsts kancelejas StratCom centralizētas informatīvās telpas monitoringa un analīzes spējas, lai spētu pārraudzīt procesus ne tikai Latvijas, bet arī trešo valstu informatīvajā telpā. Šīs monitoringa un analīzes spējas ļauj pilnveidot valsts pārvaldes komunikāciju un rīcību ikdienā, lai sasniegtu institūciju un nozaru stratēģiskos mērķus, kā arī ir integrējamas stratēģiska atbalsta sniegšanā krīžu pārvarēšanas mehānismos atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem. Analīzes un monitoringa jomā plašāk jāizmanto publiskā sektora rīcībā esošie dati, kas ļaus savlaicīgi identificēt problēmas cēloņus, precīzi noteikt mērķauditoriju un optimālākos komunikācijas veidus. Šajā jomā jāiesaista Centrālā statistikas pārvalde, kas sniegtu faktos balstītu atbalstu stratēģiskās komunikācijas mērķu izvirzīšanai un to sasniegšanas monitoringam. Līdztekus centralizētai nacionālajai analīzei jāveicina arī pašvaldību spēju attīstība Latvijas reģionos, tostarp iesaistot pašvaldību civilās aizsardzības komisijas. Jāņem vērā, ka pašvaldībām ir potenciāls pirmajām pamanīt ārvalstu manipulācijas informatīvajā telpā, ziņot par tām atbildīgajām struktūrām, kā arī pašām veikt pirmos apsteidzošos vai reaģējošos pretpasākumus. Analīzes un monitoringa jomā, ja tas iespējams, jāiesaista arī organizēta pilsoniskā sabiedrība, privātais un akadēmiskais sektors. Latvijas interesēs ir arī stiprināt starptautisko sadarbību informatīvās telpas monitoringa un analīzes spēju attīstībā, kā arī labās prakses apmaiņā un pārņemšanā. Tas ietver sadarbību ar ārvalstu nevalstiskajiem un privātā sektora partneriem. Valsts interesēs turpmākajos gados ir īstenot stratēģiskās komunikācijas kampaņas un citus komunikācijas pasākumus (tostarp starpinstitucionālus un vairāku gadu garumā), kas mērķēti uz vietējām un starptautiskām auditorijām, lai apsteidzoši atspēkotu pret Latviju, tās nacionālo drošību, kā arī Koncepcijā iekļautajiem pamatprincipiem un vērtībām vērstus naidīgos vēstījumus. Ja nepieciešams, šim mērķim jāpiesaista papildu resursi, kas atbilst nacionālās drošības un ģeopolitiskās situācijas diktētajām vajadzībām. Latvijai ir būtiski veicināt iedzīvotāju paļāvību zinātnē un faktos balstītai informācijai, tostarp ieviešot efektīvus preventīvos pasākumus un, ja nepieciešams, arī izmaiņas tiesību aktos, lai atturētu vietējos un starptautiskos spēlētājus no apzinātām manipulācijām, tostarp dezinformācijas izplatīšanas, Latvijas informatīvajā telpā. Latvija būs gatava izmantot nacionāla un starptautiska līmeņa atribūciju, lai tiem, kas iejaucas informatīvajā telpā, kaitējot Latvijas nacionālajām interesēm, radītu politiskus, ekonomiskus, reputācijas vai cita veida zaudējumus un izmaksas. Stratēģiskā komunikācija, kā arī informatīvās telpas drošība, tostarp monitoringa un analīzes spējas, turpmāk jāintegrē visos nacionālajos civilo un militāro krīžu pārvarēšanas mehānismos. Tas iekļauj šo elementu integrāciju krīžu mācībās un simulāciju izspēlē, tostarp veicinot to pastāvīgu pilnveidi un attīstību, balstoties uz mācību secinājumiem. Ārvalstu manipulācijas informatīvajā telpā rada arī apdraudējumu un drošības riskus demokrātiskiem procesiem. Tās var mazināt iedzīvotāju lojalitāti un piederības sajūtu valstij, tās institūcijām un to spējām nodrošināt valsts sociālā līguma garantijas pret saviem