8. Article

Koncepcijas ieviešana un noslēguma jautājumi Koncepcijas konkrēto uzdevumu īstenošanai ar definētu atbildības sadalījumu un īstenošanas termiņiem ir izstrādāts plānoto pasākumu saraksts, kas ir neatņemama Koncepcijas sastāvdaļa. Koncepcijā un plānoto pasākumu sarakstā iekļauto pamatvirzienu un uzdevumu izpildei institūcijas atbilstoši kompetencei veido detalizētus politikas plānošanas dokumentus un normatīvos aktus (vai grozījumus tajos). Atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas koncepcijā paredzētos pasākumus īstenos tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, un jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2024. gadam un turpmākajiem gadiem skatāms likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem. Sākot no 2024. gada atbildīgās institūcijas atbilstoši kompetencei ik gadu ziņo Valsts kancelejai par progresu Koncepcijas īstenošanā. Valsts kanceleja koordinē un apkopo iestāžu sniegto informāciju, kā arī katru gadu līdz 31. martam nodrošina vienotu ziņošanu Ministru kabinetam, Saeimai un, ja nepieciešams, citām institūcijām par Koncepcijas un Ieviešanas plāna īstenošanas progresu, kā arī citām aktualitātēm informatīvajā telpā aizvadītā kalendāra gada laikā. 1 "Dezinformācijas", "maldinošas informācijas", "informācijas ietekmēšanas operācijas" un "ārvalstu iejaukšanās informatīvajā telpā" definīcijas ir aizgūtas no Eiropas Demokrātijas rīcības plāna (Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai "Eiropas Demokrātijas rīcības plāns", COM(2020) 790 final). 2 Termini "noturība" un "izturētspēja" šajā un citos tiesību aktos saistībā ar informatīvās telpas drošību lietoti kā sinonīmi, tulkojot angļu valodas jēdzienu "resilience". 3 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (2020. gada 2. jūlijs), https://pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf 4 Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (Ministru kabineta 2021. gada 5. februāra rīkojums Nr. 72) 5 Nacionālās drošības koncepcija (2019. gada 26. septembris), https://likumi.lv/ta/id/309647-par-nacionalas-drosibas-koncepcijas-apstiprinasanu 6 Informatīvais ziņojums "Par visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā" (2019. gada 8. janvāris), https://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40462120 7 Valsts aizsardzības koncepcija (2020. gada 24. septembris), https://likumi.lv/ta/id/317591-par-valsts-aizsardzibas-koncepcijas-apstiprinasanu 8 Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, https://likumi.lv/ta/id/306691-par-valdibas-ricibas-planu-deklaracijas-par-artura-krisjana-karina-vadita-ministru-kabineta-iecereto-darbibu-istenosanai 9 Valsts kancelejas reglaments (2020. gada 26. novembris), https://www.mk.gov.lv/lv/valsts-kancelejas-reglaments 10 2020. gadā aptuveni viena trešdaļa iedzīvotāju neuzticējās ne Saeimai, ne Ministru kabinetam, ne pašvaldībām, ne tiesu sistēmai, ne sabiedriskajiem medijiem, ne sabiedriskajām organizācijām. Latvijā uzticības rādītāji ir zemāki nekā ES (2019. un 2021. gadā Latvijā valsts pārvaldei uzticējās 34 % iedzīvotāju, ES – 51 %) un OECD dalībvalstīs (2021. gadā Latvijā valdībai uzticējās tikai 24,5 % iedzīvotāju, OECD – 41 %). Avoti: SKDS (2020. gada novembris). Latvijas iedzīvotāju aptauja, https://providus.lv/article_files/3842/original/Tabulas_integracija_112020_.pdf?1614348752; Standard Eurobarometer 95 (2021. g.); Standard Eurobarometer 90.3. un 91.5. (2019. g.); OECD (2022), Building Trust to Reinforce Democracy: Main Findings from the 2021 OECD Survey on Drivers of Trust in Public Institutions. Paris: OECD Publishing, 11 2021. gadā (attiecībā pret 2020. un 2019. gadu) bija kritusies sabiedrības uzticība visiem Latvijas sabiedriskajiem medijiem, tostarp Latvijas Radio no 85 % (2019. g.) uz 76 % (2021. g.), Latvijas Televīzijai no 86 % uz 75 %, LSM.lv no 72 % uz 68 %. 