6. Article

Papildināt likumu ar III1 nodaļu šādā redakcijā: "III1 nodaļa. Tirgus uzraudzība 9.1 pants. Saimnieciskās darbības veicējam ir pienākums piedāvāt tirgū tikai tādu preci, kas atbilst šā likuma 4. panta otrajā daļā minētajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (turpmāk - noteiktās prasības). 9.2 pants. (1) Tirgus uzraudzības iestādes funkcijas noteiktā jomā veic iestāde, kurai šāda atbildība paredzēta saskaņā ar normatīvo aktu. Tirgus uzraudzības iestādes atbilstoši regulai Nr. 2019/1020 kontrolē preču atbilstību noteiktajām prasībām gan klātienes, gan distances, tajā skaitā tiešsaistes, tirdzniecībā. (2) Tirgus uzraudzības iestāžu darbību koordinē un to savstarpēju sadarbību sekmē Tirgus uzraudzības padome. 9.3 pants. (1) Tirgus uzraudzības iestāžu amatpersonas, atbilstoši kompetencei īstenojot tirgus uzraudzību un kontroli, ir tiesīgas: 1) kontrolēt preču atbilstību noteiktajām prasībām, tajā skaitā bez speciālas atļaujas, maksas, citiem ierobežojumiem un iepriekšēja brīdinājuma netraucēti apmeklēt preču tirdzniecības, uzglabāšanas, lietošanas un ražošanas vietas, saimnieciskās darbības veicēja izmantotās telpas, teritorijas vai transportlīdzekļus, pārbaudīt preču paraugus (veicot priekštestēšanu), tostarp atverot iepakojumu, kā arī pārbaudes veikšanā piesaistīt neatkarīgus ekspertus; 2) pārbaudīt saimnieciskās darbības veicēju iekšējās kontroles sistēmas, kā arī sniegt ieteikumus attiecībā uz sistēmas uzlabojumiem, lai nodrošinātu preču atbilstību noteiktajām prasībām; 3) pieprasīt un bez maksas saņemt no saimnieciskās darbības veicēja, fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām jebkādu informāciju, arī mutvārdos, neatkarīgi no veida vai formāta un no datu nesēja vai vietas, kurā tā tiek glabāta, tajā skaitā dokumentus, tehnisko dokumentāciju, tehniskās specifikācijas, datus vai cita veida informāciju, piekļūt iegultajai programmatūrai un citiem tehniskajiem aspektiem, ciktāl tas nepieciešams, lai pārliecinātos par preces atbilstību noteiktajām prasībām, kā arī iegūt informāciju par preces saņemšanas un piegādes ķēdēm un tirgū piedāvāto preču daudzumiem; 4) pieprasīt un bez maksas saņemt preču paraugus, veikt kontrolpirkumus preču paraugu iegādei, tajā skaitā neatklājot pārbaudes faktu, neatklājot vai izmantojot citu pārbaudes veicēja identitāti, un organizēt preces laboratorisku vai cita veida ekspertīzi, arī tādu, kuras rezultātā prece tiek neatgriezeniski mainīta, lai konstatētu preces atbilstību noteiktajām prasībām; 5) uz laiku, kas nepieciešams pārbaužu un ekspertīžu veikšanai, lai novērtētu preču atbilstību noteiktajām prasībām, kā arī līdz galīgā lēmuma pieņemšanai apturēt preču piedāvāšanu tirgū vai izstādīšanu apskatei; 6) pieprasīt, lai Eiropas Komisijai paziņotās atbilstības novērtēšanas institūcija, kas veic atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā, sniedz informāciju par EK tipa pārbaudes sertifikātu, ko tā ir piešķīrusi, atsaukusi vai atteikusi, un izsniedz testēšanas pārskatus un tehnisko dokumentāciju. (2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, veic kontrolpirkumus un rīkojas ar paraugiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes. (3) Izdevumus par preces laboratorisko vai cita veida ekspertīzi un transportēšanu sedz tirgus uzraudzības iestāde. (4) Ja konstatēts, ka prece neatbilst noteiktajām prasībām, izdevumus par kontrolpirkumu, laboratorisko vai cita veida ekspertīzi un transportēšanu atlīdzina: 1) ražotājs vai importētājs; 2) saimnieciskās darbības veicējs, kurš pirmais piedāvājis Latvijas tirgū noteiktajām prasībām neatbilstošo preci, ja preces ražotājs