4. Article

Amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - ­ministrs - atbildes rakstā norāda, ka Apstrīdētais rīkojums atbilst Satversmes 1. pantam, Hartas 4. panta ceturtajai daļai un 8. pantam, likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmajai daļai un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27. panta trešajai daļai. Papildus jau Apstrīdētajā rīkojumā norādītajam atbildes rakstā ir uzsvērts, ka Pieteikuma iesniedzējas argumentam par vēsturiski izveidojušos situāciju, kad Rīgas administratīvajā teritorijā vienlaikus pastāvējuši divi vienāda līmeņa teritorijas plānojumi, nav nozīmes, jo līdz ar Saistošo noteikumu Nr. 103 apstiprināšanu šī neatbilstība bija jānovērš. Proti, Pieteikuma iesniedzējai vajadzējis ņemt vērā gan Noteikumu Nr. 628 27. punktu, kas liedz divu teritorijas plānojumu vienlaicīgu spēkā esību vienā administratīvajā teritorijā, gan arī Rīgas vēsturiskā centra likumu, kas prasa Rīgas vēsturiskā centra lokālplānojuma izstrādi. Gan likumā "Par pašvaldībām", gan Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, gan arī Azartspēļu un izložu likumā likumdevējs esot konsekventi nošķīris terminu "administratīvā teritorija" no termina "teritorija", kas pēc nozīmes esot daudz plašāks un nekonkrētāks. Tādējādi, ņemot vērā vispārējo praksi, proti, to, ka ārējos normatīvajos aktos tiek lietoti vienoti un precīzi termini, nevarot secināt, ka Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkts un 42. panta desmitā daļa ietvertu pašvaldības tiesības azartspēļu organizēšanas aizliegumu attiecināt uz visu tās administratīvo teritoriju. Turklāt iedzīvotāju vispārīga negatīva attieksme pret azartspēlēm neesot pietiekams un pamatots ierobežojuma nepieciešamības kritērijs, jo tas vienmēr novestu pie šāda ierobežojuma piemērošanas. Teritorijas plānojuma mērķis esot nevis attēlot faktisko situāciju apbūvētajās teritorijās, bet gan noteikt tādu funkcionālo zonējumu un tajā atļautos teritorijas izmantošanas veidus, kas ļautu konkrētajai teritorijai maksimāli izmantot tās potenciālu. Lai gan funkcionālā zonējuma noteikšana esot pašvaldības autonoma kompetence, tomēr tādā gadījumā, ja Ekonomikas ministrija un Satiksmes ministrija uzskata, ka atsevišķās Rīgas brīvostas teritorijās noteiktais funkcionālais zonējums varētu negatīvi ietekmēt ne tikai tajās esošo uzņēmumu, bet visas valsts ekonomiku, ministra pienākums esot Apstrīdētajā rīkojumā uz to norādīt.