3. Article

Spriedumā, atsaucoties uz Satversmes tiesas judikatūrā konsekventi atzīto, pamatoti norādīts, ka, izvērtējot, vai tiesību norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, nepieciešams noskaidrot: 1) vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos; 2) vai apstrīdētā norma paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi pret šīm personām (personu grupām); 3) vai šāda attieksme ir noteikta ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu; 4) vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai tai ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma princips (sk. Sprieduma 14. punktu). Lai noskaidrotu, vai un kuras personu grupas atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, ir nepieciešams noteikt galveno šīs grupas vienojošo pazīmi (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 17. punktu). Uzskatu, ka, īpaši lietās, kas ierosinātas pēc konstitucionālas sūdzības, personu grupu vienojošo pazīmju precīza noteikšana ir iespējama tikai ciešā saistībā ar konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem, jo atšķirīga attieksme izpaužas tajos. Tāpēc personas (personu grupas) nav pamatoti aplūkot un salīdzināt abstrakti vai atrauti no konkrētās situācijas faktiskajiem apstākļiem. Šādās lietās jāvērtē visas objektīvi konstatējamās vienojošās pazīmes un nav pamatoti aprobežoties ar kādas vienas pazīmes konstatēšanu. Arī Satversmes tiesa savā judikatūrā, vērtējot personu (personu grupu) atrašanos vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, pēc būtības izšķirošu lomu piešķīrusi konkrētajiem apstākļiem. Piemēram, lietā Nr. 2015-11-03 Satversmes tiesa pamatoti secināja, ka abas personu grupas ir salīdzināmas, jo tās var identificēt pēc noteiktiem kritērijiem, tas ir, pēc tās vienojošu būtisku pazīmju kopuma, - abās grupās ietilpstošie subjekti ir kapitālsabiedrības, kas darbojas vienā, proti, skaidras naudas tirdzniecības pakalpojumu tirgū, to sniegtie pakalpojumi ir savstarpēji aizvietojami, un tās ir uzskatāmas par konkurentiem (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 18. un 19. punktu). Spriedumā secināts, ka Pieteikuma iesniedzēja un politiskās partijas, kuras pēdējās Saeimas vēlēšanās ir ieguvušas vairāk nekā divus procentus vēlētāju balsu, atrodas atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos, jo atšķiras to funkcijas ilgtspējīgas politikas veidošanā un demokrātijas stiprināšanā. Spriedumā norādīts, ka politiskās partijas, par kurām pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, atšķiras ar to, ka tās izsaka vēlētājiem piedāvājumus par visaptverošu sabiedrības modeli (sk. Sprieduma 15.2. punktu). Tomēr izskatāmajā lietā bija būtiski, ka visas politiskās partijas, kas iesniedza kandidātu sarakstus Talsu novada domes vēlēšanām 2021. gadā, sacentās par pārstāvības iegūšanu Talsu novada domē un tās nešaubīgi var uzskatīt par konkurentiem. Tādas politiskās partijas, kura pēdējās Saeimas vēlēšanās ir ieguvušas vairāk nekā divus procentus vēlētāju balsu, lēmums piedalīties konkrētas pašvaldības vēlēšanās un mērķis iegūt pārstāvību kādas pašvaldības domē nav saistīts ar tās pārstāvību Saeimā un Saeimas vēlēšanās izteikto piedāvājumu. Tādejādi Spriedumā nav ņemti vērā konkrētie faktiskie apstākļi un Spriedumā ietverto argumentu kopums nesniedz pamatojumu secinājumam, ka pašvaldības domes vēlēšanu gadījumā Pieteikuma iesniedzēja un politiskās partijas, kuras pēdējās Saeimas vēlēšanās ir ieguvušas vairāk nekā divus procentus vēlētāju balsu, atrodas atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos.