19. Article

Noskaidrojot, vai personas tiesību uz īpašumu ierobežojums ir attaisnojams, Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai tas ir noteikts ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu, tostarp ievērojot labas likumdošanas principu (sal. sk. Satversmes tiesas 2022. gada 10. marta sprieduma lietā Nr. 2021-24-03 23. punktu). 19.1. Satversmes tiesa jau vairākkārt ir secinājusi, ka tiesības uz īpašumu var ierobežot arī ar Ministru kabineta noteikumiem (sk. Satversmes tiesas 2022. gada 27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 32. punktu). Tomēr Ministru kabineta tiesības izdot ārējus normatīvus aktus sniedzas vien tiktāl, ciktāl likumā Ministru kabinetam ir ietverts šāds pilnvarojums. Noteikumu Nr. 221 53.1 punkts tika pieņemts ar Noteikumiem Nr. 604, kas izdoti, citstarp pamatojoties uz Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta otro daļu. Tāpat arī Noteikumi Nr. 561 izdoti, pamatojoties uz minēto Elektroenerģijas tirgus likuma normu. Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta otrā daļa regulē elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas stacijās, kuru uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz četrus megavatus. Tā noteic, ka kritērijus, pēc kādiem koģenerācijas stacijas tiek kvalificētas saražotās elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesību iegūšanai, obligātā iepirkuma un tā uzraudzības kārtību, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no koģenerācijas stacijas elektriskās jaudas, izmantojamā kurināmā un tā izejvielām, obligātā iepirkuma izmaksu segšanas kārtību un kārtību, kādā var atcelt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un atteikties no šīm tiesībām, nosaka Ministru kabinets. No minētā izriet, ka Noteikumu Nr. 221 53.1 punkts un Noteikumu Nr. 561 68. punkts izdots uz Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta otrajā daļā ietvertā pilnvarojuma pamata. Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes tiesai nerodas šaubas, ka Ministru kabinets, izdodot Noteikumu Nr. 221 53.1 punktu un Noteikumu Nr. 561 68. punktu, ir rīkojies tam likumā noteiktā pilnvarojuma ietvaros, ka šie noteikumi ir pieejami atbilstoši normatīvo aktu prasībām un pietiekami skaidri formulēti, lai persona varētu izprast no tiem izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt to piemērošanas sekas. 19.2. Pieteikuma iesniedzēja izsaka šaubas par to, vai apstrīdētā norma ir pieņemta, ievērojot labas likumdošanas principu, jo no attiecīgo normatīvo aktu projektu izstrādes dokumentiem neesot iespējams izsecināt ne pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi, ne piemērotību šā mērķa sasniegšanai, ne arī ietekmi uz ražotājiem un citus samērīguma apsvērumus. Tomēr minētie apsvērumi būtībā ir saistīti nevis ar labas likumdošanas principa iespējamo pārkāpumu, bet gan ar izvērtējumu par to, vai apstrīdētajā normā ietvertajam īpašuma tiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai ir ievērots samērīguma princips. Savukārt atsevišķas pieaicinātās personas norāda uz to, ka apstrīdētās normas izstrādē netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība (sk., piemēram, lietas materiālu 5. sēj. 11. un 46. lp.). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka atbilstoši labas likumdošanas principam demokrātiskā tiesiskā valstī Ministru kabinetam ir jānodrošina, ka tiesiskā regulējuma izstrādes procesā tiek pēc iespējas apzināti visu ieinteresēto personu viedokļi un tieši vai pastarpināti uzklausīti iebildumi pret izstrādājamo tiesisko regulējumu. Ieinteresēto personu uzklausīšanu var nodrošināt, arī uzklausot attiecīgo personu grupu pārstāvjus (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.1. punktu un 2022. gada 10. marta sprieduma lietā Nr. 2021-24-03 24.1. punktu). Taču tas, ka visi sniegtie priekšlikumi nav iekļauti attiecīgajā normatīvajā tiesību aktā, nevar būt par pamatu, lai atzītu, ka labas likumdošanas princips nav ievērots (sal. sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2014-11-0103 18.1. punktu). No Noteikumu Nr. 604 un Noteikumu Nr. 561 sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumiem (anotācijām) (turpmāk - anotācija) izriet, ka projektu izstrādē bija iesaistīti nozaru pārstāvji (sk. noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 221 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā"" un noteikumu projekta "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" anotācijas. Pieejamas: tap.mk.gov.lv). Tādējādi Satversmes tiesa gūst apstiprinājumu tam, ka Ministru kabinets ir nodrošinājis dažādu ieinteresēto personu līdzdalību un viedokļu uzklausīšanu Noteikumu Nr. 221 53.1 punkta un Noteikumu Nr. 561 68. punkta izstrādes procesā. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts, pamatojoties uz likumu.