6. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās - norāda uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, kurai varētu būt nozīme, vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Konvencijas 6. panta 1. punktā garantētās tiesības uz pieeju tiesai neesot absolūtas, un valsts baudot ievērojamu rīcības brīvību, nosakot, kādos gadījumos un kādā apmērā šīs tiesības ierobežot, tomēr attiecīgajiem ierobežojumiem vajagot būt noteiktiem ar likumu, vērstiem uz leģitīma mērķa sasniegšanu un samērīgiem. Turklāt ierobežojumi personu tiesībām uz pieeju tiesai nedrīkstot būt tādi, kas pēc būtības liegtu personai tiesības efektīvi īstenot savas tiesības uz taisnīgu tiesu. Prasība veikt kādu maksājumu pirms prasības iesniegšanas tiesā esot uzskatāma par personas tiesību uz pieeju tiesai ierobežojumu. Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai, konkrētā situācijā pārliecinoties par to, vai pamattiesību ierobežojums ir samērīgs, būtiski esot vairāki kritēriji: pieprasītās summas apmērs; tiesvedības posms un brīdis, kurā šī apmaksa jāveic, kā arī ietekme uz procesu kopumā; maksājuma nepieciešamības pamatojums; personas iespējas apmaksāt šo summu un iespējas lūgt atvieglojumus vai atbrīvojumu no pienākuma veikt šādu maksājumu, kā arī citi apsvērumi, kas atkarīgi no katras individuālās situācijas. Gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas, gan Satversmes tiesas judikatūrā esot atzīts, ka principi, kas attiecas uz tiesībām uz pieeju tiesai, un ar šīm tiesībām saistītās procesuālās garantijas ir vienlīdz piemērojamas gan fiziskajām, gan juridiskajām personām. Proti, neesot pamata no procesuālo garantiju aizsardzības tvēruma izslēgt juridiskās personas. Turklāt jau iepriekš esot atzīts, ka tāds regulējums, kas vispārīgi nepieļauj to, ka jebkāda persona vai personu grupa lūgtu atbrīvojumu no tiesas maksājumu veikšanas, tai skaitā valsts nodevas samaksas, pats par sevi var būt nesavietojams ar Satversmes 92. pantu un Konvencijas 6. panta 1. punktu. Izskatāmajā lietā svarīgi esot Satversmes tiesas judikatūrā jau iepriekš izdarītie secinājumi jautājumā par privāto tiesību juridiskās personas tiesībām lūgt to atbrīvot no drošības naudas samaksas par blakus sūdzības iesniegšanu.