5. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - uzskata, ka valsts rīcība, mainot nosacījumus, ar kādiem saņemams valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā, nepārkāpj tiesiskās paļāvības aizsardzības principu un nav uzskatāma par tiesību uz īpašumu ierobežojumu. Pieteikuma iesniedzējai neesot bijis pamata paļauties uz to, ka regulējums attiecībā uz valsts atbalsta saņemšanas nosacījumiem paliks nemainīgs, it īpaši ņemot vērā diskusijas par obligātā iepirkuma sistēmas reformu. Nebūtu pamatoti un saprātīgi paļauties uz valsts atbalsta turpināšanos bezgalīgi. Tieslietu ministrija pievienojas Ministru kabineta paustajiem argumentiem par to, kādēļ atbalstam izraudzīts tieši 10 gadu termiņš. Turklāt esot jāņem vērā, ka Noteikumi Nr. 561 izdoti citstarp saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 30.4 panta trešo daļu. Noteikumu Nr. 561 68. punktā noteiktais nepārsniedzot Elektroenerģijas tirgus likuma 30.4 pantā noteikto kopējā atbalsta perioda pieļaujamo maksimālo ilgumu - 20 gadus. Nosakot 10 gadu termiņu obligātā iepirkuma tiesību īstenošanai, Ministru kabinets esot paredzējis arī saprātīgu pārejas periodu. Proti, Noteikumu Nr. 221 76. punkts noteicis, ka šo noteikumu 53.1 punkts ir piemērojams no 2017. gada 1. jūlija. Līdz ar to nevarot uzskatīt, ka būtu pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips. Savukārt apstrīdēto normu atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (turpmāk - Atjaunojamo energoresursu direktīva) 6. panta 1. punktam neesot vērtējama, jo šī direktīva stājusies spēkā 2018. gada 24. decembrī - pēc apstrīdēto normu pieņemšanas.
asdeadlineelectricityenergygovernmentjoint-stockmk