iedzīvotājiem. Tās rada riskus iedzīvotāju vēlmei pilnvērtīgi iesaistīties un līdzdarboties valsts pārvaldībā, tautsaimniecībā un aizsardzībā. Īpaši kritiski vērtējama šādu manipulāciju ietekme uz pilsonisko līdzdalību, tostarp pilsoņu dalību vēlēšanās. Latvijas interesēs ir nodrošināt Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu, kā arī citu demokrātisko procesu efektīvu aizsardzību no visiem ārvalstu iejaukšanās riskiem, tostarp informatīvajā telpā. Tādēļ stratēģiskajai komunikācijai jābūt integrētai vēlēšanu drošības risku pārvaldībā, vienlaikus stiprinot vēlēšanu organizēšanā iesaistīto institūciju noturību, komunikācijas kapacitāti un resursus. Vienlaikus valstij ar visiem tās rīcībā pieejamiem līdzekļiem (ne tikai komunikāciju) pastāvīgi jāiegulda resursi iedzīvotāju pilsoniskās līdzdarbības veicināšanā valsts sociāli ekonomiskajos, sabiedriskajos un politiskajos procesos. 7.3. Mediju vides stiprināšana un pilnveidošana Kvalitatīvi un neatkarīgi mediji ir demokrātiskas, Rietumu vērtību sistēmai piederošas valsts stūrakmens. Tas ir nozīmīgs kanāls valsts institūciju un pašvaldību komunikācijai un saiknei ar sabiedrību. Mediji ir pamats iedzīvotāju informētībai, piederībai valstij, pilsoniskajai līdzdalībai, kā arī tā sauktās sargsuņa funkcijas nodrošināšanai. Bez kvalitatīvas, neatkarīgas, drošas un spējīgas mediju vides un kvalitatīvas žurnālistikas nav iedomājams darbs Koncepcijas pārējos divos pīlāros. Spēcīga mediju vide un kvalitatīva žurnālistika samazina iespējamo izplatības telpu manipulācijām, tostarp dezinformācijai. Tādēļ tie ir arī neatņemama sastāvdaļa informatīvās telpas drošības nodrošināšanai gan ikdienā, gan krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumā. Valsts interesēs ir atbalstīt sabiedriskos medijus, tostarp veicinot iedzīvotāju uzticību tiem, kā arī nodrošinot tos ar finansējumu, kas vidējā termiņā tuvotos ES vidējam dalībvalstu sabiedrisko mediju finansēšanas līmenim. Sabiedriskie mediji turpinās pildīt kritiski svarīgu lomu iedzīvotāju informēšanā un apziņošanā krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā. Ņemot vērā globālos mediju un reklāmas tirgus transformācijas procesus un pieaugošo sociālo mediju ietekmi, iespēju robežās Latvija turpinās finansiāli atbalstīt nacionālos un reģionālos medijus, lai nodrošinātu kvalitatīvas žurnālistikas saturu Latvijas sabiedrībai. Tas iekļaus Mediju atbalsta fonda efektīvu un stratēģisku izmantošanu, kā arī citu atbalsta mehānismu izmantošanu atbilstoši valsts budžeta resursu pieejamībai. Tas iekļaus arī mācības un labās prakses nodošanu, lai veicinātu mediju digitalizāciju, uzņēmējdarbības modeļu pilnveidošanu, veicinot ieņēmumus, tostarp no maksas abonentu piesaistīšanas un skaita pieauguma, kā arī citus pasākumus. Ievērojama Latvijas mazākumtautību daļa ilgstoši bijusi piesaistīta Krievijas kontrolētiem dezinformācijas un propagandas kanāliem. Lai novērstu atstumtību, saglabātu un veicinātu šo sabiedrības grupu piederību Latvijai, pēc piekļuves liegšanas šiem kanāliem, īstermiņā svarīgi ir turpināt nodrošināt alternatīvu kvalitatīvu ziņu un izklaides saturu šīm auditorijām esošajos Latvijas medijos29, vienlaikus nepalielinot papildu satura radīšanu mazākumtautību valodās par valsts budžeta līdzekļiem. Vidējā termiņā un ilgtermiņā jāveicina šīs sabiedrības