6. Article

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - norāda uz apstrīdēto normu iespējamo neatbilstību Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Tiesībsargs uzskata, ka būtu apsverams jautājums par tiesvedības izbeigšanu prasījumā par Noteikumu Nr. 221 53.1 punkta atbilstību Satversmes 105. pantam, jo minētā norma ir zaudējusi spēku ar jaunas tiesību normas - Noteikumu Nr. 561 68. punkta - spēkā stāšanos un vairs neaizskar Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības. Atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros jau piešķirtās tiesības ietilpstot Satversmes 105. panta tvērumā. Tomēr Satversmes 105. panta tvērumā neietilpstot tiesības gūt peļņu nākotnē, tādēļ izskatāmajā lietā esot apsverams arī tas, vai apstrīdētās normas aizskar Pieteikuma iesniedzējas tiesības uz īpašumu. Latvijas enerģētikas politikai esot divi apakšmērķi - energoapgādes drošuma paaugstināšana un ilgtspējīgas energoapgādes veicināšana, kas ietverot atjaunīgo energoresursu izmantošanu un ražošanas efektivitātes veicināšanu. Lai nodrošinātu minēto mērķu sasniegšanu, valsts atbalsta sistēmai vajagot būt organizētai tā, lai komersanti ar valsts atbalstu varētu uzsākt elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgajiem energoresursiem un saglabāt dzīvotspēju pēc atbalsta termiņa beigām. Pēc tiesībsarga ieskata, Noteikumu Nr. 221 53.1 punkts nav pieņemts tādā procedūrā, kas atbilstu labas likumdošanas principam, jo šīs normas izstrādes laikā neesot ar pētījumiem pamatota tieši 10 gadu termiņa noteikšana elektrostacijām, kas darbojas ar jaudu zem četriem megavatiem. Savukārt Noteikumu Nr. 561 68. punkta izdošanas procesā esot ievērots labas likumdošanas princips, jo šīs normas izstrādes laikā Ministru kabineta rīcībā bijuši pētījumi par 10 gadu termiņu. Turklāt šāds valsts atbalsta termiņš esot saskaņots ar Komisijas lēmumu. Līdz ar to neesot pamatota Pieteikuma iesniedzējas atsauce uz Atjaunojamo energoresursu direktīvas 6. panta 1. punktu. Apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis esot demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība un sabiedrības labklājība, kas izpaužoties kā elektroenerģijas kopējās cenas pieauguma ierobežošana, tautsaimniecības konkurētspējas sekmēšana un atjaunīgo energoresursu efektīva apgūšana. Pamattiesību ierobežojums esot piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo samazinot elektroenerģijas galalietotāju izdevumus par elektroenerģiju. Tomēr neesot pārliecības par to, ka nepastāv saudzējošāki līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai, piemēram, iespēja stingrāk kontrolēt ražotājus. Pieaugot elektroenerģijas cenai, obligātā iepirkuma komponente galalietotāju elektroenerģijas rēķinos samazinoties. Savukārt no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtās elektrības izmaksas joprojām esot salīdzinoši lielas. Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par risinājumiem obligātā iepirkuma mehānisma atcelšanai un ilgtspējīgai atjaunojamās enerģijas ražošanai" secināts, ka tehnoloģijas, kādas uzstādītas stacijās, kuras atbalstu saņem obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros, neļauj ar elektroenerģijas cenas pašizmaksu konkurēt vairumtirgū. Līdz ar to pēc obligātā iepirkuma mehānisma atcelšanas esot nepieciešams tāds mehānisms, kas ļautu šīm stacijām turpināt darbu. Neesot iespējams izvērtēt un pārrēķināt Pieteikuma iesniedzējas un Ministru kabineta norādītos ekonomiskos datus. Tomēr tieši individuālie apsvērumi par to, kāpēc Pieteikuma iesniedzējai nav izdevies atpelnīt investīcijas, esot būtiski konstitucionālās sūdzības izskatīšanā.