1. Article

1. 2)) Atbilstoši saskaņotam ieteikumu ieviešanas grafikam
2. 1)) Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam9, kas ir galvenais vidēja termiņa valsts attīstības plānošanas dokuments (Saeimā apstiprināts 2020. gada 2. jūlijā). Tā vīzijā par Latvijas nākotni 2027. gadā vienlīdzīgu tiesību kontekstā pausts mērķis virzīties uz pieaugošu caurspīdīguma politiku, samazinot korupcijas riskus kā valsts, tā pašvaldību iestādēs. Šī plāna viena no sešām definētajām prioritātēm ir "Vienota, droša un atvērta sabiedrība". Tajā noteiktais rīcības virziens "Tiesiskums un pārvaldība" kā vienu no uzdevumiem paredz nodrošināt "efektīvu, ērtu, savlaicīgu, sabiedrībai saprotamu un pieejamu tiesībaizsardzības sistēmu, nostiprinot tiesībaizsardzības iestāžu kapacitāti, savstarpēju sadarbību un vienotu izpratni juridisko procesu vienkāršošanai (savstarpēji papildinoši un pieejami digitālie risinājumi, kopējās sadarbības platformas un mācības, vienotas prakses, pētniecības un ekspertīzes), ieviešot inovatīvus, uz rezultātu vērstus un ekonomiskus risinājumus visās pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, tiesās un ārpustiesas strīdu izskatīšanas institūcijās, t.sk. īstenojot mazaizsargāto un cietušo personu atbalsta un aizsardzības sistēmu" (rīcības virziena uzdevums Nr. 429).
3. 2)) Nacionālās drošības koncepcija10 (Saeimā apstiprināta 2019. gada 26. septembrī), kur attiecībā uz valsts iekšējai drošībai un konstitucionālajai iekārtai radītā apdraudējuma novēršanu uzsvērts, ka "augstais korupcijas līmenis, maksātnespējas procesu negodprātīga izmantošana un gadījumi, kuros pastāv aizdomas par valsts un pašvaldību vai to uzņēmumu amatpersonu iesaistīšanos koruptīvos noziedzīgos nodarījumos sabiedrībā atstāj negatīvu iespaidu uz tiesiskuma nodrošināšanu valstī. Tiesu sistēmas funkcionēšanu joprojām negatīvi raksturo samērā ilgais lietu izskatīšanas laiks tiesās." Viena no prioritātēm nacionālās drošības apdraudējumu novēršanas kontekstā ir Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršana. Minētajā koncepcijā norādīts, ka "korupcija, nepilnības publisko iepirkumu procedūrās, tiesu un maksātnespējas sistēmā ir uzņēmējdarbības vides attīstības kavējošie faktori un, lai tos mazinātu, ir jāturpina pasākumi valsts pārvaldes efektivitātes un darbības caurskatāmības nodrošināšanai, vienlaikus stiprinot valsts pārvaldes atklātumu un valsts amatpersonu godprātību". Lai nodrošinātu stabilu ekonomisko vidi, Nacionālās drošības koncepcija paredz, ka "ir jāveic reformas publiskajā sektorā, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldībā, lai uzlabotu to darbības un pieņemto lēmumu pārskatāmību, novērstu korupcijas riskus un interešu konflikta situācijas.[..]Vienlaikus ir jānodrošina atbilstošas tiesību aizsardzības un par korupciju atbildīgo institūciju spējas ekonomisko un finanšu noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā, kā arī jāuzlabo tiesu sistēmas darbības efektivitāte šādu noziegumu iztiesāšanā".
4. 3)) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija "Latvija 2030"11 (Saeimā apstiprināta 2010. gada 10. jūnijā) – dokumentā uzsvērtas iespējamas cēloņsakarības starp sabiedrības uzticēšanās līmeņa kritumu valsts pārvaldes institūcijām, politiskajām organizācijām (partijām) un korupcijas risku rašanos, tādējādi norādot uz nepieciešamību būtiski celt iedzīvotāju uzticības līmeni valsts pārvaldei, lai turpmāk sekmētu politikas īstenošanu ikvienā jomā.
