11. Article

Pieaicinātā persona - Dr. iur. Māris Onževs - norāda uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa piemērošanas aspektiem. Kontinentālās Eiropas tiesību telpā tiekot uzskatīts, ka iepriekš nodibinātu tiesisko attiecību ietekmēšana, radot tiesību normu adresātiem nelabvēlīgākas tiesiskās sekas, nekā bija noteikts iepriekš, ir izvērtējama tiesiskās paļāvības aizsardzības principa gaismā. Šāda tiesiskās paļāvības aizsardzība esot attiecināma uz visām iespējamām iepriekš nodibinātu (ievadītu) tiesisko attiecību izmaiņām, piemēram, uz likumdevēja jau piešķirtu beztermiņa vai terminētu finansiālu labumu samazināšanu. Vispār likumdevējs esot tiesīgs noteikt īsāku termiņu jau izveidotām tiesiskajām attiecībām, ja attiecīgi normatīvo aktu grozījumi nav pieņemti ar atpakaļvērstu spēku laikā un ir ievērots samērīguma princips, proti, ir nodrošināts līdzsvars starp sabiedrības interesēm un tiesību normas adresāta ekonomiskajām vai cita veida tiesiski aizsargājamām interesēm, kas radušās pirms izmaiņu veikšanas. Konkrētajā situācijā Noteikumu Nr. 221 53.1 punktam esot tūlītējs spēks, jo valsts atbalsta ierobežošana paredzēta tikai nākotnē - pēc 10 gadu atbalsta termiņa beigām. Ja tiesību normas paredzētu, ka no ražotājiem ir atprasāms vēl pirms 2012. vai 2017. gada, kad Noteikumu Nr. 221 53.1 punktu varēja sākt piemērot, izmaksātais valsts atbalsts, tad būtu konstatējams, ka attiecīgajiem grozījumiem ir atpakaļvērsts spēks, un tie, visticamāk, būtu prettiesiski. Tā kā finansiālā atbalsta atcelšana tiekot īstenota tikai no noteikta brīža nākotnē, Ministru kabinets neesot ietekmējis jau pabeigtas tiesiskās attiecības. Līdz ar to esot būtiski izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību samērīguma principam. Pieteikuma iesniedzējas izvirzītie ekonomiskie argumenti, kas balstīti uz kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas analīzi, neesot vienīgais iespējamais veids, kā pārbaudīt iespējamo Pieteikuma iesniedzējas tiesiskās paļāvības aizskārumu. Ja vien Pieteikuma iesniedzējai apstrīdēto normu dēļ nav radušās tiešas negatīvas sekas attiecībā uz to līdzekļu atdošanu, kuri ir saņemti no Eiropas Savienības fondiem, tad neesot pamata uzskatīt, ka apstrīdētās normas ir prettiesiskas.