2021. gada novembrī jautājumos, kas skar Covid-19, tikai 18 % uzticējās sabiedriskajiem medijiem un 12 % – privātiem medijiem. Avoti: Latvijas Fakti (2021. gada septembris). Pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību un mediju satura lietošanas paradumiem. 195.lpp., https://www.neplp.lv/lv/media/185/download ; SKDS (2022. gada novembris). Pētījums par sabiedrības attieksmi pret Covid-19, http://195.244.155.179/node/3864 12 Saskaņā ar Pasaules Veselības organizāciju infodēmija ir "pārmērīgs informācijas apjoms par problēmu, kas apgrūtina risinājuma atrašanu. Tā var izplatīt maldinošu informāciju, dezinformāciju un baumas ārkārtas situācijā veselības jomā. Infodēmija var kavēt efektīvu sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu veikšanu un radīt apjukumu un neuzticēšanos iedzīvotāju vidū". Avots: https://www.who.int/docs/default-source/coronaviruse/situation-reports/20200305-sitrep-45-covid-19.pdf?sfvrsn=ed2ba78b_4 13 NEPLP veiktā pētījumā 2021. gada jūlijā–septembrī 61 % Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka spēja viegli atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas (safabricētas, maldinošas). Savukārt 2022. gada aprīlī–maijā veiktā Eurobarometer pētījumā 64 % Latvijas iedzīvotāju jutās pārliecināti, ka spēj atpazīt dezinformāciju. Avoti: Latvijas Fakti (2021). Pētījums par Latvijas iedzīvotāju medijpratību un mediju satura lietošanas paradumiem, https://www.neplp.lv/lv/media/185/download; European Parliament (May 2022). Flash Eurobarometer: News & Media Survey 2022. https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2832 14 2020. gada pētījumā tikai 14 % norādījuši, ka pēdējo divu gadu laikā ir iesaistījušies kādā sabiedriskajā apspriedē, piketā vai ziedojuši savu laiku sabiedriski aktuālai problēmai. Savukārt 2022. gada pavasarī tikai 43 % Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka viņu balsij ir ietekme (vidējais rādītājs ES valstīs – 65 %). Avoti: SKDS (2020. gada novembris). Latvijas iedzīvotāju aptauja, https://providus.lv/article_files/3842/original/Tabulas_integracija_112020_.pdf?1614348752; European Parliament (June 2022). Rallying around the European flag - Democracy as anchor point in times of crisis, https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2792 15 Piemēram, 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā piedalījās vien 54,6 % balsstiesīgo iedzīvotāju, bet 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās tikai 34 % no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tikmēr zema saglabājas arī pilsoniskā līdzdalība ikdienā, par ko liecina fakts, ka tikai 4 % no nevalstiskajām organizācijām Latvijā no 2018. līdz 2021. gadam piedalījušās nacionāla līmeņa lēmumu pieņemšanā. Avots: Latvijas Pilsoniskā alianse (2021). Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā (izpētes ziņojums). https://nvo.lv/uploads/zinojums_lidzdaliba_lemumu_pienemsana_2021.pdf 16 Satversmes aizsardzības birojs (2022. gada 13. septembrī). Krievijas – Ukrainas karš. Sekas Latvijai. https://sab.gov.lv/?a=s&id=17&jid=109 17 2022. gada 29. jūnijā NATO samitā Madridē apstiprinātā NATO Stratēģiskā koncepcija nosaka, ka Ķīna rada sistēmiskus drošības izaicinājumus Eiroatlantiskajai drošībai. Tostarp Ķīna izmanto hibrīdās un kibertelpas operācijas, konfrontējošu retoriku un dezinformāciju, kas vērsta pret sabiedrotajiem un NATO drošību. Ķīnas darbības pret Rietumiem informatīvajā telpā analizējuši un uzskaitījuši vairāki citi avoti, tostarp Eiropas Ārējās darbības dienests. Avoti: NATO (29 June 2022). NATO 2022 Strategic Concept, https://www.nato.int/strategic-concept/; EUvsDisinfo (4 April 2022). China’s Balancing Act on the Ukraine War, https://euvsdisinfo.eu/chinas-balancing-act-on-the-ukraine-war/ 18 Valsts drošības dienests (2022). 