20. Article

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa - labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu). Ministru kabinets būtībā norāda, ka apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir padarīt valsts atbalsta mehānismu efektīvāku, nodrošinot enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu, kā arī sabiedrības interesēs novērst atbalsta mehānisma finansēšanai ieviestās obligātā iepirkuma komponentes neierobežotu pieaugumu un līdz ar to arī elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu. Savukārt Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis varētu būt citu cilvēku tiesību aizsardzība, samazinot pārmērīgas izmaksas par elektroenerģijas galapatēriņu. Satversmes tiesa jau atzinusi, ka Ministru kabineta uzdevums ir izstrādāt tādu kārtību, kas ne tikai veicinātu noteikta veida elektroenerģijas ražošanu, bet arī nodrošinātu to, ka visiem elektroenerģijas lietotājiem tiek piegādāta elektroenerģija par pamatotām cenām (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra sprieduma lietā Nr. 2015-05-03 13.3. punktu). Tiesiskajam regulējumam attiecībā uz obligātā iepirkuma sistēmu vajadzētu būt tādam, kurā ņemts vērā tas, ka par obligātā iepirkuma sistēmu maksā visa Latvijas sabiedrība. Proti, ierobežojumi, kas ietekmē personas tiesības attiecībā uz saražotās elektroenerģijas pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros, var būt noteikti ar mērķi aizsargāt sabiedrības labklājību gan tādā veidā, ka tiek samazināta individuālos rēķinos noteiktā maksa par elektroenerģijas patēriņu, gan arī tādā veidā, ka tiek stiprināta Latvijas tautsaimniecība (sal. sk. Satversmes tiesas 2022. gada 27. oktobra sprieduma lietā Nr. 2021-31-0103 36.2. punktu). Turklāt likumdevēja mērķis ietaupīt valsts finanšu līdzekļus atsevišķos gadījumos arī var būt vērsts uz sabiedrības labklājības aizsardzību (sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr. 2020-59-01 19. punktu). Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28. panta piekto daļu obligātā iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galapatērētāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, kompensējot publiskajam tirgotājam iepirkuma izdevumus. Proti, galalietotāju izmaksas par elektroenerģijas patēriņu veido vairāki faktori - arī obligātā iepirkuma komponente. No minētās tiesību normas izriet arī tas, ka galapatērētāju kompensējamo izmaksu aprēķinā ņem vērā likumā noteikto valsts budžeta dotāciju obligātā iepirkuma komponenšu apmēra mazināšanai. Līdz ar to obligātā iepirkuma sistēmas izmaksas sedz gan galapatērētāji, gan valsts. Tiesību pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros ierobežošana ar 10 gadu termiņu ir vērsta uz to, lai valsts atbalsts nebūtu ekonomiski nepamatots un tiktu samazinātas galapatērētāju izmaksas, ietaupīti valsts budžeta līdzekļi, kā arī kopumā stiprināta Latvijas tautsaimniecība. Tāpat šāds ierobežojums ir vērsts uz to, lai, pastāvot konkrētam termiņam - 10 gadi -, komersants būtu ieinteresēts paaugstināt savas darbības efektivitāti un turpināt savu komercdarbību arī pēc valsts atbalsta termiņa beigām. Minētie mērķi ir saistīti ar sabiedrības labklājības aizsardzību. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - sabiedrības labklājības aizsardzība.