4. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - norāda, ka Satversmes tiesas 2022. gada 23. februāra spriedumā lietā Nr. 2021-22-01 paustās atziņas varētu tikt attiecinātas arī uz apstrīdēto normu. Ar minēto Satversmes tiesas spriedumu Civilprocesa likuma 444.1 panta trešās daļas otrais teikums redakcijā, kas bija spēkā no 2018. gada 1. marta līdz 2021. gada 19. aprīlim, un Civilprocesa likuma 43.1 panta otrās daļas otrais teikums, ciktāl šīs normas neparedz privāto tiesību juridiskajai personai tiesības lūgt, lai tiesa lemj par tās atbrīvošanu no pienākuma samaksāt drošības naudu par blakus sūdzības iesniegšanu, esot atzīti par neatbilstošiem Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Spriedumā lietā Nr. 2021-22-01 paustās atziņas varētu tikt attiecinātas arī uz izskatāmajā lietā apstrīdēto normu, kas tāpat kā drošības naudas gadījumā neparedz privāto tiesību juridiskajai personai tiesības lūgt, lai tiesa lemj par tās atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas. Spriedumā lietā Nr. 2021-22-01 paustās atziņas kopumā liecinot par to, ka likumā būtu jāpastāv iespējai juridiskai personai lūgt tiesu lemt par tās atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas. Tomēr pat šajā gadījumā tam nevajadzētu nozīmēt to, ka likumdevējam būtu jāparedz tāds regulējums, atbilstoši kuram privāto tiesību juridiskā persona, tiklīdz tā apgalvo, ka tai esot finansiālas grūtības un tādēļ tā nevarot samaksāt tiesas izdevumus, būtu no tiem atbrīvojama.