2. Article

Situācija antisemītisma mazināšanas un ebreju dzīvesvides saglabāšanas jomā 2016.gadā Starptautiskā holokausta piemiņas alianse (International Holocaust Remembrance Alliance (IHRA)) pieņēma juridiski nesaistošu darba definīciju terminam "antisemītisms" un tā plaši tiek izmantota visā pasaulē, tostarp Eiropas Komisijas oficiālajos dokumentos. Šādas definīcijas mērķis ir izglītot sabiedrību par antisemītisma izpausmes veidiem, kā arī iniciatīvām, kas vērstas uz antisemītisma izpausmju atpazīšanu un apkarošanu.45 Saskaņā ar Starptautiskā holokausta piemiņas alianses (International Holocaust Remembrance Alliance (IHRA)) definīciju antisemītisms ir "noteikti uzskati par ebrejiem, kas var izpausties kā naids pret ebrejiem. Retoriskas un fiziskas antisemītisma izpausmes ir vērstas pret ebrejiem vai citu tautību cilvēkiem un/vai viņu īpašumu, pret ebreju kopienas iestādēm un reliģiskām vietām". Vienlaikus, lai labāk paskaidrotu definīcijas būtību, Starptautiskā holokausta piemiņas alianse (International Holocaust Remembrance Alliance (IHRA)) piedāvā 11 piemērus, kā antisemītisms var izpausties, piemēram, sabiedriskajā dzīvē, plašsaziņas līdzekļos, skolās, darbavietā un reliģiskajā sfērā.46 Antisemītismam ir vairākas formas: reliģiskais, politiskais, sociālais, ekonomiskais, saimnieciskais, kultūras, etniskais un rasistiskais antisemītisms.47 Latvija ir Starptautiskās holokausta piemiņas alianses (International Holocaust Remembrance Alliance (IHRA)) dalībvalsts kopš 2004.gada, un 2016.gada 26.maijā Latvija piedalījās Starptautiskās holokausta piemiņas alianses (International Holocaust Remembrance Alliance (IHRA)) plenārsēdē Bukarestē, kurā tika pieņemta juridiski nesaistoša antisemītisma definīcija. Definīcija jau šobrīd tiek izmantota, piemēram, Valsts policijas darbā, lai identificētu antisemītisma izpausmes un ar to saistītos noziegumus. Ar Plānu Latvija pieņem Starptautiskās holokausta piemiņas alianses (International Holocaust Remembrance Alliance (IHRA)) antisemītisma definīciju kā darba instrumentu. Viena no nežēlīgākajām antisemītisma izpausmēm ir holokausts, kas norisinājās Otrā pasaules kara laikā Vācijā un tās okupētajās teritorijās un ko mērķtiecīgi un sistemātiski īstenoja nacistiskais režīms. Otrā pasaules kara laikā Latvijā tika nogalināti aptuveni 70 tūkstoši Latvijas ebreju. Mūsdienās holokaustu var uzskatīt par vienu no vairāk pētītajiem vēstures notikumiem gan pasaulē, gan Latvijā.48 Saskaņā ar 2018.gada nogalē veiktās Eirobarometra aptaujas rezultātiem 14% respondentu uzskatīja, ka Latvijā pastāv antisemītisms, bet 7% pieļāva, ka pēdējos piecos gados tas varētu būt pieaudzis. No tiem, kas uzskatīja, ka Latvijā pastāv antisemītisms: 18% uzskata, ka tas izpaužas kā holokausta noliegšana, 19% ka antisemītisms izpaužas internetā, 13% antisemītiski sienu uzraksti (grafiti) vai vandālisms, 11% atklāts naidīgums vai draudi ebrejiem sabiedriskās vietās, 20% ebreju kapu apgānīšana, 10% fiziski uzbrukumi ebrejiem, 11% antisemītiska attieksme skolās un augstskolā, 11% antisemītiska attieksme politikā, bet 10%, ka antisemītisms ir novērojams plašsaziņas līdzekļos.49 2021.gada 13.oktobrī Zviedrijas Karalistē norisinājās Starptautiskais Malmes forums holokausta atcerei un cīņai pret antisemītismu. Malmes foruma mērķis ir holokausta piemiņa un cīņa pret antisemītismu. Latvija forumā nostiprināja apņemšanos turpināt stiprināt holokausta piemiņu un starptautiskā līmenī veicināt cīņu pret dezinformāciju šajā jomā.50 Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras pētījumu "Antisemītisms: pārskats par antisemītiska rakstura incidentiem, kas reģistrēti Eiropas Savienībā 2010. 