5. 4)) "Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2022. gadam"12 (MK pieņemts 2022. gada 22. februārī) – plāns izstrādāts, aktualizējot ar MK 2020. gada 29. septembra rīkojumu Nr. 576 apstiprināto "Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam". Tā ietvaros definēta virkne uzdevumu ar mērķi stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un uzraudzīt NILLTPFN režīma prasību īstenošanu, samazināt vispārējos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, tādējādi nodrošinot atbilstību starptautiskajām saistībām un standartiem NILLTPFN jomā un veicinot sabiedrisko drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai. Secīgi ar MK 2022. gada 13. decembra rīkojumu Nr. 940 pieņemts "Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2023.–2025. gadam"13.
6. 5)) MK 2020. gada 11. februāra rīkojums Nr. 49 "Par Rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai"14, kas ietver pasākumu kopumu publisko iepirkumu procesa pilnveidošanai un tostarp korupcijas risku mazināšanai.
7. 6)) "Pasākumu un uzdevumu plāns Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas 3. fāzes rekomendāciju izpildei"15 (MK pieņemts 2020. gada 28. aprīlī) – izstrādāts, lai nodrošinātu WGB 3. fāzes rekomendāciju izpildi. Plāns ietver pasākumu un uzdevumu kopumu, kas balstīti uz OECD WGB izteiktajām rekomendācijām 3. fāzes novērtējuma ziņojumā. Plāna mērķis ir koordinēti attīstīt Latvijas spējas atklāt un izmeklēt pārrobežu korupciju un ar to saistītos noziegumus (naudas atmazgāšana, finanšu noziegumi, tostarp ar grāmatvedību saistītie pārkāpumi), kā arī stiprināt tiesiskumu, veicināt ekonomisko izaugsmi, nodrošināt caurspīdīgu lēmumu pieņemšanas procesu un stabilu tiesisko vidi.
8. 7)) Noziedzības novēršanas padomes rīcības plāns16 (NNP apstiprināts 2021. gada 3. jūnijā) – paredz uzdevumus trīs rīcības virzienos: (1) "Risku vadība un prioritāšu noteikšana" ar mērķi identificēt noziedzības riskus, identificēt prioritāros pasākumus, veltot tiem attiecīgus resursus, kā arī stiprināt sabiedrības uzticēšanos tiesai, prokuratūrai un tiesību aizsardzības iestādēm; (2) "Iestāžu darbības kvalitāte, efektivitāte un sadarbība" ar mērķi pilnveidot un attīstīt tiesībsargājošo iestāžu funkciju izpildi un tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītošanu un apmācību, veicināt sadarbību starp tiesībsargājošajām iestādēm, celt to tehnoloģisko kapacitāti un veiktspēju; (3) "Atbildība par rezultātu sasniegšanu" ar mērķi nodrošināt izvirzīto mērķu un citu institūciju sniegto rekomendāciju izpildes uzraudzību, kā arī pastāvīgi apzināt aktualitātes noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā un atbilstoši veikt risku pārvērtēšanu. Šis plāns korupcijas novēršanas un apkarošanas kontekstā ir būtisks, jo paredz nozīmīgāko korupcijas risku apzināšanu Latvijā un vienotas korupcijas novēršanas metodoloģijas izstrādi. Tāpat plāna ietvaros paredzēts izstrādāt konceptuālo ziņojumu par normatīvo aktu, kas regulē interešu konflikta novēršanu un mazina korupcijas riskus valsts amatpersonu darbībā, modernizāciju un vienota korupcijas risku analītiska rīka izveidi, lai pilnvērtīgi izmantotu valsts pārvaldes iestāžu rīcībā esošās datu bāzes.
