2. Article

Pieteikuma iesniedzēja - AS "Sātiņi Energo LM" (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - uzskata, ka Noteikumu Nr. 221 53.1 punkta skaitlis un vārds "10 gadus" un Noteikumu Nr. 561 68. punkta skaitlis un vārds "10 gadus" (turpmāk kopā - apstrīdētās normas) neatbilst Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 105. pantam. Pieteikuma iesniedzēja koģenerācijā ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju un laikā līdz 2021. gada 30. novembrim saņēmusi valsts atbalstu par dalību obligātajā iepirkumā. Laikā, kad tika izdoti administratīvie akti par Pieteikuma iesniedzējas tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, - 2009. gada 16. jūlijā, 2009. gada 3. decembrī un 2012. gada 4. septembrī - tiesību normas neesot paredzējušas termiņu obligātā iepirkuma tiesību īstenošanai. Atsaucoties uz Satversmes tiesas judikatūru, Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka komersantu tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un par to saņemt noteikta apmēra atlīdzību esot uzskatāmas par īpašuma tiesību objektu Satversmes 105. panta izpratnē. Šādām ar administratīvo aktu piešķirtām tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros par paaugstinātu cenu pašām par sevi piemītot ekonomiska vērtība, un personai esot prasījuma tiesības uz to realizāciju. Ar apstrīdētajām normām Ministru kabinets esot noteicis, ka no komersanta, kurš saņēmis tiesības obligātā iepirkuma ietvaros pārdot elektroenerģiju un kura koģenerācijas stacijas uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz četrus megavatus, iepērk koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju 10 gadus, lai gan Noteikumi Nr. 221 sākotnēji nenoteica konkrētu termiņu obligātā iepirkuma tiesību īstenošanai. Tomēr Pieteikuma iesniedzēja esot pamatoti paļāvusies uz iespēju pārdot elektroenerģiju vismaz 20 gadus un par to saņemt noteikta apmēra atlīdzību. Pirmkārt, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs obligātā iepirkuma termiņš esot pakārtots aptuvenajam koģenerācijas iekārtu kalpošanas laikam, kas esot 20 gadi. Otrkārt, komersantiem, kuri piedalījās obligātajā iepirkumā saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (turpmāk - Noteikumi Nr. 262) izvirzītajām prasībām, obligātā iepirkuma termiņš esot bijis noteikts uz 20 gadiem. Maksa par obligātā iepirkuma ietvaros pārdotu elektroenerģiju esot augstāka par tirgus cenu un nodrošinot iespēju segt paaugstinātās ražošanas izmaksas. Nosakot obligātajam iepirkumam 10 gadu termiņu, esot būtiski samazināti Pieteikuma iesniedzējas ienākumi no elektroenerģijas pārdošanas. Tātad ar apstrīdētajām normām tai esot aizskartas Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu. Apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums neesot noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jo neesot ievērots labas likumdošanas princips. No attiecīgo normatīvo aktu projektu izstrādes dokumentiem, tajā skaitā anotācijām, neesot iespējams izsecināt nedz to, vai un kāds ir apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma leģitīmais mērķis, nedz ierobežojuma piemērotību šā mērķa sasniegšanai, nedz arī ietekmi uz ražotājiem un citus samērīguma apsvērumus. Turklāt, pieņemot apstrīdētās normas, neesot ņemts vērā tas, ka šīs normas nonāk pretrunā ar tiesību sistēmu un vispārējo valsts politiku enerģētikas jomā, kas citstarp esot vērsta uz atbalstu elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem. Tāpat tās nenovēršot pārkompensāciju elektroenerģijas ražotājiem un radot negatīvu ietekmi ne vien uz ražotāju, bet arī uz visas sabiedrības interesēm. Ministru kabineta pieļautie labas likumdošanas principa pārkāpumi esot būtiski. Apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis varētu būt citu personu tiesību aizsardzība, samazinot pārmērīgas izmaksas par elektroenerģijas galapatēriņu. Tomēr izraudzītais līdzeklis neesot piemērots pamattiesību ierobežojuma iespējamā leģitīmā mērķa sasniegšanai. No apstrīdēto normu izstrādes materiāliem neesot iespējams secināt, vai un cik lielā mērā noteiktais 10 gadu atbalsta termiņš