13. Article

Lai pārbaudītu, vai likumdevējs ir veicis pasākumus, lai izpildītu tam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietverto pienākumu, Satversmes tiesai visupirms jānoskaidro, kāds ir civilprocesa tiesiskais regulējums attiecībā uz valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu. Šā izvērtējuma ietvaros noskaidrojams, vai likumdevējs ir noteicis regulējumu privāto tiesību juridiskās personas atbrīvošanai no pienākuma veikt šo maksājumu. Civilprocesa likumā ir noteikti civilprocesa pamatnoteikumi, pie kuriem pieder arī normas par tiesas izdevumiem. Saskaņā ar Civilprocesa likumu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (sk. Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu). Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmo daļu valsts nodeva maksājama citstarp par katru prasības pieteikumu, kuru iesniedz tiesā. Valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts ienākumos. Kopumā tiesas izdevumi un tajā skaitā valsts nodeva tiek noteikti, lai: 1) daļēji kompensētu valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai; 2) atlīdzinātu tiesas izdevumus tai pusei, kuras labā taisīts tiesas nolēmums; 3) mudinātu parādniekus labprātīgi izpildīt savas saistības; 4) atturētu personas no vēršanās tiesā ar nepamatotām prasībām vai prasībām par niecīgām summām (sk. arī: Davidovičs G., Rozenbergs J., Torgāns K. Civilprocesa likuma 33. panta komentārs. Grām.: Torgāns K. (zin. red.) Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-28. nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 124. lpp.). Likumdevējs Civilprocesa likuma normās, kā arī citu likumu speciālajās tiesību normās ir ietvēris vairākus tiesiskus pamatus tam, ka lietas dalībnieks atbilstoši likumam tiek atbrīvots no tiesas izdevumu un tātad arī valsts nodevas samaksas. Attiecībā uz privāto tiesību juridisko personu ir paredzēts tikai viens gadījums, kad šāda persona uz likuma pamata tiek atbrīvota no valsts nodevas samaksas par prasības pieteikuma iesniegšanu. Proti, saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 10. punktu no šā maksājuma ir atbrīvots administrators prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, ja šāda persona ir attiecīgā tiesiskā darījuma vai neatļautas darbības, saistībā ar kuru celta prasība, dalībnieks vai arī tās rezultātā cietušais. Tātad likumdevējs ir noteicis tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru privāto tiesību juridiskā persona uz likuma pamata noteiktās prasībās ir atbrīvota no pienākuma samaksāt valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu, ja atbilstoši Maksātnespējas likumam ir pasludināts šīs personas maksātnespējas process. Ja privāto tiesību juridiskajai personai nepietiek finanšu līdzekļu, bet nav pasludināts tās maksātnespējas process, tad Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 10. punktā noteiktais atbrīvojums uz šo personu neattiecas. Līdz ar to likumdevējs ir noteicis tiesisko regulējumu privāto tiesību juridiskās personas atbrīvošanai no pienākuma samaksāt valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu.