8. Article

Cita būtiska informācija Kultūras nozares projektu programmas projekti saskaņoti KM IKT padomē.Viens no būtiskiem projekta riskiem ir attiecināms uz finanšu risku – cilvēkdienas izmaksas IS pilnveidošanā var ietekmēt maksimāli plānoto funkcionalitāti, tomēr ar piešķirto finansējumu plānots sasniegt projekta mērķus. Citi augsta līmeņa riski šobrīd nav identificēti. KISC kā finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots un netiks sniegts. Projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai KISC informācijas sistēmu un risinājumu attīstībā, veicot pasūtījumus atbilstoši publisko iepirkumu normatīvajam regulējumam. Projekta ietvaros attīstītās informācijas sistēmas un risinājumi nebūs tiešā veidā pieejami komersantiem, un projekta īstenošanas rezultātā komersanti nevarēs gūt priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem. Vienlaikus KISC kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai Lietotie saīsinājumi: ANM – Atveseļošanas un noturības mehānisms API – lietojumprogrammu saskarne (angl. – Application Program Interface) ATR – administratīvi teritoriālā reforma ATS – Atsauces datu reģistrācijas sistēma BIS – Būvniecības informācijas sistēma ERAF – Eiropas Reģionālās attīstības fonds ES – Eiropas Savienība IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas IS – informācijas sistēma IT – informācijas tehnoloģijas KISC – Kultūras informācijas sistēmu centrs KM – Kultūras ministrija LNA – Latvijas Nacionālais arhīvs LNB – Latvijas Nacionālā bibliotēka NKMP – Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde NMKK – Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs PVN – pievienotās vērtības nodoklis SLA – pakalpojuma līmeņa vienošanās (angl. – Service Level Agreement) VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VVAIS – Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēma 1 Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi) būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei, institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi – ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa rādītāju sasniegšanā, ko norāda 5. punktā. 2 Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt, piemēram, tiešās pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram, 10 000, un sasniegšanas laiks – 2026. gads. 3 PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot to ar Finanšu ministriju. 4 Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem, kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs, kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un jāsaskaņo ar Finanšu ministriju. 5 Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav attiecināmi, tad norāda "n/a". 6 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 3. punktā. 7 Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tā sauktā IKT būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1. apakšpunktā. 8 Tā sauktajā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks saņemts. 9 Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta atlases kārtu, par to pievieno attiecīgu norādi. 10 Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.