2. Article

Kultūras ministrijas resora centralizēta IKT pārvaldības pilnveidošana Tā ietver vienotas infrastruktūras, datoru pārvaldības, drošības risinājumu, lietotāju kontu, programmatūras, atbalsta dienesta ieviešanu un uzlabošanu KM resorā, tādējādi uzlabojot iestāžu ikdienas pamatdarbības procesus, tai skaitā efektīvu IKT resursu pārdali, IKT kompetenču paaugstināšanu, administratīvo izmaksu samazinājumu. Atbilstoši koncepcijai "Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskais modelis" (atbalstīta ar Ministru kabineta 2013. gada 19. februāra rīkojumu Nr. 57) KM ir pieņēmusi lēmumu noteikt Kultūras informācijas sistēmu centru (KISC) par resora IKT pārvaldnieku, kas kopā ar KM IT nodaļu īstenos centralizētas pārvaldības pilnveidošanu. Projekta mērķi veicina Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.1.1.i. investīcijas "Pārvaldes modernizācija un pakalpojumu digitālā transformācija, tai skaitā uzņēmējdarbības vide" mērķu izpildi – tiek veicināta būtisku valsts IS modernizācija, izstrādājot jaunus un papildinot esošos e-pakalpojumus un platformas, tai skaitā atvieglinot pakalpojumu saņemšanu, integrējot vienotā kultūras mantojuma institūciju IS aprites procesā (integrācija ar Atsauces datu reģistrācijas sistēmu (ATS), iekļaujot mašīntulkošanas rīkus), kā arī veicinot atvērto datu pieejamību. Centralizēta KM resora IKT pārvaldības pilnveidošana sekmēs valsts pārvaldes modernizāciju, vienota atbalsta sniegšanu un kvalitatīvāku pakalpojumu izstrādi un nodrošināšanu KM resorā 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/ risināmā problēma)Kultūras mantojuma institūciju IS izmantojums un digitālā kultūras satura pieprasījums arvien pieaug, to pierāda arī 2020. gadā veiktais pētījums par kultūras patēriņu – tai skaitā digitālā vidē (Latvijas Kultūras akadēmija, SIA "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija" un SIA "SKDS", "Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums", 2020. (pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/media/11801/download)). No tā izriet nepieciešamība kultūras mantojuma institūciju IS attīstīt atbilstoši mūsdienu digitālā lietotāja prasībām, tādējādi veicinot valsts kultūras mantojuma pieejamības nodrošināšanu, ilgtermiņa saglabāšanu un datu izmantošanu dažādās jomās.Projektā paredzēta arī četru IS pilnveide: • Gan LNA e-pakalpojumu portāls (eresursi.arhivi.gov.lv), gan Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga (NMKK) (www.nmkk.lv) publiskais portāls ir veidots pirms 10 gadiem, un daudzi risinājumi kļuvuši lietotājiem neērti. Gan portālos iegūstamo pakalpojumu un pieejamās informācijas apjoms (~1,8 milj. muzeju priekšmetu NMKK, pieaugums ~180 000 priekšmetu gadā), gan pieprasījumu skaits LNA e-pakalpojumu portālā (2019. gadā – 2211 pieprasījumi, 2020. gadā – 3191 pieprasījums, 2021. gadā – 4760 pieprasījumi) norāda uz nepieciešamību lietotāju pieredzi padarīt ērtāku, nodrošināt atbilstību piekļūstamības prasībām un piekļuvi no mobilajām ierīcēm, tādēļ nepieciešams pilnveidot esošo NMKK portālu un izveidot jaunu LNA pakalpojumu vietni. Nepieciešams modernizēt LNA arhīva izziņu apstrādes sistēmu, tostarp darbplūsmu un pakalpojuma rezultātu sagatavošanas procesus, lai paātrinātu un padarītu efektīvāku pakalpojuma sniegšanu. Papildus nepieciešams veikt uzlabojumus arī NMKK darba vidē, lai atvieglinātu darbu ar muzeju krājumu pārvaldību vairāk nekā 700 lietotājiem no visiem Latvijas akreditētajiem muzejiem. Ja projekts netiks īstenots, ir paredzams risks gan zaudēt potenciālos lietotājus un datu dažādās izmantošanas iespējas, gan turpmāk arvien vairāk apgrūtināt esošo lietotāju darba veikšanu sakarā ar sistēmu novecošanu. • IS "Mantojums" (mantojums.lv) ir "centrālais mezgls" pieminekļu un kultūrvēsturiski nozīmīgu objektu elektroniskās informācijas uzkrāšanā, apritē un pārvaldībā. Lai nodrošinātu veiksmīgu procesa norisi, nepieciešams pilnveidot e-pakalpojumus, paātrināt un vienkāršot dokumentu aprites procesu un veikt integrāciju ar Būvniecības informācijas sistēmu (BIS). Šie soļi ievērojami palīdzēs veicināt valsts e-pakalpojumu attīstību un samazināt administratīvo slogu. • Bibliotēku nozarē šobrīd ir sadrumstalota