9. Article — Zaudētie parādi

(1) Nosakot apliekamo ienākumu, saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu to var samazināt par zaudēto parādu summām, ja ievēroti pirmie trīs un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem: 1) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā; 2) šo parādu summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) nodokļa maksātāja grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem; 3) debitors ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā; 4) debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam; 5) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu); 6) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība — debitore ir izslēgta no Uzņēmumu reģistra; 7) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību vai, ja debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2 procentus no nodokļa maksātāja taksācijas gada neto apgrozījuma; 8) parāda summa nav atgūta no debitora — fiziskās personas, kura nav ar uzņēmumu saistīta persona, dzēšot tam izsniegto aizdevumu un ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā dzēstā summa saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.pantu netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. (11) Ja izpildīti šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktie nosacījumi un ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu var samazināt par pusi no zaudētās parāda summas, kad debitoram ir uzsākta bankrota procedūra. Apliekamo ienākumu par atlikušo zaudētā parāda summu samazina pēc attiecīgā debitora bankrota procedūras pabeigšanas. (12) Ja izpildīti šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumi un ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu var samazināt par zaudētā parāda summu: 1) kas ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi debitora — juridiskās personas, personālsabiedrības vai individuālā komersanta — maksātnespējas procedūras pabeigšanu; 2) kas ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi debitora — fiziskās personas — bankrota procedūras pabeigšanu; 3) kas saskaņā ar tiesas lēmumu atbilst parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajam proporcionālam pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas vai samazinājuma apmēram. (13) Šā panta 1.1 daļu piemēro debitora parādiem, ja debitora maksātnespējas process ir uzsākts līdz 2007.gada 31.decembrim un maksātnespējas procesam tiek piemērotas likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" normas. Ja debitora maksātnespējas process ir uzsākts laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim un maksātnespējas procesam tiek piemērotas minētajā laika posmā spēkā bijušās Maksātnespējas likuma normas, zaudētos parādus noraksta saskaņā ar šā panta 1.1 daļu. (14) Ja debitors ir nerezidents, kas atbilst šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajam nosacījumam, tad debitora parādam tiek piemērota šā panta 1.2 daļa. (2) Nodokļa maksātāja taksācijas gada apliekamo ienākumu var samazināt: 1) par naudas summām, kas atradās nodokļa maksātāja norēķinu kontā brīdī, kad tiesa pieņēma lēmumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu, un netika atgūtas; 2) par kredītiestādei realizēto preču vai pakalpojumu vērtību, par kuru līdz brīdim, kad tiesa pieņēma lēmumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu, atlīdzība netika saņemta. (3) Nodokļa maksātāja taksācijas gada apliekamais ienākums ir jāpalielina par to naudas summu vai īpašuma vērtību, kura debitora vai bankas likvidēšanas procesā attiecīgajā taksācijas gadā tiek atgūta no šā debitora vai bankas, ja iepriekšējo taksācijas periodu apliekamais ienākums bija samazināts par attiecīgo naudas summu, kas atradās nodokļa maksātāja norēķinu kontā bankas bankrota brīdī, vai zaudēto parādu. (4) (Izslēgta ar 07.10.2010. likumu) (5) Šā panta pirmās daļas 1.punkts nav piemērojams attiecībā uz: 1) neatgūto zaudētā parāda pievienotās vērtības nodokļa summu, par kuru nav samazināta valsts budžetā maksājamā pievienotās vērtības nodokļa summa saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu; 2) neatgūto aizdevuma summu, par kuru tika aprēķināti procentu maksājumi. 21 (05.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.1997., 23.11.2000., 20.12.2004., 20.10.2005., 19.12.2006., 12.06.2009., 07.10.2010., 15.12.2011., 06.06.2013., 06.11.2013. un 19.02.2015. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2015.) 9.1 pants. Uzkrājumi nedrošiem parādiem (1) Ar nodokli apliekamo ienākumu nodokļa maksātājs nepalielina par to atskaitījumu summu, par kuru taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu ir palielināti nedrošiem parādiem paredzētie uzkrājumi, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi: 1) parāda saistību izpildes diena ir iestājusies pirms vairāk nekā sešiem mēnešiem, bet ne agrāk kā 2009.gada 1.janvārī; 2) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā; 3) debitors ir juridiskā persona, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā; 4) nodokļu maksātājs un debitors nav saistīti uzņēmumi vai kāds no viņiem nav ar uzņēmumu saistīta persona; 5) darījumi ar debitoru ir pārtraukti vismaz pirms sešiem mēnešiem un nav atjaunoti; 6) nodokļa maksātājs var pierādīt, ka ir veicis pasākumus nedrošā parāda atgūšanai; 7) nodokļa maksātājs līdz taksācijas gada 31.decembrim rakstveidā ir informējis preču vai pakalpojumu saņēmēju — debitoru par to, ka par attiecīgā parāda summu (norādot darījuma dokumenta rekvizītus) tiek veidots uzkrājums nedrošiem parādiem saskaņā ar šo pantu. (2) Nedrošiem parādiem paredzēto uzkrājumu palielinājuma summa, kas noteikta atbilstoši šā panta pirmajai daļai, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no taksācijas perioda ar nodokli apliekamā ienākuma (pēc apliekamā ienākuma koriģēšanas). 22 (07.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.11.2010. Sk. pārejas noteikumu 97.punktu)
  1. (1)) Nosakot apliekamo ienākumu, saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu to var samazināt par zaudēto parādu summām, ja ievēroti pirmie trīs un viens no pārējiem šajā daļā minētajiem nosacījumiem:
  2. 1)) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, pirms tam ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā;
  3. 2)) šo parādu summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) nodokļa maksātāja grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem;
  4. 3)) debitors ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā;
  5. 4)) debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam;
  6. 5)) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu);
  7. 6)) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsabiedrība — debitore ir izslēgta no Uzņēmumu reģistra;
  8. 7)) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību vai, ja debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2 procentus no nodokļa maksātāja taksācijas gada neto apgrozījuma;
  9. 8)) parāda summa nav atgūta no debitora — fiziskās personas, kura nav ar uzņēmumu saistīta persona, dzēšot tam izsniegto aizdevumu un ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā dzēstā summa saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.pantu netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
  10. (11)) Ja izpildīti šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktie nosacījumi un ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu var samazināt par pusi no zaudētās parāda summas, kad debitoram ir uzsākta bankrota procedūra. Apliekamo ienākumu par atlikušo zaudētā parāda summu samazina pēc attiecīgā debitora bankrota procedūras pabeigšanas.
