13. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante LL.M. Viktorija Soņeca - norāda, ka apstrīdētās normas faktiski radot tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu. Ministru kabinets esot apzinājies, ka Noteikumu Nr. 221 53.1 punkts varētu radīt problēmjautājumus kontekstā ar tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, kā arī ārvalstu investīcijām. Esot jāņem vērā tas, ka Noteikumu Nr. 221 53.1 punkta izstrādes procesā nebija nodrošināta sabiedrības līdzdalība. Konkrētajā gadījumā sabiedrības līdzdalība esot bijusi nodrošināma ar sabiedrības informēšanu un uzklausīšanu. Turklāt Noteikumu Nr. 604 anotācija nesaturot skaidrojumu par izraudzīto 10 gadu termiņu - tā neatbildot uz jautājumiem, kādēļ noteikts tieši šāds termiņš un kādēļ likumdevējs piešķīris tiesību normai tūlītēju spēku, tādējādi faktiski pārkāpjot tiesiskās paļāvības aizsardzības principu. Izskatāmajā lietā esot vērtējams tas, vai termiņš obligātā iepirkuma tiesību īstenošanai ir noteikts tādēļ, ka bija nepieciešams nodrošināt atbilstību Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam. Tāpat esot vērtējams tas, vai valsts ir noteikusi pienācīgu pārejas periodu termiņa ieviešanai. No Noteikumu Nr. 604 anotācijas neizrietot atbilde uz jautājumu, kāpēc izraudzīts tieši piecus gadus ilgs pārejas periods. Eiropas Komisija esot atzinusi par saderīgu valsts atbalstu obligātā iepirkuma veidā kopumā 20 gadu periodam. Komisijas lēmumā ietvertā norāde uz 10 gadu termiņu koģenerācijas stacijām ar jaudu zem četriem megavatiem neesot būtiska, jo Eiropas Komisija vērtējot valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu, nevis tā sniegšanas termiņu. Eiropas Savienības tiesiskais regulējums nenosakot konkrētus piešķiramā valsts atbalsta termiņus, bet valsts atbalsts esot saskaņojams ar Eiropas Komisiju. Esot jāņem vērā arī Atjaunojamo energoresursu direktīvas 6. panta 1. punktā noteiktais, proti, dalībvalstīm esot jānodrošina, ka atjaunojamās enerģijas projektiem piešķirtā atbalsta līmeni un ar atbalstu saistītos nosacījumus nepārskata tā, ka tiktu negatīvi ietekmētas jau piešķirtās tiesības un apdraudēta jau atbalstīto projektu ekonomiskā dzīvotspēja. Valsts atbalsta sniegšanas termiņa noteikšana esot katras dalībvalsts kompetencē un atkarīga no katras dalībvalsts atjaunīgās enerģijas potenciāla.