9. 8)) Valsts kontroles lietderības revīzijā "Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte" ietverto priekšlikumu ieviešanas plāns17 (NNP apstiprināts 2021. gada 15. aprīlī) – ietver 20 priekšlikumus veicamajiem pasākumiem noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomikas jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāti negatīvi ietekmējošo faktoru novēršanai. Šajā plānā likts uzsvars uz (1) vienotas izpratnes veidošanu par tiesību normu piemērošanu, novēršot neskaidrības par būtiskākajiem pierādāmajiem apstākļiem un nepieciešamo pierādījumu kopumu vainas pierādīšanai kriminālprocesos, (2) KL un KPL likuma regulējuma izpēti un pilnveidošanu jeb rīcības mehānismu ieviešanu to tiesību aktu normu identificēšanai, kuru piemērošanā praksē ir problēmas, un attiecīgi to novēršanai, (3) kopējās sistēmas noslodzes mazināšanu un kvalificētāko resursu koncentrēšanu sarežģītāko un valsts intereses visbūtiskāk ietekmējošo kriminālprocesu izmeklēšanai, kā arī uz (4) pasākumiem, lai procesa virzītāji dažādās kriminālprocesa stadijās varētu saņemt kvalificētu ‘tehnisku’ un konsultatīvu atbalstu, (5) pasākumiem prokuratūras darbības regulējuma pilnveidei un (6) pasākumiem kriminālprocesa digitalizēšanai un E-lietas programmas pārvaldības pilnveidošanai.
10. 9)) "Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plāns 2021.-2027. gadam"18 iekļauj publiskās pārvaldes profesionālās attīstības un mācīšanās stratēģiskās prioritātes laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam. Šī plāna viena no stratēģiskajām prioritātēm ir nodrošināt godprātīgu darbu publiskajā pārvaldē, kas sasaucas arī ar Pretkorupcijas pasākumu plāna atsevišķiem rīcības virzieniem, proti, publiskās pārvaldes cilvēkresursu vadības uzlabošana, veicinot ētiskumu un mazinot korupcijas un interešu konflikta riskus, kā arī iekšējās kontroles sistēmas pilnveide, uzturēšana un uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās. Publiskajā pārvaldē nodarbināto mācīšanās un attīstības plāns paredz sistēmisku, saskaņotu un vienotu publiskās pārvaldes mācīšanās un attīstības programmu, pasākumu plānošanu un īstenošanu, aptverot plašu auditoriju, kas ir: jaunie nodarbinātie, visi valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātie, cilvēkresursu vadības un attīstības speciālisti, tiesībaizsardzības institūcijās nodarbinātie, ES fondu vadības speciālisti, vidējā un zemākā līmeņa vadītāji, augstākā līmeņa vadītāji, kā arī politiskās amatpersonas. Pēc plānoto apmācību īstenošanas tiek prognozēti konkrēti ieguvumi, proti, ieviesta uz vērtībām balstīta kultūra publiskajā pārvaldē, publiskajā pārvaldē attīstīta augsta integritāte (godprātība), augstākajā politiskajā un vadības līmenī attīstīta izpratne par valsts pārvaldes vērtībām un ētikas pamatprincipiem un stiprināta tiesībaizsardzības iestāžu veiktspēja un nodarbināto profesionālā pilnveide.