vai importētājs nav reģistrēts Latvijā. (5) Izplatītājam, kas atlīdzinājis tirgus uzraudzības iestādes izdevumus par kontrolpirkumu, laboratorisko vai cita veida ekspertīzi un transportēšanu, ir regresa prasījuma tiesības pret ražotāju vai importētāju, no kura iegādāta prece. (6) Izdevumi atlīdzināmi piecu dienu laikā no izdevumus apliecinoša dokumenta saņemšanas. Ja attiecīgā persona atsakās segt izdevumus, tirgus uzraudzības iestāde tos piedzen civilprocesuālā kārtībā. (7) Šā panta ceturtā, piektā un sestā daļa nav attiecināma uz to izdevumu atlīdzināšanu, kas saistīti ar degvielas kvalitātes atbilstības uzraudzību. 9.4 pants. (1) Lai novērstu sekas, kuras var radīt neatbilstošu preču piedāvāšana tirgū, un informētu sabiedrību, tirgus uzraudzības iestāde var publicēt informāciju par precēm, kurām konstatēta neatbilstība noteiktajām prasībām, tajā skaitā preces identifikāciju, preces radīto risku, ja tāds pastāv, kā arī veiktās korektīvās darbības un pasākumus. Tirgus uzraudzības iestāde pieņemto lēmumu var daļēji vai pilnībā ievietot savā tīmekļa vietnē un publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ar publicēšanu saistītos izdevumus sedz tas saimnieciskās darbības veicējs, attiecībā uz kuru izdots lēmums. (2) Tirgus uzraudzības iestāžu amatpersonām pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam, kad izbeigtas darba tiesiskās vai civildienesta attiecības ar šo iestādi, ir aizliegts publiski vai citā veidā izpaust uzraudzības procesā par saimnieciskās darbības veicēju iegūto informāciju, kura iepriekš nav bijusi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi. (3) Attēli, kas iegūti, veicot tirgus uzraudzību, uzskatāmi par vispārpieejamu informāciju un var tikt izmantoti ziņu sniegšanai par konstatētajām neatbilstošajām precēm. 9.5 pants. (1) Ja konstatēta preces neatbilstība noteiktajām prasībām, saimnieciskās darbības veicējam ir pienākums veikt atbilstošas korektīvās darbības un pasākumus, lai prece, kuru tas laidis vai piedāvājis tirgū, atbilstu noteiktajām prasībām, tajā skaitā: 1) novērst preces neatbilstību; 2) piestiprināt precei informāciju ar piemērotiem, skaidriem un viegli saprotamiem brīdinājumiem vai pienācīgā laikā un atbilstošā veidā galalietotājus brīdināt, tajā skaitā publicējot speciālus brīdinājumus, par iespējamiem riskiem, kā arī veikt konkrētus pasākumus preces drošuma garantēšanai pirms preces turpmākas pārdošanas, ja prece var radīt risku tikai noteiktos apstākļos vai noteiktām lietotāju grupām; 3) apturēt preces pārdošanu; 4) izņemt no tirgus vai atsaukt no galalietotājiem preces, informējot sabiedrību par iespējamo risku; 5) iznīcināt vai izjaukt preci. (2) Ja saimnieciskās darbības veicējam kļūst zināms vai tam kā lietpratējam vajadzēja zināt, ka prece, kuru tas laidis vai piedāvājis tirgū, neatbilst noteiktajām prasībām un rada risku, tas nekavējoties informē attiecīgo tirgus uzraudzības iestādi. 9.6 pants. (1) Ja tirgus uzraudzības iestāde konstatē, ka prece neatbilst noteiktajām prasībām, tā ir tiesīga pieprasīt saimnieciskās darbības veicējam noteiktā termiņā veikt nepieciešamās korektīvās darbības. (2) Ja saimnieciskās darbības veicējs tirgus uzraudzības iestādes noteiktajā laikā labprātīgi neveic atbilstošas korektīvās darbības, lai nodrošinātu preces atbilstību noteiktajām prasībām, vai ja preces iespējamais risks personu veselībai un drošībai, darba aizsardzībai, patērētāju tiesībām, vides, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrības interešu aizsardzībai attaisno tūlītēju tirgus uzraudzības iestādes iejaukšanos, šī iestāde ir tiesīga pieņemt vienu vai vairākus šādus lēmumus: 