tiešām samazina šīs pārmērīgās izmaksas un vai cits, garāks termiņš patiešām šādas nesamērīgas izmaksas radītu. Ministru kabinets esot varējis ieviest alternatīvus risinājumus ražotāju pārkompensācijas novēršanai, piemēram, pagarinot atbalsta termiņu mazāku valsts atbalstu saņēmušajiem ražotājiem vai ieviešot 20 gadu termiņu ar noteikumu, ka pirmos 10 atbalsta gadus publiskais tirgotājs iepērk elektroenerģiju par pilnu maksu, bet nākamos 10 gadus - par samazinātu maksu. Ražotāji atrodoties atšķirīgos apstākļos, un to iekšējās peļņas normas aprēķini esot atšķirīgi. Tādēļ šādu samazinātu iepirkuma maksu esot bijis iespējams diferencēt atbilstoši katra ražotāja individuālajai situācijai. Pārdot no atjaunīgajiem energoresursiem ražotu elektroenerģiju par tirgus cenu neesot rentabli, un ražotājs nespējot konkurēt ar citiem ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo no fosiliem energoresursiem un ir spējīgi to pārdot par ievērojami zemāku cenu. Tieši nevienlīdzīgās konkurences dēļ esot ieviesti atbalsta mehānismi, tajā skaitā obligātais elektroenerģijas iepirkums. Obligātais iepirkums esot nozīmīgs atjaunojamās enerģijas nozares attīstības atbalsta mehānisms, un tam esot raksturīgs investorus stimulējošs efekts. Rēķinoties ar valsts atbalstu 20 gadu periodā, Pieteikuma iesniedzējas paredzamā iekšējās peļņas norma pirms koģenerācijas stacijas izveides esot aprēķināta kā 4,24 %. Projekta īstenošanas laikā, kad Pieteikuma iesniedzēja jau piedalījās obligātajā iepirkumā un kad tika ieviestas prasības pārkompensācijas novēršanai, esot veikti jauni iekšējās peļņas normas aprēķini. Proti, 2017. gadā Pieteikuma iesniedzējai piederošās koģenerācijas stacijas iekšējās peļņas norma bijusi 1,421 %, savukārt konstitucionālās sūdzības iesniegšanas brīdī tā bijusi negatīva, proti, -3,838 %. Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja pēc valsts atbalsta saņemšanas obligātā iepirkuma veidā neesot guvusi labumu. Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem par darbību pēdējos trijos gados tā bez valsts atbalsta saņemšanas nespēšot nodrošināt rentablu darbību, bet ik mēnesi cietīšot zaudējumus vairāk nekā 130 000 euro apmērā. Izmaiņas tiesiskajā regulējumā, jauni nodokļi un atbalsta termiņa ierobežošana esot pretrunā ar tiesiskās noteiktības un stabilitātes principiem un būtiski apgrūtinot Pieteikuma iesniedzējas iespējas turpināt efektīvi ražot elektroenerģiju. Turklāt, beidzoties valsts atbalsta termiņam, Pieteikuma iesniedzējai paaugstināšoties uzņemto parāda saistību neizpildīšanas risks. Tas varot novest pie elektroenerģijas ražošanas pārtraukšanas un Pieteikuma iesniedzējas maksātnespējas procesa un likvidācijas. Ja Pieteikuma iesniedzējai iepriekš piešķirtā valsts atbalsta izmaksāšana turpinātos, tiktu tikai minimāli sadārdzināti elektroenerģijas galalietotāju rēķini. Tas esot saistīts ar to, ka proporcionāli lielāko valsts atbalsta daļu par elektroenerģijas ražošanu saņēmuši tieši tie ražotāji, kuri saņēmuši garantētos jaudas maksājumus. Tāpat esot jāņem vērā, ka obligātā iepirkuma termiņa noteikšana uz 10 gadiem potenciāli var sadārdzināt siltumapgādes izmaksas, jo ražotāji, kuri saņēma valsts atbalstu par elektroenerģijas ražošanu, varējuši arī noteikt zemākas cenas siltumenerģijai. Tas nozīmējot, ka siltumenerģijas cenu kāpumu varētu radīt gan cenu pieaugums pats par sevi, gan arī tas, ka vairāki ražotāji būs spiesti izbeigt darbību pēc valsts atbalsta termiņa beigām. Ražotājiem izbeidzot darbību, negatīvi tikšot ietekmēta gan Latvijas tautsaimniecība, gan enerģētiskā neatkarība un enerģijas ieguves drošums. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka neesot pamatots arguments par tās elektrostacijas projekta nerentabilitāti. Tieši pretēji - uzvara Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma konkursā un nepārtraukta enerģijas ražošana vairāk nekā 10 gadu garumā apstiprinot to, ka projekts bijis dzīvotspējīgs. Uz labas likumdošanas principa pārkāpumu norādot tas, ka nevienā no normatīvo aktu projektu anotācijām neesot sniegts pienācīgs apstrīdētajās normās noteiktā termiņa pamatojums.