grupas iekļaušanās Eiropas mediju un informatīvajā telpā, palielinot saturu latviešu valodā, tādējādi veicinot Latvijas sabiedrības saliedēšanu uz valsts valodas pamata. Latvija turpinās žurnālistu un mediju iesaisti krīžu pārvarēšanas pasākumu plānošanā, tostarp civilās un militārās mācībās. Tas iekļauj pasākumus, lai veicinātu mediju efektīvas darbības nepārtrauktību krīžu un valsts apdraudējuma gadījumos. Informatīvās telpas drošības stiprināšana iekļaus arī kvalitatīva žurnālistikas piedāvājuma un piekļuves iespēju nodrošināšanu iedzīvotājiem reģionos, īpašu uzmanību veltot mērķauditoriju sasniegšanai Latvijas novados pie Krievijas un Baltkrievijas robežas. Nozīmīgu lomu sabiedrības tiesībpratības30 un pilsoniskās izglītības31 veicināšanā un koncentrētas valsts informācijas nepastarpinātā sniegšanā (tajā skaitā īpašā tiesiskā režīmā – ārkārtējā situācijā, izņēmuma stāvoklī, civilās un valsts aizsardzības sistēmas uzdevumu izpildei) vienotas valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformā atbilstoši normatīvajiem aktiem oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas pieejamības jomā un noteiktajiem prioritārajiem uzdevumiem turpinās pastāvīgi nodrošināt Latvijas Republikas oficiālais izdevējs (VSIA "Latvijas Vēstnesis"). Būtiska loma arī turpmāk iedzīvotāju informētības un piederības Latvijas valstij stiprināšanā būs diasporas medijiem un izdevumiem. Tādēļ valstij iespēju robežās jācenšas gan nodrošināt Latvijā radītu mediju saturu diasporai ārvalstīs, gan padarīt redzamāku un pieejamāku diasporas žurnālistu un mediju radīto saturu auditorijām Latvijā. Žurnālistiem un medijiem ir kritiski svarīga loma arī savu auditoriju informēšanā un izglītošanā par manipulācijām informatīvajā telpā, tostarp par dezinformācijas vēstījumiem un manipulācijas metodēm, kas vērstas pret Latviju. Tādējādi tiek veicināta izpratne sabiedrībā, lai apsteidzoši atspēkotu dezinformāciju un mazinātu tās potenciāli kaitīgo ietekmi uz sabiedrības un valsts drošību. Valsts atbalsts pētnieciskajai un analītiskajai žurnālistikai, kā arī izglītības programmām, kas sagatavo profesionālus, ar augstiem žurnālista ētikas standartiem apveltītus žurnālistus, var veicināt nacionālo drošību. Valsts un sabiedrības interesēs ir nodrošināt žurnālistu un mediju spēju veikt savu darbu atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un nacionālajiem likumiem, tostarp saglabājot brīvību no politiskas un ekonomiskas ietekmes vai spiediena, kā arī brīvību no bailēm par fizisko vai cita veida drošību. Mediju drošība un neatkarība ir arī valsts starptautiskās reputācijas jautājums, tādēļ Latvijas interesēs ir veicināt augstāku vietu Pasaules preses brīvības indeksā32, apņemoties laikus, koordinēti, ar adekvātu bardzību vērsties pret ikvienu gadījumu, kad žurnālistu vai mediju drošība Latvijā tiek apdraudēta. Latvija ir kļuvusi par drošām mājām medijiem un žurnālistiem, kas bēg no autoritāru režīmu represijām. Tāpat Latvijai ir būtiska loma starptautisko mediju donoru aktivitāšu koordinācijā, kā arī mediju vides pētniecībā, žurnālistu un mediju apmācībā un citos mediju atbalsta pasākumos, specializējoties atbalsta sniegšanā ES Austrumu kaimiņu reģionā. Būtisku ieguldījumu sniedz arī organizēta pilsoniskā sabiedrība. Arī turpmāk Latvija iestāsies par mediju brīvību un žurnālistu drošību dažādos divpusējos un daudzpusējos sadarbības formātos. 