1) aizliegt preces piedāvāšanu tirgū; 2) izņemt preci no tirgus; 3) atsaukt preci no galalietotājiem; 4) iznīcināt preci pienācīgā veidā. (3) Ja saimnieciskās darbības veicējs nepilda šā panta otrajā daļā minēto tirgus uzraudzības iestādes lēmumu, tirgus uzraudzības iestāde ir tiesīga atsaukt preci no galalietotājiem, izņemt preci no tirgus, kā arī iznīcināt preci. Šādā gadījumā tirgus uzraudzības iestādes amatpersonai ir tiesības pieprasīt, lai saimnieciskās darbības veicējs, kurš piedāvā preci tirgū, nodod preci iznīcināšanai. Tirgus uzraudzības iestādes amatpersona sagatavo aktu par preces izņemšanu, kurā norāda informāciju par preci, pieņemto lēmumu un saimnieciskās darbības veicēju, no kura prece izņemta. (4) Preču iznīcināšanas izmaksas sākotnēji sedz tirgus uzraudzības iestāde un pieprasa izdevumus atlīdzināt tam saimnieciskās darbības veicējam, attiecībā uz kuru pieņemts šā panta otrajā daļā minētais lēmums. Izdevumi atlīdzināmi piecu dienu laikā no izdevumus apliecinoša dokumenta saņemšanas. Ja attiecīgā persona atsakās segt izdevumus, tirgus uzraudzības iestāde tos piedzen Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā kā administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas. 9.7 pants. (1) Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Veselības inspekcijai, veicot tirgus uzraudzību tiešsaistes tirdzniecībā, tajā skaitā pēc citu tirgus uzraudzības iestāžu lūguma, papildus šā likuma 9.3 pantā noteiktajām tiesībām ir tiesības: 1) pieprasīt un saņemt no elektronisko sakaru komersanta šādus noslodzes datus: a) nosaukumu (firmu) un reģistrācijas numuru, ja galalietotājs ir juridiskā persona, b) vārdu, uzvārdu un personas kodu, ja galalietotājs ir fiziskā persona, c) galalietotājam saskaņā ar elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu piešķirtos tālruņa numurus, interneta protokola (IP) adreses un kontaktinformāciju; 2) pieprasīt un saņemt augstākā līmeņa domēna reģistra vai domēna vārda reģistratūras rīcībā esošo informāciju par domēna vārda lietotāju un domēna vārda reģistrācijas līgumu; 3) pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju tiešsaistes saskarnes atbildīgās personas noskaidrošanai, kas nepieciešama noteikto prasību uzraudzībai. (2) Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Veselības inspekcija vai cita tirgus uzraudzības iestāde konstatējusi, ka prece neatbilst noteiktajām prasībām, atbildīgais saimnieciskās darbības veicējs nav veicis atbilstošas korektīvās darbības un prece tiek piedāvāta tiešsaistes saskarnē, Patērētāju tiesību aizsardzības centram un Veselības inspekcijai ir tiesības pieprasīt, lai par tiešsaistes saskarni atbildīgais saimnieciskās darbības veicējs izņem no tiešsaistes saskarnes saturu, kas attiecas uz prasībām neatbilstošo preci, vai sniedz brīdinājumu, kad lietotājs piekļūst tiešsaistes saskarnei. (3) Ja saimnieciskās darbības veicējs nenodrošina šā panta otrajā daļā minētās darbības Patērētāju tiesību aizsardzības centra vai Veselības inspekcijas noteiktajā termiņā, Patērētāju tiesību aizsardzības centram vai Veselības inspekcijai ir tiesības pieņemt vienu vai vairākus šādus lēmumus, ar kuriem uzdod: 1) elektronisko sakaru komersantam ierobežot piekļuvi tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā; 2) elektronisko sakaru komersantam pārvirzīt lietotāju, kad tas piekļūst tiešsaistes saskarnei, uz tīmekļa vietni vai citu tiešsaistes līdzekli, kurš tiek izmantots patērētāju brīdināšanai; 3) augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda reģistratūrai atslēgt domēna vārdu; 4) augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda