14. Article

Pieaicinātā persona - Mg. iur. Solvita Harbaceviča - vērš uzmanību uz to, ka lietas pamatā ir Eiropas Savienības tiesību institūts - valsts atbalsts -, tādēļ esot nepieciešams paturēt prātā vairākas valsts atbalsta regulējuma pamatnostādnes Eiropas Savienībā. Saskaņā ar LESD nosacījumiem valsts atbalsts esot aizliegts, ja vien tas nav atļauts. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai komersantam pēc būtības neesot tiesību uz valsts atbalstu, ja vien tas netiek piešķirts noteiktu apstākļu dēļ. Turklāt tā esot pilnīgi normāla prakse, ka kāda no valsts atbalsta shēmām tiek atcelta vai grozīta. Tas varot tikt darīts, piemēram, tad, ja tiek konstatēts, ka attiecīgā shēma nav pietiekami efektīva definēto mērķu sasniegšanā, vai tādēļ, ka situācija Eiropas Savienības iekšējā tirgū ir mainījusies. Ņemot vērā minēto, esot apšaubāms tas, ka valsts atbalsta jomā tiesības uz īpašumu varētu tikt analizētas to klasiskajā izpratnē. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru tiesības atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu esot ikvienai privātpersonai, kurai Savienības iestāde, dodot tai precīzus solījumus, ir radījusi pamatotu paļāvību. Par šādiem solījumiem esot uzskatāma jebkādā veidā paziņota konkrēta, beznosacījumu un saskaņota informācija. Turklāt šiem solījumiem esot jāizriet no kompetentiem un uzticamiem avotiem un tiesisko paļāvību varot radīt tikai tādas garantijas, kas atbilst piemērojamām tiesību normām. Ja rūpīgs un piesardzīgs komersants var paredzēt tāda Eiropas Savienības pasākuma pieņemšanu, kas var skart tā intereses, tad tas uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu nevarot atsaukties tad, kad attiecīgais pasākums ir pieņemts. Visbeidzot, ja Eiropas Savienības iestādes ir radījušas tādu situāciju, kurā privātpersonai var rasties tiesiskā paļāvība, tā tomēr varot tikt izslēgta, ja attiecīgā iestāde pierāda, ka pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, kas prevalē pār skartajām privātajām interesēm. Secinājumu daļa