3. Article — Ar nodokli apliekamais objekts, nodokļa likme un taksācijas periods

(1) Attiecībā uz rezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 15 procenti no šā apliekamā ienākuma. (11) Tonnāžas nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo objektu veido divas daļas: šā panta pirmajā daļā noteiktais objekts un ar tonnāžas nodokli apliekamais ienākums, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 6.1 pantu. Katrai ar nodokli apliekamā objekta daļai atsevišķi piemēro šā panta pirmajā daļā noteikto nodokļa likmi. (12) Attiecībā uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību, individuālo uzņēmumu, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecību, kas reģistrēta kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, ar nodokli apliekamais objekts un nodokļa likme ir noteikta Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. (2) Attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs šīs pārstāvniecības patstāvīgi gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 15 procenti no šā apliekamā ienākuma. (3) Ja nerezidents Latvijā tieši veic saimniecisko darbību, tajā skaitā tirdzniecību vai pakalpojumu sniegšanu, kas ir tāda pati saimnieciskā darbība, kādu veic šā nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, tad šā nerezidenta tiešie gūtie ienākumi, kas gūti Latvijā, ieskaitāmi Latvijā esošās pastāvīgās pārstāvniecības ienākumos un apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes. (4) Attiecībā uz nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek ieturēts no: 1) (izslēgts no 01.01.2013. ar 15.12.2011. likumu); 11) ienākumiem, kas gūti no līdzdalības personālsabiedrībā, — 15 procenti no apliekamā ienākuma; 12) lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, atbilstošās sadalītās kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļas un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un dārzkopības kooperatīvās sabiedrības biedriem sadalītās peļņas — 15 procenti no šiem maksājumiem; 2) atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem — 10 procenti no atlīdzības summas; 3) (izslēgts no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu); 4) (izslēgts no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu); 5) atlīdzības par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu — 5 procenti no šīs atlīdzības summas; 6) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu); 7) atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu — 2 procenti no atlīdzības summas. (41) (Izslēgta ar 17.05.2007. likumu) (42) (Izslēgta no 01.01.2013. ar 15.12.2011. likumu) (43) (Izslēgta no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu) (44) (Izslēgta no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu) (45) Šā panta ceturtās daļas 7.punkta izpratnē atlīdzība par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu ietver arī ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas (izņemot līdzdalības atsavināšanu šā likuma 6.2 vai 6.3 pantā minētā reorganizācijas procesa ietvaros) Latvijā vai ārvalstī izveidotā komercsabiedrībā vai citā personā, ja taksācijas periodā, kurā notiek atsavināšana, vai iepriekšējā taksācijas periodā vairāk nekā 50 procentus no šādas personas aktīvu vērtības tieši vai netieši (caur līdzdalību vienā vai vairākās citās Latvijā vai ārvalstī izveidotās personās) veido vai ir veidojis Latvijā esošs nekustamais īpašums. Nekustamā īpašuma īpatsvaru personas aktīvu vērtībā nosaka, pamatojoties uz personas bilances datiem pēc stāvokļa attiecīgā taksācijas perioda sākumā. Ja nekustamā īpašuma īpatsvars aktīvu vērtībā iepriekšējā taksācijas periodā ir mainījies, jo ir notikusi nekustamā īpašuma atsavināšana, kuras rezultāts ņemts vērā personas apliekamajā ienākumā, tad vērā ņem tikai nekustamā īpašuma īpatsvaru bilances aktīvu vērtībā taksācijas periodā, kurā notiek nekustamā īpašuma atsavināšana. Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru atsavināšanas ienākumam šo daļu nepiemēro. (46) (Izslēgta no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu) (47) Šā panta ceturtās daļas 5.punktu nepiemēro maksājumiem par starptautiskajā satiksmē izmantoto gaisa kuģu nomu, kā arī maksājumiem par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu. (48) Nodokļa maksātājs, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, un kas guvis šā panta ceturtās daļas 2., 5. un 7.punktā minēto ienākumu, ir tiesīgs Valsts ieņēmumu dienestam iesniegt pārskatu par nodokļa aprēķinu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un dokumentus, kas pierāda ar gūto ieņēmumu saistīto izdevumu apmēru, aprēķinātajam ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajam ienākumam piemērojot 15 procentu nodokļa likmi. (5) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu) (6) Šā panta izpratnē vadības un konsultatīvie pakalpojumi ir darbību kopums, ko nerezidents veic tieši vai izmantojot pieaicināto personālu, lai nodrošinātu iekšzemes uzņēmuma (rezidenta) vai cita nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības vadību vai sniegtu iekšzemes uzņēmumam (rezidentam) vai pastāvīgajai pārstāvniecībai nepieciešamās konsultācijas. (7) Taksācijas periods ir nodokļa maksātāja pārskata gads saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas attiecīgajam subjektam nosaka gada pārskata sagatavošanas kārtību, ja šis likums neparedz citu taksācijas perioda ilgumu. (8) Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem uzņēmumu ienākuma nodokli ietur pēc 15 procentu likmes no visiem maksājumiem un dividendēm (izņemot šā panta 8.2 daļā minētos maksājumus), ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot šādus maksājumus personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās: 1) (izslēgts no 01.01.2013. ar 15.12.2011. likumu); 2) (izslēgts ar 06.11.2013. likumu); 3) maksājumus par preču piegādēm un iegādātajiem Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīriem, ja šīs preces un vērtspapīri tiek iegādāti par tirgus cenām. (81) Pienākums ieturēt un ieskaitīt valsts budžetā nodokli no dividendēm, ko nerezidentam (akciju turētājam vai starpniekam), kas atrodas, ir izveidots vai nodibināts Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, izmaksājušas akciju sabiedrības, kuru akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, ir vērtspapīru konta turētājam, kas veic norēķinu ar nerezidentu. (82) Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem uzņēmumu ienākuma nodokli pēc turpmāk minētajām likmēm ietur no šādiem maksājumiem juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā: 1) no procentu maksājumiem — 5 procenti, ja tos izmaksā Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes, vai 15 procenti no visiem pārējiem procentu maksājumiem; 2) no maksājumiem par intelektuālo īpašumu — 15 procenti no maksājumiem. 3) no ārkārtas dividendēm — 30 procenti no maksājumiem. (9) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt nodokli no tiem maksājumiem, izņemot dividendes, no kuriem saskaņā ar šā panta astoto daļu ir ieturams nodoklis, ja to izmaksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti ar nolūku samazināt šā maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksāt vai samazināt Latvijā maksājamos nodokļus. Valsts ieņēmumu dienests anulē piešķirto atļauju, ja nodokļu administrēšanas procesā tas ieguvis pamatotu informāciju, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu. Piešķirtās atļaujas anulēšanas gadījumā maksātājam piemēro šā panta astotās daļas normu un nodokļa summas, uz kurām attiecas anulētā atļauja, uzskatāmas par nokavēto nodokļa maksājumu. (10) Šā panta astotajā daļā minētajiem maksājumiem, no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav ieturams pēc 15 procentu likmes, un maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta devītās daļas noteikumiem ir atļauts neieturēt nodokli, piemērojami šā panta ceturtās daļas noteikumi. (11) (Izslēgta no 01.01.2014. ar 15.12.2011. likumu) (12) (Izslēgta no 01.01.2014. ar 15.12.2011. likumu) (13) (Izslēgta no 01.01.2014. ar 15.12.2011. likumu) (14) (Izslēgta no 01.01.2014. ar 15.12.2011. likumu) 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.02.1996., 05.06.1996., 13.03.1997., 10.09.1998., 25.11.1999., 30.03.2000., 23.11.2000., 22.11.2001., 19.06.2003., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006., 17.05.2007., 14.11.2008., 12.06.2009., 09.08.2010., 20.12.2010., 15.12.2011., 06.06.2013., 06.11.2013., 17.12.2014. un 04.02.2016. likumu, kas stājas spēkā 29.02.2016.)
  1. (1)) Attiecībā uz rezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 15 procenti no šā apliekamā ienākuma.
  2. (11)) Tonnāžas nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo objektu veido divas daļas: šā panta pirmajā daļā noteiktais objekts un ar tonnāžas nodokli apliekamais ienākums, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 6.1 pantu. Katrai ar nodokli apliekamā objekta daļai atsevišķi piemēro šā panta pirmajā daļā noteikto nodokļa likmi.