reģistratūrai aizliegt domēna vārda lietošanas tiesību nodošanu citām personām; 5) augstākā līmeņa domēna reģistram vai domēna vārda reģistratūrai nodot domēna vārda lietošanas tiesības iestādei, kas pieņem šo lēmumu; 6) informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam, tajā skaitā mitināšanas pakalpojumu sniedzējam, izņemt, bloķēt vai ierobežot piekļuvi tiešsaistes saskarnei tiešsaistes vidē; 7) informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam izņemt saturu no tiešsaistes saskarnes. (4) Šā panta trešās daļas lēmumā minētais adresāts nav atbildīgs par zaudējumiem, kas trešām personām radīti šā lēmuma izpildes dēļ. (5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sagatavo un nosūta elektronisko sakaru komersantam, augstākā līmeņa domēna reģistram, domēna vārda reģistratūrai vai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējam šā panta trešajā daļā minēto lēmumu, tajā ietveramā pieprasījuma formu, lēmuma nosūtīšanas veidu, izpildes un darbības termiņu. 9.8 pants. (1) Šā likuma 9.6 panta otrajā daļā un 9.7 panta trešajā daļā minētie lēmumi ir spēkā no to pieņemšanas brīža. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (2) Ja tirgus uzraudzības iestādei ir pamats uzskatīt, ka prece, kura neatbilst Eiropas Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām vai Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām preču piekļūstamības prasībām, tiek piedāvāta arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai saistībā ar to ir pieņemti šā likuma 9.6 panta otrajā daļā vai 9.7 panta trešajā daļā minētie lēmumi, tirgus uzraudzības iestāde, iegūstot visu nepieciešamo informāciju, nekavējoties informē Eiropas Komisiju un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis par veiktā novērtējuma rezultātiem un tirgus uzraudzības iestādes noteiktajiem pasākumiem, norādot visas nepieciešamās ziņas, tajā skaitā: 1) preces identificēšanai nepieciešamo informāciju; 2) ziņas par preces izcelsmi; 3) informāciju par tirgus uzraudzības iestādes noteikto pasākumu būtību un ilgumu, kā arī attiecīgā saimnieciskās darbības veicēja sniegtos paskaidrojumus un argumentus; 4) informāciju par radītajiem riskiem un neatbilstības būtību - preces neatbilstība noteiktajām prasībām, trūkumi piemērojamos standartos vai tehniskajās specifikācijās. (3) Ja triju mēnešu laikā pēc šā panta otrajā daļā sniegtās informācijas neviena Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Komisija nav iebildusi pret tirgus uzraudzības iestādes noteiktajiem pasākumiem, tos uzskata par pamatotiem. (4) Ja Eiropas Komisija pieņem lēmumu, ka tirgus uzraudzības iestādes noteiktie pasākumi ir nepamatoti, tie ir atceļami. (5) Ja tirgus uzraudzības iestāde, saņemot paziņojumu no citas Eiropas Savienības dalībvalsts, konstatē, ka noteiktajām prasībām neatbilstošā prece ir pieejama arī Latvijas tirgū, tā nekavējoties veic šā likuma 9.6 pantā noteiktās darbības un informē Eiropas Komisiju un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis par veiktajām darbībām, un sniedz tās rīcībā esošo papildu informāciju saistībā ar attiecīgās preces neatbilstību. Ja tirgus uzraudzības iestādei ir iebildumi pret citas Eiropas Savienības dalībvalsts veiktajām darbībām, tā informē Eiropas Komisiju un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis par šiem iebildumiem. (6) Ja tirgus uzraudzības iestādei ir pamats uzskatīt, ka prece, kura atbilst noteiktajām prasībām, tomēr rada risku personu veselībai un drošībai, darba aizsardzībai, patērētāju tiesībām, vides, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrības interešu aizsardzībai, tirgus uzraudzības