11. 10)) Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns (MK pieņemts 2021. gada 28. aprīlī)19 – Plāna 6. komponente Likuma vara ietver mērķus 1) veicināt tiesiskumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, krāpšanas, finanšu, ekonomisko noziegumu identificēšanas/atklāšanas un tiesu efektivitātes stiprināšanu, papildus stiprināt Latvijas reģionos strādājošo tiesnešu, prokuroru un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) iesaisti un profesionalitāti ekonomisko noziegumu izmeklēšanā un iztiesāšanā, vismaz par 40% palielinot atklāto kriminālprocesu un kriminālvajāšanai nodoto kriminālprocesu īpatsvaru; 2) Sekmēt publiskās pārvaldes modernizācijas reformas ieviešanu, stiprinot publiskās pārvaldes vērtības, ētikas pamatprincipus, integritāti un profesionalizāciju, īstenojot sistemātisku attīstības pasākumu kopumu, kas veicinātu publiskās pārvaldes transformāciju uz atbalstošu un cilvēku centrētu efektīvu, viedu pārvaldību un nodarbināto spēju efektīvi vadīt un novērst interešu konflikta un publiskā iepirkuma kļūdu riskus, mazināt korupciju un ēnu ekonomiku; 3) Stiprināt pilsonisko dialogu un nevalstisko organizāciju pārstāvniecību sociālās drošības jomā, atbalstot organizāciju vai to sadarbības tīklu izveidi, izaugsmi un attīstību sociāli visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu interešu efektīvai pārstāvībai publiskās pārvaldes lēmumu pieņemšanā, kā arī sekmēt nevalstisko organizāciju aktīvāku darbību sabiedrības interešu uzraudzības jomā; 4) palielināt atklātību un konkurenci publisko iepirkumu jomā, kā arī mazināt korupcijas riskus, īstenojot pasūtītāju un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju profesionalizācijas stratēģiju, kā arī īstenojot uz riskiem balstītus kontroles pasākumus. Atbilstoši minētajiem mērķiem ir pakārtoti un definēti reformu un investīciju virzieni laikā no 2021. līdz 2026. gadam.
12. 11)) Pasākumu plāns samērīgas pieejas nostiprināšanai, izpildot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasības20 (atbalstīts 2020. gada 27. novembrī Finanšu sektora attīstības padomes sēdē ) – mērķis veicināt vienotu un konsekventu pieeju valsts institūciju un finanšu iestāžu sadarbībā, finanšu darījumu uzraudzībā, kā arī veicināt izpratni par kopīgo atbildību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā, vienlaikus nodrošinot augstāko starptautisko atbilstības standartu ievērošanu. Plāna 18. pasākums paredz nodrošināt atbilstošu un aktīvu ieviesto Sadarbības koordinācijas grupas mehānismu darbību, faktisku izmantošanu un kultūru no valsts institūciju, tiesībaizsardzības institūciju un privātā sektora puses. Minētā pasākuma mērķis ir veicināt privātā un publiskā sektora sadarbību finanšu, ekonomisko un ar korupciju saistīto noziegumu novēršanā un izmeklēšanā.
13. 12)) Latvijas Ceturtais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2020.–2021. gadam21 (MK pieņemts 2020. gada 11. februārī) – rīcības plāna mērķis ir veicināt atvērtās pārvaldības vērtību – atklātības, atbildības un sabiedrības līdzdalības, tajā skaitā izmantojot digitalizāciju un inovāciju, – iedzīvināšanu Latvijā. Rīcības plānā iekļautas sešas apņemšanās jeb rīcības virzieni plāna mērķu sasniegšanai, kuros Latvija apņemas strādāt, lai veicinātu atvērto pārvaldību Latvijā: 1) Publisko iepirkumu un līgumu atklātība; 2) Informācijas atklātībai nozīmīgu datu kopu atvēršana; 3) Interešu pārstāvniecības un lobēšanas atklātība; 4) Atvērtā pārvaldība pašvaldībās; 5) Kvalitatīva sabiedrības iesaiste reformu procesos un sabiedrībai aktuālu jautājumu risināšanā; 6) Korupcijas novēršanas pasākumi.
14. 13)) Latvijas Piektais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2022.–2025. gadam22 (MK pieņemts 2022. gada 10. februārī) – rīcības plāna mērķis ir veicināt jēgpilnu un efektīvu sabiedrības līdzdalību izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē un valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātību un caurskatāmību. Plāna pasākumi veicina atbilstību starptautiski definētām atvērtās pārvaldības vērtībām un faktoriem, kuri veicina uzticēšanās valsts pārvaldībai. Uzdevumi strukturēti atbilstoši 3 rīcības virzieniem: 1) Jēgpilna un efektīva sabiedrības līdzdalība izsvērtu un kvalitatīvu lēmumu izstrādē; 2) Valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātība un caurskatāmība; 3) Pašvaldību atvērtība un iedzīvotāju iespējas iesaistīties savas pašvaldības darbā.
