3. Article

Pieteikuma iesniedzēja - Rīgas dome - norāda, ka Apstrīdētais rīkojums neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 1. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas (turpmāk - Harta) 4. panta ceturtajai daļai un 8. pantam, likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmajai daļai un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai. Pieteikumā norādīts, ka Rīgas teritorijas plānojuma 3.0 redakcijā tika veikts tehnisks labojums. Tādu izmaiņu veikšanu nevarot uzskatīt par Rīgas teritorijas plānojuma pilveidošanu, un tāpēc neesot bijusi nepieciešama arī atkārtota tā publiskā apspriešana. Tas, ka vienlaikus ir spēkā divi teritorijas plānojumi, jau vēsturiski izrietot no Rīgas vēsturiskā centra likuma. Proti, ar minēto likumu 2003. gadā esot ieviests speciāls teritorijas plānošanas instruments - atsevišķs Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums. Turklāt Rīgas teritorijas plānojums kā vispārīgs regulējums norādot uz Rīgas vēsturiskā centra plānojuma kā speciālā regulējuma piemērošanu, līdz ar to starp abiem regulējumiem neesot pretrunu. Savukārt attiecībā uz Rīgas vēsturiskā centra lokālplānojuma izstrādi likumdevējam vajadzējis paredzēt tādus pārejas noteikumus, kas ieviestu lielāku tiesisko noteiktību jautājumā par to, kad jaunajam Rīgas vēsturiskā centra lokālplānojumam jāstājas spēkā. Saistošo noteikumu Nr. 103 3. punkts esot pieņemts, ievērojot nepieciešamību aizsargāt to personu tiesisko paļāvību, kuras Rīgas teritorijas plānojuma spēkā stāšanās brīdī būtu uzsākušas detālplānojuma izstrādi. Turklāt Pieteikuma iesniedzēja esot noteikusi saprātīgu periodu, kurā izstrādes procesā esošos detālplānojumus ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas var pabeigt atbilstoši Saistošajiem noteikumiem Nr. 34, - 24 mēneši no Rīgas teritorijas plānojuma spēkā stāšanās. Savukārt zemes izmantošanas un apbūves kārtības noteikšana saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu esot pašvaldības autonomajā kompetencē atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 13. punktā noteiktajam. Saistošie noteikumi Nr. 103 nevis regulējot zemes ierīcības procesu, bet gan nosakot materiāltiesiskās normas, kurām jāatbilst izstrādātajam zemes ierīcības projektam. Apbūves noteikumu 6.8. apakšpunktā noteikto azartspēļu organizēšanas ierobežojumu nevarot interpretēt kā absolūtu aizliegumu, jo azartspēļu organizēšana joprojām būšot iespējama četru un piecu zvaigžņu viesnīcās un būšot iespējama arī interaktīvo azartspēļu organizēšana. Turklāt Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā neesot tieši noteikts tas, ka šādu ierobežojumu nevar attiecināt uz visu pašvaldības teritoriju. Līdz ar to nevarot uzskatīt, ka pašvaldība, nosakot azartspēļu organizēšanas aizliegumu ļoti lielā tās administratīvās teritorijas daļā, būtu pārsniegusi tai ar minēto normu piešķirtā pilnvarojuma apjomu. Nosakot šādu ierobežojumu, pašvaldība esot ņēmusi vērā dažādus pētījumus, kas pamato iedzīvotāju viedokli un azartspēļu organizēšanas ierobežojuma nepieciešamību. Noteikumu Nr. 240 147.1 punkts neaizliedzot pašvaldībai precizēt attiecīgo apbūves teritoriju izmantošanu atbilstoši faktiskajai situācijai. Šādu izmaiņu veikšana neesot atzīstama par jaunu izmantošanas veidu plānošanu minētās normas izpratnē. Savukārt attiecībā uz atsevišķās Rīgas brīvostas teritorijās noteikto funkcionālo zonējumu Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka ministram neesot kompetences norādīt pašvaldībai, kāds funkcionālais zonējums konkrētajās teritorijās bija jāizvēlas, un jo īpaši norāda uz to, ka Apstrīdētajā rīkojumā nav sniegts pamatojums tam, kā un kādas tiesību normas pašvaldība ar savu rīcību ir pārkāpusi.