2. Article

Pilskalna aizsardzības zonā: Lai nodrošinātu pilskalna aizsardzību, ir noteikta aizsardzības zona - 100 m attālumā ap kultūras pieminekli pilsētas teritorijā un 500 metru attālumā lauku teritorijā. 2.1. Uzturēšanas režīms: 2.1.1. Pilskalnam pieguļošajā teritorijā - īpašuma vai aizsardzības zonas robežās, lai nodrošinātu kultūras pieminekļa saglabāšanu, kā arī nepieļautu vai samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz pilskalnu, īpašniekam (valdītājam) jāuztur: apkārtnei raksturīgā ainava (ko veido tās elementi - meži, lauki, pļavas, raksturīgā veģetācija), kā arī ieteicams nodrošināt sabiedrībai piekļūšanas iespēju pilskalnam (brīva vai daļēji ierobežota). 2.1.2. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība), drīkst veikt tikai ar Pārvaldes atļauju. 2.2. Saimnieciskās darbības ierobežojumi: 2.2.1. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonā saglabājams vēsturiskais zemes reljefs, tā pārveidošana pieļaujama gadījumos, ja pārveidojumu rezultātā pilskalns netiek apdraudēts. 2.2.2. Pārvaldes atļauju nepieciešams saņemt ar zemes reljefa pārveidojumiem saistītām darbībām kultūras pieminekļa aizsardzības zonā. 2.2.3. Kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja) pienākums ir laikus informēt Pārvaldi par būvniecības iecerēm un tāda veida saimniecisko darbību savā īpašumā, kas pārveido apkārtējo vidi vai kas var ietekmēt kultūras pieminekļa saglabāšanu un piekļūšanu tam. 2.3. Darbības, kuras var veikt bez Pārvaldes atļaujas 2.3.1. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja netiek pārveidots vēsturiskais zemes reljefs; 2.3.2. Pārvaldes atļauja nav nepieciešama kultūras pieminekļa aizsardzības zonā esošu ēku uzturēšanas, pārbūves, fasāžu un iekštelpu remontdarbiem, ceļu un pazemes komunikāciju uzturēšanas un citiem darbiem esošajos apjomos.