2021. gada publiskais pārskats, https://vdd.gov.lv/uploads/materials/29/lv/vdd-2021-gada-parskats.pdf 19 Valsts un sabiedrības noturība iekļauj spēju laikus identificēt, atvairīt un izvairīties no manipulācijām informatīvajā telpā, tostarp dezinformācijas, kā arī ātri atgūties no satricinājumiem un drošības īslaicīgas zaudēšanas krīzes situācijās. Noturība balstās uz visaptverošu zināšanu un prasmju attīstīšanu, tostarp veicinot valsts institūciju stratēģiskās komunikācijas spēju attīstību, žurnālistikas kvalitātes, uzticamības un kvalitatīvu mediju lietošanas sekmēšanu, sabiedrības medijpratības un informācijpratības līmeņa celšanu, kā arī visos pārvaldības līmeņos un nozarēs veltot šiem mērķiem resursus, kas ir adekvāti ģeopolitiskajai situācijai un valsts drošības un aizsardzības vajadzībām. 20 Stratēģiskā līmenī Valsts kanceleja plāno un koordinē valsts stratēģisko komunikāciju, kā arī centralizēti plāno un veic pasākumus informatīvās telpas drošības veicināšanai. Operacionālā un taktiskā līmenī stratēģiskās komunikācijas aktivitātes ievieš, kā arī informatīvās telpas drošību stiprina visas valsts institūcijas, pašvaldības, pilsoniskā sabiedrība, privātais un akadēmiskais sektors, kā arī plašāka sabiedrība. 21 Valsts pārvaldes komunikācijas koordinācijas grupas mērķus, funkcijas, uzdevumus, pilnvaras un sastāvu nosaka šīs grupas darbības nolikumā, ko izdod (vai groza) ar Valsts kancelejas direktora rīkojumu. Komunikācijas grupā piedalās Valsts kancelejas StratCom un Komunikācijas departamenta vadītāji un preses sekretārs, visu ministriju par komunikāciju atbildīgo struktūrvienību vadītāji, kā arī Ministru prezidenta un visu ministru komunikācijas padomnieki. Dalībai Komunikācijas grupā var tikt pieaicinātas citas institūcijas. 22 Valdības komunikācijas koordinācijas padomes nolikums, https://likumi.lv/doc.php?id=288017 23 Informatīvās telpas drošības koordinācijas grupas mērķus, funkcijas, uzdevumus, pilnvaras un dalībnieku sastāvu (pārstāvētās institūcijas ar lēmumu pieņemšanas tiesībām) nosaka šīs grupas darbības nolikumā, ko izdod (vai groza) ar Ministru kabineta lēmumu saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13. pantu. Koncepcija paredz, ka grupā ir pārstāvētas: Valsts kanceleja, Valsts prezidenta kanceleja, Ministru prezidenta birojs, Kultūras ministrija, Ārlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts drošības dienests, Valsts policija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija (CERT.lv). Dalībai drošības grupā var tikt pieaicinātas citas valsts un/vai nevalstiskās institūcijas. 24 Informatīvās telpas higiēna ir pasākumu kopums, ko katrs iedzīvotājs var praktizēt ikdienā, lai veicinātu savu un tuvinieku informatīvās telpas drošību, piemēram: apdomība pirms dalīšanās ar emocionālu saturu sociālajos medijos (tostarp dezinformāciju), sīkdatņu iestatījumu izvērtēšana, kvalitatīvu mediju saraksta veidošana un to patēriņš, regulāra zināšanu atjaunošana par biežāk lietotajām manipulatoru metodēm, kā arī citi. Avots: Bambals R. (Red.) (2022). Rokasgrāmata pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties. Rīga: Valsts kanceleja. 