2020" par situāciju Latvijā norādīts, ka 2016.gadā tika ierosināts kriminālprocess saistībā ar Ebreju kapu apgānīšanu, par ko vainīgie tika saukti pie kriminālatbildības, 2017.gadā un 2018.gadā nav uzsākts neviens kriminālprocess, 2019.gadā tika uzsākti divi kriminālprocesi, bet 2020.gadā tika uzsākts viens kriminālprocess saistībā ar antisemītismu.51 Savukārt saskaņā ar Valsts policijas un Valsts drošības dienesta sniegtajiem datiem laika periodā no 2019.gada līdz 2022.gadam ir uzsākti četri kriminālprocesi saistībā ar noziegumiem, kas iespējams ir saistīti ar antisemītismu. 2019.gadā tika uzsākti divi šādi kriminālprocesi, kas kvalificēti pēc Krimināllikuma 78.panta ("Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana"). 2020.gadā tika uzsākts viens kriminālprocess par noziegumu, kas iespējams saistīts ar antisemītismu, bet 2021.gada septembrī tika pieņemts lēmums uzsākt kriminālvajāšanu pret vienu personu saskaņā ar Krimināllikuma 78.panta otro daļu, proti, par sociālajā vietnē "Facebook" ievietotu komentāru, kas pauž klaju neiecietību, naidu un vardarbību pret ebreju tautas pārstāvjiem. Kopumā secināms, ka antisemītiska rakstura noziegumi Latvijā ir procentuāli maz. Turklāt katrs notikums (administratīva, krimināla un dažkārt pat civila rakstura), kas nonāk tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, tiek reģistrēts Elektronisko notikumu žurnālā un dati tiek skatīti un apkopoti regulāri, vērtējot arī atsevišķu tēmu problemātiku. Kopš 1998.gada Valsts policija nodrošina apsardzi sinagogai "Peitav Shul" Rīgā, un kopš tā laika noziedzīgi nodarījumi pret ebreju kopienas kultūrvietām nav izdarīti. Pasaules Ebreju kongresa sagatavotajā paziņojumā attiecībā uz Latvijas Vispārējo periodisko pārskatu Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 48.sesijā (2021.gada septembris oktobris) pieminēts, ka Latvijā antisemītisms novērojams pārsvarā interneta vidē, taču kopumā sabiedrībā vērojams zems antisemītisma līmenis.52 Skatot vairāku gadu statistikas datus un tendences, Latvijā ir novērojama vispārēja problemātika ar naida runu un naidīga noskaņojuma izpausmēm tiešsaistē. Tādēļ Valsts policija sadarbībā ar Latvijā populāriem tiešsaistes portāliem veic komentāru monitoringu, proti, ja persona (anonīma vai reģistrēta) tiešsaistē komentāros kurina naidu vai veicina naida runu, komentārs tiek dzēsts un portālam pieejamā informācija tiek nodota Valsts policijai turpmāka lēmuma pieņemšanai. Saskaņā ar biedrības "Latvijas Cilvēktiesību centrs" 2015.gadā izdotajā publikācijā "Antisemītisma izpausmes: Vēsture un mūsdienas" pausto, antisemītiskas izpausmes Latvijas interneta vidē pārsvarā novērojamas saistībā ar īpašumu restitūciju ebreju kopienai, kā arī par konflikta attīstību Tuvajos Austrumos. Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes Vispārējā periodiskā pārskata trešā cikla ietvaros viena no izteiktajām rekomendācijām Latvijai bija veicināt ebreju īpašumu restitūcijas jautājuma risināšanu53 saskaņā ar 2009.gadā pieņemto Terezīnas deklarāciju54. Latvijas Republikas Saeima 2022.gada 10.februārī pieņēma likumu "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai". Likuma "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai" mērķis ir, balstoties uz faktu, ka holokausta laikā tika iznīcināta lielākā daļa no pirmskara Latvijas ebreju