7.4. Iesaistīta un pret informatīvās telpas apdraudējumiem noturīga sabiedrība Sabiedrības medijpratībai un informācijpratībai ir nozīmīga loma valsts un sabiedrības noturības veidošanā pret manipulācijām informatīvajā telpā, tostarp dezinformāciju. Šīm prasmēm ir kritiski svarīga nozīme, lai stratēģiskā komunikācija spētu sasniegt mērķauditoriju un sabiedrība uzticētos valsts pārvaldes un pašvaldību komunikācijai, kā arī lai palielinātos sabiedrības pieprasījums pēc kvalitatīva, faktos balstīta mediju satura. Lai stiprinātu informatīvās telpas drošību un noturību, sadarbojoties valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām, kā arī organizētajai pilsoniskajai sabiedrībai, akadēmiskajam un privātajam sektoram, Koncepcijā ir noteikts mērķis līdz 2027. gadam nodrošināt, ka vismaz 75 % Latvijas iedzīvotāju (vecumā no 18 gadiem) piemīt kaut minimāla medijpratība un informācijpratība. Vienlaikus tiks nodrošināti praktiski rīki un iespējas, lai veicinātu medijpratību un informācijpratību arī bērniem un jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem. Minimāls šo prasmju kopums nozīmē, ka cilvēks spēj droši orientēties informatīvajā telpā, atšķirt uzticamu saturu no maldinoša, kā arī nedalās tālāk ar nepārbaudītu saturu. Mērķa sasniegšanai jāvelta adekvāti resursi, apzinoties, ka investīcijas cilvēkos un viņu noturībā spēcina nacionālo drošību un valsts aizsardzību, tostarp pret hibrīdo apdraudējumu. Jāstiprina arī iedzīvotāju psiholoģiskā noturība pret informācijas ietekmēšanas operācijām un ārvalstu iejaukšanos informatīvajā telpā, lai veicinātu sekmīgu un efektīvu nākotnes krīžu pārvarēšanu. Izvirzītais mērķis sasniedzams ar plašu pasākumu kopumu: formālo un interešu izglītību; valsts stratēģiskās komunikācijas kampaņām un citiem pasākumiem; sinerģiju un partnerību starp publisko, privāto un akadēmisko sektoru un pilsonisko sabiedrību, sevišķi medijiem, lai radītu un popularizētu instrumentus medijpratības un informācijpratības celšanai, kas pielāgoti dažādām sabiedrības grupām. Lai atbilstoši starptautiskajai praksei nodrošinātu piekļuvi medijpratības un informācijpratības rīkiem, metodiskajiem materiāliem, jaunākajiem pētījumiem, vietējiem un starptautiskiem pasākumiem un citām aktivitātēm, visām institūcijām ir būtiski iesaistīties un regulāri atjaunināt nacionālo medijpratības un informācijpratības platformu.33 2021. gada 25. martā tika pieņemta ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcija (A/RES/75/627) "Globālā mediju un informācijas pratības nedēļa", kuru virzīja Latvija kopā ar vairākām līdzīgi domājošām valstīm. Šī ir pirmā ANO rezolūcija, kas aicina risināt problēmas informatīvajā vidē, tai skaitā cīnoties pret dezinformācijas un maldinošas informācijas izplatību. Saskaņā ar rezolūciju arī Latvija katru gadu pēdējā oktobra nedēļā atzīmē Globālo medijpratības un informācijpratības nedēļu, kuru 2012. gadā iedibināja un ik gadu organizē ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO). Šī nedēļa ir izmantojama, lai koordinēti un vienoti valsts līmenī vietējām un starptautiskām mērķauditorijām aktualizētu galvenās problēmas un iespējas informatīvajā telpā aizvadītā gada laikā, tostarp par jaunākajiem un veiksmīgākajiem risinājumiem, kas ieviesti