3. Article

Sprieduma 15. punktā secināts: "[..] abas personu grupas vienojošā pazīme ir politisko organizāciju (partiju) iegūtās balsis pašvaldību vēlēšanās. [..] politiskajām partijām piešķirtais valsts finansiālais atbalsts ir atkarīgs citstarp no tā, cik lielu sabiedrības daļu jeb cik daudz vēlētāju konkrētais politiskais spēks pārstāv un cik būtisku visai sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanu tas piedāvā. [..] Politiskās partijas, kuru mērķis ir iegūt pārstāvību Saeimā, īsteno atšķirīgas funkcijas nekā reģionālās politiskās partijas. [..] Lēmumi, kas tiek pieņemti nacionālajā līmenī, raugoties no valsts kopējo interešu viedokļa, ir visaptveroši pretstatā tiem lēmumiem, kas tiek pieņemti pašvaldībās. Tādēļ arī nacionālā līmeņa politiskajām partijām, kuras ieguvušas vairāk nekā divus procentus vēlētāju balsu, ir lielākas iespējas nekā reģionālajām politiskajām partijām pārstāvēt suverēna gribu sabiedrības kopējā labuma vārdā. Savukārt reģionālo politisko partiju aktivitātē ir nozīmīgs vietējās pārvaldes elements un šo partiju funkcijas ir saistītas ar vietējās pašvaldības ekonomisko un saimniecisko attīstību. No iepriekš minētā secināms, ka politiskajām partijām, kuras darbojas nacionālā līmenī un spējušas iegūt vairāk nekā divu procentu vēlētāju atbalstu, un tām politiskajām partijām, kuras darbojas reģionālā līmenī, ir atšķirīgas funkcijas ilgtspējīgas politikas veidošanā un demokrātijas stiprināšanā. Politisko partiju darbība visas Latvijas sabiedrības kopējo interešu īstenošanā ir nošķirama no darbības konkrētas pašvaldības interešu īstenošanā. Nacionālā līmeņa un reģionālā līmeņa politisko partiju funkcijas ir atšķirīgas un nevar tikt salīdzinātas." Nepiekrītam Satversmes tiesas secinājumam, ka minēto iemeslu dēļ reģionāla un nacionāla līmeņa partijas nav salīdzināmas tiesiskās vienlīdzības principa aspektā. 3.1. Tiesību normās, kas nosaka politisko partiju izveides un pastāvēšanas priekšnoteikumus, nav paredzēts šāds politisko partiju nošķīrums. Politisko partiju likuma 2. panta pirmajā daļā ir definēts, kas ir politiskā partija: "Partija ir organizācija, kas tiek izveidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju (padomju), Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos publiskās pārvaldes institūciju izveidē." Arī turpmākajās likuma normās nav norāžu uz to, ka reģionāla un nacionāla līmeņa partiju darbība būtu regulējama atšķirīgi. Piemēram, gan reģionāla, gan arī nacionāla līmeņa partijas gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents, ja partijas līdzekļu apgrozījums pārskata gadā ir bijis lielāks par 10 minimālajām mēnešalgām (sk. Politisko partiju likuma 37. pantu). Saskaņā ar Politisko partiju finansēšanas likuma 1. panta otro daļu šā likuma mērķis ir nodrošināt politisko organizāciju (partiju) finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, ieviešot valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, galvenie mērķi bija: 1) mazināt šo partiju finansiālu atkarību no privātpersonu ziedojumiem, kas palielina risku nokļūt atkarībā no šo personu izvirzītajām prasībām; 2) atrisināt Latvijas politisko partiju administratīvo mazspēju - konstantu vajadzību pēc resursiem, kas neļāva Latvijas politiskajām partijām segt savas administratīvās izmaksas un kļūt profesionālākām (sk. likumprojekta "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" (Nr. 1697/Lp9) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju)). Tātad arī Politisko partiju finansēšanas likuma mērķis pats par sevi nenošķir reģionāla līmeņa partijas no nacionāla līmeņa partijām. 3.2. Kā norādīts Politisko partiju likuma 2. panta pirmajā daļā, politiskās partijas pastāv, lai veiktu politisko darbību, citiem vārdiem sakot, jebkura politiskā partija ir varas īstenošanas mehānisms. Tieši šī pazīme politiskās partijas atšķir no sabiedriskajām organizācijām (sk.: Kuleša V. T., Vinčoreks P. Demokrātija. 20. gs. Nogale. Rīga: Zvaigzne ABC, 1996, 82. lpp.). Gadījumā, kad politiskās partijas izvirzītie kandidāti tiek ievēlēti kādā lēmējinstitūcijā, var veidoties arī korupcijas risks. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir secinājusi, ka politiskajām partijām piešķiramā valsts budžeta finansējuma mērķis ir novērst korupciju un politisko partiju pārmērīgu atkarību no privātajiem ziedotājiem. Tādējādi šāds finansējums stiprina politisko plurālismu un veicina demokrātiskas valsts institūciju pienācīgu darbību (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012. gada 10. maija sprieduma lietā "Ozgurluk ve Dayanisma Partisi (ODP) v. Turkey", pieteikums Nr. 7819/03, 37. punktu). Arī Eiropas Padomes komisija "Demokrātija caur tiesībām" (Venēcijas komisija) ir norādījusi, ka valsts budžeta finansējums kalpo kā līdzeklis politisko partiju atbalstīšanai to būtiskās lomas izpildē, kā arī korupcijas un atkarības no privātajiem ziedotājiem novēršanai. Šādai finansēšanas kārtībai būtu jātiecas nodrošināt, lai visas partijas, tostarp arī mazās un jaunās partijas, varētu vienlīdzīgi konkurēt vēlēšanās (sk. Eiropas Padomes komisijas "Demokrātija caur tiesībām" (Venēcijas komisija) 2020. gada 14. decembra Vadlīniju par politisko partiju tiesisko regulējumu, CDL-AD(2010)024, 232. punktu, pieejamas: venice.coe.int). Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka vietējā līmeņa lēmējinstitūciju pieņemtie lēmumi vistiešāk ietekmē attiecīgās pilsētas vai novada iedzīvotājus, jāatzīst, ka nepieciešamība mazināt korupcijas riskus un nodrošināt politisko partiju finansēšanas modeļa caurskatāmību ir vienlīdz svarīga kā nacionāla līmeņa, tā arī reģionāla līmeņa partijām. 3.3. Apstrīdētajā normā paredzētajā situācijā - pašvaldību vēlēšanās - piedalās un gūst balsis gan reģionāla, gan arī nacionāla līmeņa partijas. Nevaram piekrist Spriedumā secinātajam, ka šādas politiskās partijas neesot salīdzināmas, jo atšķiroties to funkcijas un darbības mērķi (sk. Sprieduma 15.2. punktu). Šajā aspektā būtiski ir tas, ka apstrīdētā norma paredz piešķirt finansējumu atkarībā no vēlēšanās iegūto balsu skaita, nevis mandātu skaita. Proti, finansējumu var saņemt arī tāda nacionāla līmeņa partija, kura nav saņēmusi balsu skaitu, kas nepieciešams, lai tās pārstāvji būtu ievēlēti Saeimā vai pašvaldības domē, bet ir saņēmusi vairāk nekā divus procentus vēlētāju balsu Saeimas vēlēšanās. Reģionāla līmeņa partija, kuras pārstāvji ir ievēlēti pašvaldības domē, veido saikni starp sabiedrību un valsts varu, nodrošinot organizētu sabiedrības līdzdalību politiskajos procesos (sal. sk. Satversmes tiesas 2015. gada 5. februāra sprieduma lietā Nr. 2014-03-01 20.1. punktu). Turpretim nacionāla līmeņa partija, kura nav pārstāvēta nevienā lēmējinstitūcijā, neīsteno šo būtisko lomu sabiedrībā. Parlamentārā demokrātija plašākā nozīmē aptver visu politisko sistēmu kopumā - ne vien nacionālā līmeņa, bet arī vietējo demokrātiju (sk. Dr. Ph. Dauņa Auera viedokli 2022. gada 16. novembra tiesas sēdes stenogrammā lietas materiālu 5. sēj. 38.-39. lp.). Pašvaldībām, atrodoties starp valsti un tās iedzīvotājiem, ir būtiska loma brīvības un demokrātijas stiprināšanā sabiedrībā (sk. Eiropas Padomes komisijas "Demokrātija caur tiesībām" (Venēcijas komisija) 2016. gada 15. marta Apkopojuma par Venēcijas komisijas atzinumiem par konstitucionālajiem un tiesiskajiem noteikumiem vietējās pašpārvaldes aizsardzībai, CDL-PI(2016)002, 4. lapu, pieejams: venice.coe.int). Pilsoņu tiesības piedalīties valsts lietu pārvaldīšanā vistiešāk var tikt realizētas vietējā līmenī. Vietējā vara ir viens no katras demokrātiskas iekārtas galvenajiem pamatiem (sk. Eiropas vietējo pašvaldību hartas preambulu). Tātad ļoti būtiska ir arī decentralizēta iedzīvotāju iesaiste politiskajos procesos, kas notiek, personām īstenojot savas aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības. Jo sevišķi pašvaldību institūcijās vietējie iedzīvotāji, kas ar vietvaru saskaras vistiešākajā veidā, vislabāk var apzināties un risināt tiem aktuālos jautājumus. Veicinot dažādu sabiedrības locekļu aktīvu iesaisti politiskajos procesos, iespējams panākt kvalitatīvu viedokļu apmaiņu un plurālismu lēmumu pieņemšanas procesā. Savukārt, lai lēmējinstitūcijās tiktu demokrātiski ievēlēti tādi politisko partiju pārstāvji, kas pieņem kvalitatīvus, sabiedrības interesēm, kā arī ilgtspējības principam atbilstošus lēmumus, visām politiskajām partijām ir nepieciešama atbilstoša kapacitāte. Valsts finansējums politiskajām partijām vismaz daļēji nodrošina šo kapacitāti. Tātad neatkarīgi no tā, vai kāda politiskā partija ir piedalījusies Saeimas vēlēšanās un ieguvusi tajās vismaz divu procentu balsstiesīgo vēlētāju balsis, visas politiskās partijas, kas piedalās pašvaldību vēlēšanās un tajās gūst vēlētāju balsis, atrodas salīdzināmā situācijā. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, jāatzīst, ka apstrīdētās normas kontekstā reģionāla un nacionāla līmeņa partijas vieno uz tām vienlīdz attiecināmais politisko partiju izveidošanas un darbības tiesiskais regulējums, partiju kā varas īstenošanas mehānisma izveide un ar to saistītie korupcijas riski, dalība un balsu iegūšana pašvaldību vēlēšanās, kā arī politisko partiju loma sabiedrības iesaistē demokrātijas procesos un sabiedrības interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanā. Līdz ar to reģionāla un nacionāla līmeņa partijas ir salīdzināmas tiesiskās vienlīdzības principa aspektā.