  3. (12)) Attiecībā uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību, individuālo uzņēmumu, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecību, kas reģistrēta kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, ar nodokli apliekamais objekts un nodokļa likme ir noteikta Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.
  4. (2)) Attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām ar nodokli apliekamais objekts ir taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs šīs pārstāvniecības patstāvīgi gūtais apliekamais ienākums. Nodoklis ir 15 procenti no šā apliekamā ienākuma.
  5. (3)) Ja nerezidents Latvijā tieši veic saimniecisko darbību, tajā skaitā tirdzniecību vai pakalpojumu sniegšanu, kas ir tāda pati saimnieciskā darbība, kādu veic šā nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, tad šā nerezidenta tiešie gūtie ienākumi, kas gūti Latvijā, ieskaitāmi Latvijā esošās pastāvīgās pārstāvniecības ienākumos un apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli pēc 15 procentu likmes.
  6. (4)) Attiecībā uz nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti un pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek ieturēts no:
  7. 1)) (izslēgts no 01.01.2013. ar 15.12.2011. likumu);
  8. 11)) ienākumiem, kas gūti no līdzdalības personālsabiedrībā, — 15 procenti no apliekamā ienākuma;
  9. 12)) lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kas atbilst noteiktajiem atbilstības kritērijiem, atbilstošās sadalītās kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļas un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un dārzkopības kooperatīvās sabiedrības biedriem sadalītās peļņas — 15 procenti no šiem maksājumiem;
  10. 2)) atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem — 10 procenti no atlīdzības summas;
  11. 3)) (izslēgts no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu);
  12. 4)) (izslēgts no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu);
  13. 5)) atlīdzības par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu — 5 procenti no šīs atlīdzības summas;
  14. 6)) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);
  15. 7)) atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu — 2 procenti no atlīdzības summas.
  16. (41)) (Izslēgta ar 17.05.2007. likumu)
  17. (42)) (Izslēgta no 01.01.2013. ar 15.12.2011. likumu)
  18. (43)) (Izslēgta no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu)
  19. (44)) (Izslēgta no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu)
  20. (45)) Šā panta ceturtās daļas 7.punkta izpratnē atlīdzība par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu ietver arī ienākumu no kapitāla daļu, akciju vai cita veida līdzdalības atsavināšanas (izņemot līdzdalības atsavināšanu šā likuma 6.2 vai 6.3 pantā minētā reorganizācijas procesa ietvaros) Latvijā vai ārvalstī izveidotā komercsabiedrībā vai citā personā, ja taksācijas periodā, kurā notiek atsavināšana, vai iepriekšējā taksācijas periodā vairāk nekā 50 procentus no šādas personas aktīvu vērtības tieši vai netieši (caur līdzdalību vienā vai vairākās citās Latvijā vai ārvalstī izveidotās personās) veido vai ir veidojis Latvijā esošs nekustamais īpašums. Nekustamā īpašuma īpatsvaru personas aktīvu vērtībā nosaka, pamatojoties uz personas bilances datiem pēc stāvokļa attiecīgā taksācijas perioda sākumā. Ja nekustamā īpašuma īpatsvars aktīvu vērtībā iepriekšējā taksācijas periodā ir mainījies, jo ir notikusi nekustamā īpašuma atsavināšana, kuras rezultāts ņemts vērā personas apliekamajā ienākumā, tad vērā ņem tikai nekustamā īpašuma īpatsvaru bilances aktīvu vērtībā taksācijas periodā, kurā notiek nekustamā īpašuma atsavināšana. Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru atsavināšanas ienākumam šo daļu nepiemēro.
  21. (46)) (Izslēgta no 01.07.2013. ar 15.12.2011. likumu)
  22. (47)) Šā panta ceturtās daļas 5.punktu nepiemēro maksājumiem par starptautiskajā satiksmē izmantoto gaisa kuģu nomu, kā arī maksājumiem par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu.
  23. (48)) Nodokļa maksātājs, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, un kas guvis šā panta ceturtās daļas 2., 5. un 7.punktā minēto ienākumu, ir tiesīgs Valsts ieņēmumu dienestam iesniegt pārskatu par nodokļa aprēķinu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un dokumentus, kas pierāda ar gūto ieņēmumu saistīto izdevumu apmēru, aprēķinātajam ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajam ienākumam piemērojot 15 procentu nodokļa likmi.
