4. Article

Izteikt 2. pantu šādā redakcijā: "2. pants (1) Šā likuma izpratnē darba devēja maksātnespējas gadījums iestājas dienā, kad tiesa darba devējam pasludinājusi fiziskās personas maksātnespējas procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesu vai pasludinājusi kredītiestādes maksātnespēju. (2) Šā likuma izpratnē pārrobežu maksātnespējas process ir maksātnespējas procedūra, kas uzsākta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulu (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2015/848). (3) Šā likuma noteikumus piemēro arī tad, ja uz darba devēju attiecināms fiziskās personas maksātnespējas process. Šādos gadījumos citos normatīvajos aktos noteikto fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumu piemēro pēc analoģijas ar šajā likumā un Maksātnespējas likumā ietverto juridiskās personas maksātnespējas procesa regulējumu, ciktāl tas attiecināms un ja šajā likumā nav noteikts citādi." 5. 5. pantā: izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā: "4) atlaišanas pabalstu, uz kuru tiesības iegūtas ne agrāk kā 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās, atbilstoši Darba likuma 112. pantā noteiktajiem gadījumiem;"; papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā: "(11) Ja darbiniekam 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās pie šā darba devēja ir bijuši noslēgti vairāki darba līgumi, tad no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem darbinieka prasījumus apmierina attiecībā uz pēdējām darba tiesiskajām attiecībām, ievērojot šā panta pirmās daļas ierobežojumus."; izteikt 2.1 daļu šādā redakcijā: "(21) Ja darbinieks cēlis tiesā prasību pret darba devēju par tādu maksājumu piedziņu, kuri izriet no darba tiesiskajām attiecībām, tad šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minētais 12 mēnešu periods aizstājams ar 12 mēnešu periodu pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas, ja vienlaikus pastāv šādi priekšnosacījumi: 1) tiesas nolēmums, ar kuru darbinieka prasība ir apmierināta, stājies spēkā pēc maksātnespējas gadījuma iestāšanās vai ne agrāk kā trīs gadus pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās vai tiesvedība lietā pēc maksātnespējas gadījuma iestāšanās apturēta vai izbeigta; 2) darba tiesiskās attiecības ar darbinieku izbeigtas agrāk nekā 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās."; papildināt pantu ar 2.2 un 2.3 daļu šādā redakcijā: "(22) Ja darbinieks ir iesniedzis tiesā darba devēja (juridiskās personas) maksātnespējas procesa pieteikumu un iestājies darba devēja maksātnespējas gadījums, un darbinieka prasījums neiekļaujas šā panta pirmajā daļā noteiktajā 12 mēnešu periodā, tad šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minētais 12 mēnešu periods aizstājams ar 12 mēnešu periodu pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas. (23) Ja notikusi juridiskās personas maksātnespējas procesa pāreja uz tiesiskās aizsardzības procesu, bet tiesiskās aizsardzības process izbeigts, no jauna pasludinot maksātnespējas procesu, tad šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minētais 12 mēnešu periods aizstājams ar 12 mēnešu periodu pirms iepriekšējā maksātnespējas gadījuma iestāšanās, ja vienlaikus pastāv šādi priekšnosacījumi: 1) maksātnespējas procesā pirms pārejas uz tiesiskās aizsardzības procesu nav iesniegts šā likuma 10. panta pirmajā daļā paredzētais administratora iesniegums par darbinieku prasījumu apmierināšanu; 2) darbinieku prasījumi nav dzēsti tiesiskās aizsardzības procesā."