8. Article

Pieaicinātā persona - zvērināts advokāts Mg. iur. Māris Meļķisis - uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Izskatāmā lieta esot līdzīga lietai Nr. 2021-22-01, tādēļ visupirms būtu lietderīgi konkretizēt izskatāmā prasījuma robežas. Proti, būtu jāprecizē, vai izskatāmajā lietā izdarītie secinājumi tiks attiecināti uz tiesībām lūgt atbrīvojumu tikai no tām valsts nodevām, kas aprēķinātas atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta noteikumiem, vai arī būs vienādā mērā attiecināmi uz visām valsts nodevām neatkarīgi no tā, uz kuras Civilprocesa likuma 34. panta daļas pamata šīs nodevas aprēķinātas. Tas esot svarīgi, jo Civilprocesa likuma 34. pantā dažādām lietu kategorijām paredzēti pēc būtības pieci dažādi valsts nodevu aprēķināšanas mehānismi, kā arī dažādi valsts nodevu apmēri. Tāpat esot jāņem vērā, ka apstrīdētā norma regulē ne tikai atbrīvošanu no valsts nodevas, bet arī atbrīvošanu no cita veida tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī nosaka fiziskās personas tiesības lūgt ne tikai to atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas, bet arī atlikt tai valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadalīt to termiņos. Esot svarīgi definēt kritērijus, kuri jāņem vērā tiesām, lemjot par privāto tiesību juridisko personu atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas. Turklāt, definējot šos kritērijus, būtu ievērojami vairāki pamatnoteikumi. Pirmkārt, būtu nošķiramas tās privāto tiesību juridiskās personas, kuras nav dibinātas peļņas gūšanas nolūkā un nav pakļautas Komerclikuma tiesiskajam regulējumam. Tiesām būtu piešķirama lielāka rīcības brīvība, lemjot par šo personu atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas. Savukārt attiecībā uz privāto tiesību juridiskajām personām - komersantiem - kritēriji būtu nosakāmi tādā veidā, lai neizdarītu pārāk plašus izņēmumus no maksātspējas prezumpcijas un nenonāktu pretrunā ar spēkā esošā maksātnespējas regulējuma mērķiem. Vajagot vērtēt ne tikai juridiskās personas mantisko stāvokli, bet vienlaikus arī finanšu līdzekļu nepietiekamības iemeslus. Savukārt vērtējot finanšu līdzekļu nepietiekamības iemeslus, būtu nodalāmi tādi iemesli, kas saistīti: 1) ar vispārējo situāciju tirgū, kā, piemēram, šobrīd aktuālā inflācija, un 2) ar paša komersanta neveiksmīgu komercdarbības plānošanu, kuras rezultātā finanšu līdzekļu nepietiekamība nekādi nav saistīta ar to tiesvedību, kurā tiek lūgts atbrīvojums no valsts nodevas. Proti, kā galvenais kritērijs būtu vērtējama tieši tiesvedības ietvaros izskatāmā strīda, sakarā ar kuru tiek lūgts atbrīvojums no valsts nodevas samaksas, cēloniskais sakars ar finanšu līdzekļu nepietiekamību. Līdz ar kritēriju noteikšanu būtu izvērtējams arī Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta "f" apakšpunkts, ciktāl, piemērojot šajā normā ietverto valsts nodevas aprēķināšanas mehānismu, var tikt aprēķināta tik nesamērīgi liela valsts nodeva, ka to nevarētu samaksāt pat sekmīgi strādājoši komersanti. Neesot saskatāms pamats tam, kāpēc arī Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta "f" apakšpunktā nav noteikts maksimālais nodevas apmērs.