  24. (5)) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu)
  25. (6)) Šā panta izpratnē vadības un konsultatīvie pakalpojumi ir darbību kopums, ko nerezidents veic tieši vai izmantojot pieaicināto personālu, lai nodrošinātu iekšzemes uzņēmuma (rezidenta) vai cita nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības vadību vai sniegtu iekšzemes uzņēmumam (rezidentam) vai pastāvīgajai pārstāvniecībai nepieciešamās konsultācijas.
  26. (7)) Taksācijas periods ir nodokļa maksātāja pārskata gads saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību" un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas attiecīgajam subjektam nosaka gada pārskata sagatavošanas kārtību, ja šis likums neparedz citu taksācijas perioda ilgumu.
  27. (8)) Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem uzņēmumu ienākuma nodokli ietur pēc 15 procentu likmes no visiem maksājumiem un dividendēm (izņemot šā panta 8.2 daļā minētos maksājumus), ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā, izņemot šādus maksājumus personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās:
  28. 1)) (izslēgts no 01.01.2013. ar 15.12.2011. likumu);
  29. 2)) (izslēgts ar 06.11.2013. likumu);
  30. 3)) maksājumus par preču piegādēm un iegādātajiem Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīriem, ja šīs preces un vērtspapīri tiek iegādāti par tirgus cenām.
  31. (81)) Pienākums ieturēt un ieskaitīt valsts budžetā nodokli no dividendēm, ko nerezidentam (akciju turētājam vai starpniekam), kas atrodas, ir izveidots vai nodibināts Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, izmaksājušas akciju sabiedrības, kuru akcijas atrodas publiskajā apgrozībā, ir vērtspapīru konta turētājam, kas veic norēķinu ar nerezidentu.
  32. (82)) Neatkarīgi no jebkuriem šā likuma noteikumiem uzņēmumu ienākuma nodokli pēc turpmāk minētajām likmēm ietur no šādiem maksājumiem juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas Ministru kabineta noteikumos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, ieskaitot maksājumus šo personu pārstāvjiem vai trešo personu banku kontos un maksājumus, kas veikti savstarpēja norēķinu ieskaita veidā:
  33. 1)) no procentu maksājumiem — 5 procenti, ja tos izmaksā Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādes, vai 15 procenti no visiem pārējiem procentu maksājumiem;
  34. 2)) no maksājumiem par intelektuālo īpašumu — 15 procenti no maksājumiem.
  35. 3)) no ārkārtas dividendēm — 30 procenti no maksājumiem.
  36. (9)) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības atļaut neieturēt nodokli no tiem maksājumiem, izņemot dividendes, no kuriem saskaņā ar šā panta astoto daļu ir ieturams nodoklis, ja to izmaksātājs pamatoti pierāda, ka minētie maksājumi netiek izdarīti ar nolūku samazināt šā maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksāt vai samazināt Latvijā maksājamos nodokļus. Valsts ieņēmumu dienests anulē piešķirto atļauju, ja nodokļu administrēšanas procesā tas ieguvis pamatotu informāciju, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu. Piešķirtās atļaujas anulēšanas gadījumā maksātājam piemēro šā panta astotās daļas normu un nodokļa summas, uz kurām attiecas anulētā atļauja, uzskatāmas par nokavēto nodokļa maksājumu.
  37. (10)) Šā panta astotajā daļā minētajiem maksājumiem, no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav ieturams pēc 15 procentu likmes, un maksājumiem, no kuriem saskaņā ar šā panta devītās daļas noteikumiem ir atļauts neieturēt nodokli, piemērojami šā panta ceturtās daļas noteikumi.
  38. (11)) (Izslēgta no 01.01.2014. ar 15.12.2011. likumu)
  39. (12)) (Izslēgta no 01.01.2014. ar 15.12.2011. likumu)
  40. (13)) (Izslēgta no 01.01.2014. ar 15.12.2011. likumu)
  41. (14)) (Izslēgta no 01.01.2014. ar 15.12.2011. likumu)
accountingannual-reportasbalance-sheetbookkeepingcitdeadlinefinancial-statementsgovernmentiininvoicejoint-stockllcmicro-enterprisemkpitreal-estateregistrationremunerationsalarysiatax-authorityuinvid

Cited by (15)