  11. (12)) Ja izpildīti šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumi un ir veiktas visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības, apliekamo ienākumu saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu un ceturtās daļas 3.punktu var samazināt par zaudētā parāda summu:
  12. 1)) kas ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi debitora — juridiskās personas, personālsabiedrības vai individuālā komersanta — maksātnespējas procedūras pabeigšanu;
  13. 2)) kas ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi debitora — fiziskās personas — bankrota procedūras pabeigšanu;
  14. 3)) kas saskaņā ar tiesas lēmumu atbilst parādnieka tiesiskās aizsardzības procesā vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajam proporcionālam pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas vai samazinājuma apmēram.
  15. (13)) Šā panta 1.1 daļu piemēro debitora parādiem, ja debitora maksātnespējas process ir uzsākts līdz 2007.gada 31.decembrim un maksātnespējas procesam tiek piemērotas likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" normas. Ja debitora maksātnespējas process ir uzsākts laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.oktobrim un maksātnespējas procesam tiek piemērotas minētajā laika posmā spēkā bijušās Maksātnespējas likuma normas, zaudētos parādus noraksta saskaņā ar šā panta 1.1 daļu.
  16. (14)) Ja debitors ir nerezidents, kas atbilst šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajam nosacījumam, tad debitora parādam tiek piemērota šā panta 1.2 daļa.
  17. (2)) Nodokļa maksātāja taksācijas gada apliekamo ienākumu var samazināt:
  18. 1)) par naudas summām, kas atradās nodokļa maksātāja norēķinu kontā brīdī, kad tiesa pieņēma lēmumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu, un netika atgūtas;
  19. 2)) par kredītiestādei realizēto preču vai pakalpojumu vērtību, par kuru līdz brīdim, kad tiesa pieņēma lēmumu par kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu, atlīdzība netika saņemta.
  20. (3)) Nodokļa maksātāja taksācijas gada apliekamais ienākums ir jāpalielina par to naudas summu vai īpašuma vērtību, kura debitora vai bankas likvidēšanas procesā attiecīgajā taksācijas gadā tiek atgūta no šā debitora vai bankas, ja iepriekšējo taksācijas periodu apliekamais ienākums bija samazināts par attiecīgo naudas summu, kas atradās nodokļa maksātāja norēķinu kontā bankas bankrota brīdī, vai zaudēto parādu.
  21. (4)) (Izslēgta ar 07.10.2010. likumu)
  22. (5)) Šā panta pirmās daļas 1.punkts nav piemērojams attiecībā uz:
  23. 1)) neatgūto zaudētā parāda pievienotās vērtības nodokļa summu, par kuru nav samazināta valsts budžetā maksājamā pievienotās vērtības nodokļa summa saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu;
  24. 2)) neatgūto aizdevuma summu, par kuru tika aprēķināti procentu maksājumi.
  25. (1)) Ar nodokli apliekamo ienākumu nodokļa maksātājs nepalielina par to atskaitījumu summu, par kuru taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu ir palielināti nedrošiem parādiem paredzētie uzkrājumi, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:
  26. 1)) parāda saistību izpildes diena ir iestājusies pirms vairāk nekā sešiem mēnešiem, bet ne agrāk kā 2009.gada 1.janvārī;
  27. 2)) ienākums, kas attiecas uz šiem parādiem, ir iekļauts apliekamā ienākuma aprēķinā;
  28. 3)) debitors ir juridiskā persona, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā;
  29. 4)) nodokļu maksātājs un debitors nav saistīti uzņēmumi vai kāds no viņiem nav ar uzņēmumu saistīta persona;
  30. 5)) darījumi ar debitoru ir pārtraukti vismaz pirms sešiem mēnešiem un nav atjaunoti;
  31. 6)) nodokļa maksātājs var pierādīt, ka ir veicis pasākumus nedrošā parāda atgūšanai;
  32. 7)) nodokļa maksātājs līdz taksācijas gada 31.decembrim rakstveidā ir informējis preču vai pakalpojumu saņēmēju — debitoru par to, ka par attiecīgā parāda summu (norādot darījuma dokumenta rekvizītus) tiek veidots uzkrājums nedrošiem parādiem saskaņā ar šo pantu.
  33. (2)) Nedrošiem parādiem paredzēto uzkrājumu palielinājuma summa, kas noteikta atbilstoši šā panta pirmajai daļai, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no taksācijas perioda ar nodokli apliekamā ienākuma (pēc apliekamā ienākuma koriģēšanas).
accountingasbookkeepingcommercial-registerfineiininvoicejoint-stockpenaltypitpvnremunerationsalarytax-authorityvatvid

Cited by (5)