iestāde, iegūstot visu nepieciešamo informāciju, nekavējoties informē Eiropas Komisiju un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis, norādot visas pieejamās ziņas, tajā skaitā: 1) preces identificēšanai nepieciešamo informāciju; 2) ziņas par preces izcelsmi un tās piegādes ķēdi; 3) informāciju par radītajiem riskiem; 4) informāciju par tirgus uzraudzības iestādes noteikto pasākumu būtību un ilgumu; 5) informāciju par trūkumiem piemērojamos standartos vai tehniskajās specifikācijās. (7) Ja, saņemot šā panta sestajā daļā minēto informāciju, Eiropas Komisija pieņem lēmumu, ka tirgus uzraudzības iestādes noteiktie pasākumi ir nepamatoti, tie ir atceļami. 9.9 pants. (1) To preču kontroli, kurām piemēro muitas procedūru "laišana brīvā apgrozībā", veic muitas iestāde sadarbībā ar konkrētās jomas tirgus uzraudzības iestādi, pamatojoties uz regulas Nr. 2019/1020 11. panta 3. punktu un VII nodaļu, tajā skaitā pēc tirgus uzraudzības iestādes pamatota pieprasījuma vai ņemot vērā citas Eiropas Savienības dalībvalsts muitas iestādes sniegtu informāciju. (2) Sadarbību ar muitas iestādi nodrošina tirgus uzraudzības iestāde, kurai atbildība par precēm noteikto prasību kontroli paredzēta attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos. Ja nepieciešams, sadarbības jautājumus koordinē Tirgus uzraudzības padome, bet lēmumu pieņem Ministru kabinets. (3) Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma muitas iestāde sniedz tās rīcībā esošās ziņas par preču importētājiem, nosūtītājiem un precēm, tajā skaitā par to daudzumu, kurām piemērota muitas procedūra "laišana brīvā apgrozībā". (4) Pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma veicot regulas Nr. 2019/1020 25. pantā minētās darbības, muitas iestāde ir tiesīga bez maksas izņemt preču paraugus un nodot tos tirgus uzraudzības iestādei, kas organizē preces laboratorisko vai cita veida ekspertīzi. (5) Lai nodrošinātu efektīvu tirgus uzraudzības pasākumu īstenošanu, veicot Eiropas Savienībā ievesto preču kontroli, tirgus uzraudzības iestādes sniedz muitas iestādei riska informāciju saskaņā ar regulas Nr. 2019/1020 25. panta 5. punktu un līdzdarbojas šīs regulas 26. panta 3. punkta, 27. un 28. panta piemērošanā. (6) Tirgus uzraudzības iestādes sadarbībā ar muitas iestādi izstrādā drošuma un atbilstības pārbaudes lapas, kurās iekļauj attiecīgo preču vai to kategoriju atbilstības izvērtēšanas kritērijus. (7) Muitas iestāde ņem vērā tirgus uzraudzības iestādes sniegto informāciju, piešķirot saimnieciskās darbības veicējam statusu, kuru paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu 38. panta 1. punkts. 9.10 pants. (1) Tirgus uzraudzības iestādes informācijas apmaiņai, apkopošanai, apstrādei un glabāšanai šā likuma prasību izpildes nolūkā izmanto regulas Nr. 2019/1020 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu, kuru var izmantot arī muitas iestādes. (2) Informācijas apmaiņai ar muitas iestādi var izmantot citu informācijas apmaiņas sistēmu, tajā skaitā saskarni ar šā panta pirmajā daļā minēto informācijas un saziņas sistēmu, ja tāda ir izveidota, ciktāl to pieļauj regula Nr. 2019/1020. (3) Informācijas apmaiņai ar šā panta otrajā daļā minētās saskarnes starpniecību nosūtāmie dati ir noteikti saskaņā ar Komisijas 2021. gada 16. decembra īstenošanas regulu (ES) 2021/2248, ar ko precizē informāciju par elektronisko saskarni starp valstu muitas sistēmām un tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēmu un datiem, ko nosūta ar šo saskarni. (4) Šā panta pirmajā daļā minētās informācijas un saziņas sistēmas lietotāju piekļuves tiesības administrē Ekonomikas ministrija."