Latvijā medijpratības un informācijpratības jomā. 7.5. Partnerība ar organizētu pilsonisko sabiedrību, privāto un akadēmisko sektoru Kopš 2022. gada Latvijas un pārējo Baltijas valstu pilsoniskās sabiedrības, mediju un akadēmiskās institūcijas34 ir apvienojušās ar mērķi kļūt par daļu no Eiropas Digitālo mediju observatorijas (EDMO) pētniecības un analīzes tīkla35. Tādējādi Latvijas nevaldības organizācijām, medijiem un akadēmiskajam sektoram ir potenciāls ieņemt aktīvu lomu labās prakses apmaiņā dezinformācijas un citu manipulāciju pētniecībā un analīzē informatīvajā telpā ne tikai nacionālā, bet arī Eiropas līmenī. Latvijas interesēs ir veidot un attīstīt sinerģiju starp valsts pārvaldi, Baltijas Mediju izcilības centru un citiem organizētas pilsoniskās sabiedrības, mediju un akadēmiskajiem partneriem Latvijā un pasaulē informatīvās telpas drošības izaicinājumu, tostarp dezinformācijas, pētniecībā un analīzē. Sadarbība ir jāatbalsta ar stabilu un paredzamu valsts finansējumu vidējā termiņā. Lai veidotu jaunas zināšanas, atbalstītu valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kā arī radītu cilvēkresursu bāzi stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības jautājumos, kas nodrošinātu gan nacionālās, gan starptautiskās darba tirgus vajadzības, Valsts kancelejas StratCom stiprinās sadarbību ar Latvijas izglītības iestādēm. Augstākās izglītības studiju programmās jāveicina un jāpiesaista valsts, privātie un starptautiskie finanšu atbalsta mehānismi stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības pētniecībai un inovāciju radīšanai. Jāveicina Latvijas pētnieku dalība starptautiskos zinātniskās sadarbības projektos, jāiesaista starptautiskās mobilitātes programmās, jāpiesaista pētniecības granti jomās, kas nodarbojas ar informatīvās telpas pētniecību un analīzi. Valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām ir būtiski veidot ilgtermiņa attiecības ar privāto sektoru, tostarp ar labās prakses apmaiņu un pārņemšanu, stiprinot publiskā sektora komunikācijas kapacitāti, kā arī veidojot partnerības un mehānismus stratēģiskās komunikācijas kampaņu un citu komunikācijas pasākumu īstenošanā. Sinerģija starp publisko un privāto sektoru var ļaut radīt inovācijas informatīvās telpas pētniecības, analīzes un drošības jomā, kas ar laiku var kļūt par valsts eksporta preci vai pakalpojumu. Lai sekmīgi sagatavotos nākotnes krīzēm un dažādiem valsts apdraudējuma scenārijiem, Valsts kancelejas StratCom attīstīs sadarbības tīklu ar nevalstiskajām organizācijām, privātā un akadēmiskā sektora institūcijām un pārstāvjiem. Tīkls būs mobilizējams krīzes situācijās, lai novērstu vai mazinātu drošības riskus un apdraudējumus informatīvajā telpā, izplatītu valsts stratēģiskās komunikācijas vēstījumus, kā arī īstenotu citus pasākumus sekmīgai krīzes pārvarēšanai. 