15. 14)) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" (MK pieņemts 2015. gada 4. februārī). Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Mazo un vidējo komersantu konkurētspēja" 3.4.2. specifiskā atbalsta mērķa "Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide, publisko pakalpojumu un sociālā dialoga attīstība mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas sekmēšanai" 3.4.2.1. pasākuma "Valsts pārvaldes profesionālā pilnveide labāka tiesiskā regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta, korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomās" ietvaros paredzēts nodrošināt sistēmisku un mērķtiecīgu pieeju apmācību plānošanā un organizēšanā, īpaši pievēršoties to valsts pārvaldes iestāžu administratīvo spēju stiprināšanai, kuras tiešā veidā ir atbildīgas par komercdarbības vides sakārtošanu un sniedz ieguldījumu korupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanā. Pretkorupcijas pasākumu plāna III sadaļā iekļauti pasākumi, kuri tiek īstenoti Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.3.4.2.0/15/I/002 "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā" ietvaros.
16. 15)) Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam kā 16. mērķis izvirzīts "veicināt miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību ilgtspējīgai attīstībai, nodrošināt taisnīgas tiesas pieejamību visiem un izveidot efektīvas, atbildīgas un iekļaujošas institūcijas visos līmeņos". Tas ietver apakšmērķi ievērojami samazināt visu veidu korupciju un kukuļdošanu (16.5. apakšmērķis) un attīstīt efektīvas, atbildīgas un pārredzamas institūcijas visos līmeņos (16.6. apakšmērķis)23.
17. 1)) EP un Padomes direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem24;
18. 2)) EP 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par likumīgiem pasākumiem, ar kuriem aizsargā trauksmes cēlējus, kas, atklājot uzņēmumu un publisko iestāžu konfidenciālu informāciju, darbojas sabiedrības interesēs (2016/2224(INI))25;
19. 3)) GRECO Ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojums "Korupcijas novēršana parlamenta deputātu, tiesnešu un prokuroru darbībā" (pieņemts 2012. gada 7. decembrī)26;
20. 4)) GRECO Piektās novērtēšanas kārtas ziņojums "Korupcijas novēršana un integritātes veicināšana centrālajās valdībās (augstākās izpildvaras funkcijas) un tiesībaizsardzības iestādēs"27 (pieņemts 2018. gada 22. jūnijā).
21. 1)) 2003. gada 31. oktobra Apvienoto Nāciju organizācijas Pretkorupcijas konvencija (Latvijas Republikā stājās spēkā 2006. gada 3. februārī);
22. 2)) Konvencija par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas (Latvijas Republikā stājās spēkā 2004. gada 1. maijā)
23. 3)) Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencija (Latvijas Republikā stājās spēkā 2000. gada 20. decembrī);
24. 4)) Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas Papildprotokols (Latvijas Republikā stājās spēkā 2006. gada 30. jūnijā);
25. 5)) 1999. gada 4. novembra Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvencija (Latvijas Republikā stājās spēkā 2005. gada 9. martā)
26. 6)) Eiropas Padomes līgums par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu (Latvijas Republikā stājās spēkā 2000. gada 30. jūnijā);
27. 7)) OECD Konvencija (Latvijas Republikā stājās spēkā 2014. gada 21. martā).
28. 4)) politiskās partijas
29. 1)) 23,1
30. 2)) 25,5
31. 3)) 59,6
32. 4)) 13,8
33. 2)) prokuratūra;
34. 3)) policija
35. 1)) 45,5
36. 2)) 45,8
37. 3)) 62,0