43-46. lpp. 25 Par Valsts civilās aizsardzības plānu, https://likumi.lv/ta/id/317006-par-valsts-civilas-aizsardzibas-planu 26 Piemēram, Atvērtās pārvaldības plānā 3. apņemšanās ir stiprināt sabiedrības pārstāvniecību un dialogu ar sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesos ikvienā nozarē, tostarp ministriju uzdevums ir apzināt un pilnveidot sadarbības partneru loku un definēt, kādos veidos tās uztur pastāvīgu dialogu ar sabiedrību. Atvērtās pārvaldības plānā ietverti arī citi pasākumi, lai uzlabotu sabiedrības līdzdalību un valsts institūciju izpratni par efektīvu līdzdalības procesu, kā arī tās spēju veidot efektīvu komunikāciju ar sabiedrību (4. apņemšanās: Valstij sazināties ar sabiedrību saprotami un cilvēcīgā valodā, skaidrot lēmumus un sarežģītas tēmas, uzsverot ieguvumus). Tādējādi atvērtās pārvaldības pasākumi ir pienesums vienam no drošas informatīvās telpas pīlāriem – efektīva valsts iestāžu komunikācija ar savām mērķauditorijām. https://www.mk.gov.lv/lv/atverta-parvaldiba#piektais-nacionalais-atvertas-parvaldibas-plans-2022-2025-gadam 27 https://www.mk.gov.lv/lv/media/13835/download 28 Valsts kanceleja (2016). Latvijas valsts un valsts pārvaldes komunikācijas rokasgrāmata 29 Latvijā 2022. gada nogalē televīzijas programmu un pakalpojumu pēc pieprasījuma jomā darbojas 5 ziņu dienesti, kas veido ziņas krievu valodā un 3 ziņu dienesti, kas veido ziņas latviešu valodā. Latvijā retranslējamo audio un audiovizuālo programmu sarakstā pieejamas 250 programmas, no kurām 126 ir pieejamas krievu valodā, bet latviešu valodā ir pieejamas tikai 43. 30 Sabiedrības tiesībpratība - privātpersonu informētība par normatīvajos aktos noteiktajām tiesībām un pienākumiem un spēja tās izprast un realizēt reālās dzīves situācijās, it īpaši, kas attiecas uz cilvēka tiesībām, pamatbrīvībām un demokrātiju. Sociālās un ekonomiskās tiesības ir pamats valsts iedzīvotāju, pilsoņu izglītībai, veselībai, labklājībai, kopējam labumam un katra individuālajai attīstībai un tas ir pamats valsts ilgtspējai. Privātpersonu tiesībpratību citstarp veicina pietiekama un kvalitatīva informētība (kas ietver stipru informatīvo telpu, medijpratību, dezinformācijas novēršanu, digitālās un komunikācijas (tostarp valsts valodas zināšanas) prasmes, interneta pieejamība, valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas pieejamību, pieejamus profesionālus juridiskos un mediācijas pakalpojumus), sabiedrības līdzdalība, atbildīga, uzticama, profesionāla un mūsdienīga valsts un tiesībaizsardzība, birokrātijas mazināšana, normatīvo aktu kvalitāte un jēgpilna sadarbība vienotas valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas satura veidošanā, izplatīšanā un citu pasākumu organizēšanā. 31 Valsts un tiesiskās informācijas un pilsoniskās izglītības portāla "Cilvēks. Valsts. Likums" (lvportals.lv) saturs – izglītojoši apraksti, viedokļu raksti un intervijas ar sabiedrībā atzītām autoritātēm par vēstures, demokrātijas, politiskās kultūras, sabiedrības vēsturiskās atmiņas un valsts identitātes jautājumiem, tā veicinot atvērtu un kvalitatīvu diskusiju par pilsoniskas un demokrātiskas sabiedrības attīstību un katra indivīda lomu tajā. 32 2022. gadā Pasaules preses brīvības indeksā Latvija bija 22. vietā no 180 valstīm. Salīdzinājumam Igaunija bija 5. vietā, bet Lietuva – 9. vietā pasaulē. RSF (2022). World Press Freedom Index 2022, https://rsf.org/en/index 33 2022. gadā Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izveidojusi un uztur platformu–datubāzi (mājaslapu), kurā vienuviet pieejama informācija un praktiski materiāli Latvijas sabiedrības medijpratības un informācijpratības veicināšanai. Platformas attīstībā un pilnveidošanā apņēmies iesaistīties plašs institūciju loks. 34 Baltijas valstu reģionālajā izcilības centrā no 2022. gada apvienojušās institūcijas no Latvijas (Baltijas Mediju izcilības centrs, Vidzemes Augstskola, Delfi.lv un Re:Baltica), Igaunijas (Tartu universitāte, Tallinas universitāte) un Lietuvas (Delfi.lt, Vitauta Dižā universitāte). 35 Eiropas Digitālo mediju observatorija (EDMO) sadarbībā ar mediju organizācijām, tiešsaistes platformām un medijpratības praktiķiem pulcē faktu pārbaudītājus, medijpratības ekspertus un akadēmiskos pētniekus, lai saprastu un analizētu dezinformāciju. https://edmo.eu/ Ministru prezidenta vietā ‒ finanšu ministrs A. Ašeradens