datu pārvaldība (dažādi kopkatalogi, vairāki lasītāju reģistri). Lai uzlabotu datu pārvaldību, nozare vienojās veidot vienotu kopkatalogu, paplašinot tvērumu (sapludinot publisko bibliotēku kopkatalogus, par pamatu izmantojot jau esošā valsts nozīmes bibliotēku kopkataloga datus (kopkatalogs.lv), uzlabojot kvalitātes kontroli un nodrošinot vienotu lasītāju reģistru un sistēmu savstarpējo integrāciju ar ATS). Vienots kopkatalogs veicinās gan vienotas bibliotēku pārvaldības attīstību, gan bibliotēku datu integrāciju kopējā kultūras mantojuma izplatīšanas procesā. • Lai nodrošinātu efektīvu informācijas tehnoloģiju (IT) pārvaldību atbilstoši nozares labākajai praksei, KM resorā (vairāk nekā 4000 lietotāju ar vairāk nekā 5000 dažādām datortehnikas vienībām 28 iestādēs, kas izvietotas reģionāli visā Latvijā) tiek pilnveidota centralizēta IKT resursu pārvaldība un lietotāju atbalsts, tai skaitā pilnveidoti centralizētie pakalpojumi, nosakot KISC kā IKT pārvaldnieku. Projekta laikā tiks pilnveidoti centralizēti pakalpojumu sniegšanas procesi, sekmēta IKT pārvaldības pilnveidošana. Tiks uzlabota infrastruktūra, veidota resora vienotā atbalsta sistēma un palīdzības dienests, tai skaitā veidoti resorā vienoti tīmeklī bāzētu informācijas risinājumu izveides un pārvaldības principi. Šobrīd IKT pakalpojumi KM resora iestādēm tiek sniegti daļēji centralizēti, un tas ietekmē galalietotāju ikdienas darbu. Iestāžu IKT pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto darbinieku skaits neatbilst IKT resursu apjomam, tādējādi pēc iespējas jāizmanto moderni tehnoloģiskie risinājumi efektivitātes paaugstināšanai, tai skaitā esošo darbinieku kompetences paaugstināšanai. Plānots izstrādāt centralizēti sniedzamo pakalpojumu aprakstus un sagatavot darbiniekus šo pakalpojumu nodrošināšanas uzsākšanai. Projekta laikā plānota IKT pakalpojumu centralizācija un pilnveidošana, aptverot pakalpojumus, kuri tieši skar resora IKT lietotājus un to darba vietas, un IKT pakalpojumus, kuru sniegšanai var izmantot koplietošanas tehnoloģiskās platformas un IS. Tiks izveidota un izstrādāta arī centralizēti sniedzamo pakalpojumu arhitektūra, pakalpojumu sniegšanas noteikumi, pakalpojuma līmeņa vienošanās (SLA) kritēriji, pārvaldības procesi un procedūras, tehnisko un citu pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā dokumentācija. Pievienojot ģeneratīvā mākslīgā intelekta funkcionalitāti, tiks uzlabotas virtuālo asistentu spējas un lietotāju pieredze. Ģeneratīvā mākslīgā intelekta pievienošana paplašinātu virtuālo asistentu zināšanu bāzi, paātrinātu jaunu scenāriju izveidi un samazinātu laika patēriņu, ļaujot asistentiem sniegt atbildes uz plašāku tēmu un jautājumu klāstu, tai skaitā resora IKT vienotā atbalsta risinājumam. Tiks nodrošināta LLM (large language models) modeļu mākoņpakalpojumu izmantošana projekta ietvaros izstrādātajos ģeneratīvā mākslīgā intelekta risinājumos. 3.3. Projekta ieguvumi1Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs2VērtībaSasniegšanas laiks (gads)3.3.1. Nodrošināta centralizētas IKT pārvaldības uzlabošana, vienotas resora IKT atbalsta sistēmas un palīdzības dienesta izveide, IKT pakalpojumiKISC kā vienotajam IKT pārvaldniekam izstrādāta un ieviesta centralizēti sniedzamo pakalpojumu arhitektūra, pakalpojumu sniegšanas noteikumi, pakalpojumu apraksti, SLA kritēriji, pārvaldības procesi un procedūras, tehnoloģiskie risinājumi (nodrošināti vienoti pakalpojumi iestādēm resorā, noslēgto vienošanos skaits, šobrīd – 0)20 2025. 3.3.2. Nodrošināta jaunu LNA elektronisko pakalpojumu izveide un esošo elektronisko pakalpojumu pilnveideLNA e-pakalpojumu portālā pieprasīto pakalpojumu skaits viena gada laikā (VVAIS uzskaites rādītājs, 2021. gadā – 4760 pakalpojumu pieprasījumi)10 000 2026. 3.3.3. Nodrošināta NMKK publiskā digitālā risinājuma pieejamībaPubliskā portāla apmeklētāju skaits viena gada laikā (tiks izmantots Google Analytics vai līdzvērtīgs tīmekļa apmeklētāju uzskaites rīks, pašlaik apmeklētāju skaits gadā – vidēji 50 000)75 000 2026. 3.3.4. Izveidots vienots bibliotēku kopkatalogsBibliotēku kopkatalogam pieslēgto bibliotēku skaits (sistēmas konfigurācijas rādītājs, šobrīd – 0)50 2026.