7.6. Starptautiskā sadarbība Lai nepieļautu un ierobežotu manipulācijas informatīvajā telpā, tostarp dezinformāciju, līdztekus visas valsts un sabiedrības iesaistei nacionālā līmenī būtiska ir koordinācija un sadarbība ar citām valstīm, starptautiskajām institūcijām un līdzīgi domājošiem partneriem. Autoritāru režīmu ierobežošana informācijas ietekmēšanas un dezinformācijas izplatīšanas jomā sniedz ieguvumu visai sabiedrībai, tādēļ to var uzskatīt par globālo sabiedrisko labumu. Latvijas interesēs ir gan pastāvīgi mācīties no citu valstu pieredzes, gan dalīties ar savām zināšanām un prasmēm, kā arī piedalīties starptautisku normatīvo regulējumu izstrādē, izmantojot savā labā starptautisko organizāciju un institūciju ietekmi, lai ierobežotu autoritārus režīmus un ietekmīgus nevalstiskos spēlētājus, kas nodarbojas ar kaitnieciskām manipulācijām informatīvajā telpā. Ar regulāru iniciatīvas uzņemšanos un starptautisku līdzdalību Latvija ir ieguvusi reputāciju kā valsts, kas aktīvi un sekmīgi ierosina iniciatīvas tādās jomās kā stratēģiskā komunikācija, vēršanās pret dezinformāciju un ārvalstu iejaukšanos demokrātiskos procesos, sociālo mediju platformu regulācija, medijpratība un informācijpratība, mediju un žurnālistu brīvība un drošība. Koncepcijas īstenošanā, lai sasniegtu valsts intereses, Latvija turpinās aktīvi strādāt stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības jomā ES, NATO, ANO, Eiropas Padomē, EDSO, OECD, kā arī divpusējās un reģionālās sadarbības formātos. Tas iekļauj regulāru pārstāvību un dalību un, ja nepieciešams, arī attiecīgu pasākumu rīkošanu Latvijā. Valsts kancelejas StratCom kā nacionālais kontaktpunkts turpinās attīstīt sadarbību ar sociālo mediju platformām. Valsts pārvalde, nevalstiskās organizācijas un pētniecības sektors aktīvi turpinās sadarboties ar sociālo mediju platformām, lai mazinātu manipulāciju ietekmi informatīvajā telpā uz valsts un sabiedrības drošību. Latvija iestāsies par lielāku sociālo mediju platformu atklātību un pieejamību to datiem un algoritmiem, lai nodrošinātu uzraudzību sociālo mediju kompāniju īstenotajai politikai dezinformācijas ierobežošanā. Tas iekļauj Eiropas Savienības regulējuma un rīcībpolitiku, tostarp Digitālo pakalpojumu akta, Digitālo tirgu akta un ES Prakses kodeksa dezinformācijas jomā, efektīvu ieviešanu. Latvija turpinās strādāt pie ekspertīzes stratēģiskās komunikācijas, medijpratības un informācijpratības nodošanas valstīm reģionos, kuru drošība un attīstība ir cieši saistīta ar Latvijas ārpolitikas interesēm (piemēram, ES Austrumu partnerības valstīs). Vienlaikus Latvijas atpazīstamība un zināšanas stratēģiskās komunikācijas un informatīvās telpas drošības jautājumos rada iespējas sadarbības stiprināšanai ar valstīm no dažādiem pasaules reģioniem, tādējādi sniedzot ieguldījumu Latvijas kampaņā ievēlēšanai ANO Drošības padomē 2025. gadā uz 2026.–2027. gada termiņu. Turpmākajos gados Latvija veicinās un uzturēs saikni ar ārvalstīs strādājošiem ekspertiem, lai īstenotu nacionālās intereses, kā arī veicinātu starptautiski iegūto zināšanu un pieredzes pārnesi atpakaļ uz nacionālo līmeni. Latvija izmantos un iesaistīs diasporu ārvalstīs, lai nodotu un izplatītu ārvalstīs valsts stratēģiskās komunikācijas vēstījumus, kā arī iesaistītu diasporu informatīvās telpas drošības stiprināšanā. Koncepcijas īstenošanai Latvija efektīvi izmantos NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra uzkrāto pieredzi, ekspertīzi un zināšanas nacionālām vajadzībām, kā arī veicinās centra atpazīstamību starptautiskajā arēnā. Valsts pārvalde aktīvi izmantos sadarbības iespējas ar citām starptautiskām institūcijām, akadēmiskām organizācijām, nevaldības organizācijām, zināšanu izcilības centriem Eiropā un pasaulē, ar to palīdzību veicinot Latvijas informatīvās telpas drošību.