kopienas, apzinoties, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā nacistiskā režīma īstenoto holokaustu un padomju okupācijas režīma īstenoto īpašumu nacionalizāciju, bet apliecinot Latvijas valsts labo gribu likvidēt vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas Latvijas teritorijā radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta dēļ un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā, atjaunot taisnīgumu un sniegt atbalstu Latvijas ebreju kopienai, atlīdzinot īpašuma tiesību atjaunošanas procesa ietvaros neatgūtā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību.55 Antisemītisma mazināšanai un ebreju dzīvesvides saglabāšanai vairākas aktivitātes ir norisinājušās arī Latvijas pašvaldībās. Jelgavas valstspilsētas pašvaldībā katru gadu 4.jūlijā norisinās Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Vienu reizi gadā norisinās arī ebreju kultūras dienas, kuru ietvaros notiek ebreju kultūru popularizējoši, informatīvi izglītojoši un sabiedrību saliedējoši pasākumi. Vienlaikus tiek atbalstīta arī ebreju valodas un vēstures apguve, nacionālo svētku "Pesah", "Purim" un "Rosh ha shana" svinēšana, kā arī norisinās Izraēlas Valsts dibināšanas gadadienas pasākumi. Jelgavas valstspilsētā darbojas ebreju deju kolektīvs "Simha" un biedrība "Jelgavas ebreju biedrība". Rīgas valstspilsētas pašvaldība atklātu projektu pieteikumu konkursu ietvaros ir atbalstījusi vairākus projektus, kas vērsti uz antisemītisma mazināšanu, piemēram, biedrības "Rīgas Ebreju kopiena" 2018.gada projekts "Seminārs "Tolerance un daudzveidība"", kas bija veltīts jūtīgo vēstures jautājumu un genocīdu vēstures apmācības un pasniegšanas metodoloģijai, kā arī tolerances, daudzveidības, cilvēku tiesību principu apmācībai Latvijā un pasaulē. Savukārt biedrības "Radošā apvienība jauniešiem "TREPES"" 2020.gada projekts "Kultū(R)īga" bija vērsts uz sabiedrības integrācijas Rīgas pilsētā veicināšanu un saliedētas sabiedrības veidošanās sekmēšanu, veidojot etniskās saskaņas un starpkultūru dialogu starp indivīdiem, grupām ar dažādu etnisko, kultūras, reliģisko un lingvistisko pamatu un mantojumu. Vienlaikus Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir atbalstījusi arī projektus, kas vērsti uz ebreju dzīvesvides saglabāšanu, tostarp biedrības "Rīgas Ebreju kopiena" 2020.gada projektu "Mazākumtautības Latvijā: šodienas skatījums". Projekta ietvaros tika organizēts priekšlasījumu cikls, kurā piedāvāts mūsdienīgs skatījums uz Latvijas etnisko kopienu pagātni un tagadni, sniedzot ieskatu jaunākajās atziņās un izgaismojot mazāk zināmus vēstures aspektus. Lekcijās runāts par dažādu minoritāšu lomu Latvijas vēsturē, atsevišķu Latvijas sabiedrības segmentu (intelektuāļu, specdienestu, politiķu) skatījumu uz minoritāšu un daudzveidības problemātiku, kā arī starpetnisko attiecību alternatīvām Latvijas vēsturē. Savukārt biedrībai "Žaņa Lipkes memoriāls" sniegts atbalsts privāto muzeju pasākumu īstenošanai ar mērķi izgaismot ebreju glābšanas tēmu, izmantojot muzeja krājumu, mazināt aizspriedumus pret etniskām minoritātēm un citām reliģijām, izmantojot pedagoģiskās programmas, sarunas par holokausta filmām, teātra izrādes un tikšanās muzejā ar ebreju ģimenēm, attīstīt jaunas pedagoģiskās programmas izglītības iestādēm. Rīgas valstspilsētas pašvaldība sniedz atbalstu arī biedrības "Rīgas Ebreju kopiena" korim "Šofar", kā arī atbalsta iniciatīvas, kas vērstas uz atbalsta sniegšanu ebreju dzīves videi: saskaņotas mācību priekšmetu programmas Ivritā un ebreju vēsturē Š.Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolas izglītības programmās, atbalstīts elastīgs mācību process, respektējot ebreju tautas svinamās dienas un citas tradīcijas. Kopš 2013.gada Rīgā darbojas NVO nams, piedāvājot bezmaksas resursus Rīgas nevalstiskajām organizācijām darbībai, sadarbības veidošanai, informācijas, labās prakses un pieredzes apmaiņai un organizāciju aktīvistu apmācībai. Piedāvātās iespējas regulāri izmanto ebreju biedrība "Goraļ". Aizkraukles novada pašvaldības Jaunjelgavas pilsētas svētkos 2022.gada 29.-31.jūlijā piedalījās klezmeru ansamblis "LChaim" no Rēzeknes ar repertuāru ebreju mūzikas ritmos. Svētku laikā tika izcelta ebreju nozīme un ietekme pilsētas attīstībā, kā arī pieminētas holokausta un represiju sekas un to ietekme, notika izzinoša ekskursija uz Jaunjelgavas ebreju kapsētu, kur ikviens varēja izzināt daudz jauna par ebreju tautas ikdienu, likteņiem un tradīcijām. Jaunjelgavā top piemineklis piemiņas stēla pie Jaunjelgavas lielās sinagogas ēkas, kas atspoguļos Lielās sinagogas seno izskatu, minēs nosaukumu un laika periodu, kad tā darbojusies. Bauskas novada pašvaldībā ir īstenotas vairākas aktivitātes, kas vērstas uz antisemītisma izpausmju mazināšanu, kā arī uz ebreju dzīvesvides atbalstu. 2017.gada 15.oktobrī Bauskā, Rīgas ielā, bijušās ebreju sinagogas vietā sadarbībā ar Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomi atklāts tēlnieka Ģ.Burvja veidots vides objekts "Sinagogas dārzs". 2021. 2022.gadā ir aktualizēta problemātika par Vecās ebreju kapsētas iezīmēšanu un sakopšanu. 2022.gadā izveidots audio gids "Ebreji Bauskā". 2022.gada 7.septembrī sadarbībā ar Šauļu muzeju "Aušra" (Lietuva) Bauskas muzejā atklāta Šauļu mākslinieka G. Bogdanavičius izstāde "Sinagogas un ebreji zudusī litvaku pasaule". 2017. 2022.gadā dažādās vietās un dažādās auditorijās Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs Aigars Urtāns lasījis sešas lekcijas un referātus par ebrejiem Bauskā un holokaustu, kā arī vadījis deviņas ekskursiju grupas pilsētā un muzejā par ebrejiem Bauskā. Ludzas novada pašvaldībā projekta "Ludzas Lielās sinagogas restaurācija un ebreju garīgā mantojuma atdzimšana" ietvaros 2016.gadā pabeigti Ludzas Lielās sinagogas restaurācijas darbi. Programmas "Latvijas skolas soma" ietvaros 2022.gadā tika plānots īstenot muzejpedagoģiskās nodarbības 5. 12.klases izglītojamiem "Iepazīsti Ludzas ebreju kopienas vēsturi", kas norisināsies Ludzas Lielajā sinagogā. Šo nodarbību laikā izglītojamiem ir iespēja iepazīties ar Ludzas ebreju kopienas vēsturi, tās tradīcijām un ivritu. Ludzas novadā aktīvi darbojas Ludzas ebreju biedrība, kas rūpējas par ebreju kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, kā arī Ludzas ebreju biedrības biedru interešu pārstāvēšanu valsts, pašvaldību un citās institūcijās. Preiļu novada pašvaldības iestāde Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs sadarbībā ar Preiļu novada kultūras centru kopš 2004.gada organizē holokausta upuru piemiņas pasākumus Preiļos. Šie pasākumi tradicionāli notiek augusta pirmajā svētdienā, tuvu 9.augustam, kad Preiļos tika noslepkavoti pēdējie ebreju tautības iedzīvotāji. 2004.gadā Preiļos tika atklāts holokausta upuru memoriāls. 2013.gadā un 2014.gadā vācu studenti kopā ar Preiļu 1.pamatskolas jauniešiem sakopa ebreju pilsoņu kapsētu. 2015.gadā par privātiem līdzekļiem tika atklāta piemiņas arka ebreju kopienai Preiļos. 2017.gadā ir izstrādāta un izglītības iestādēm tiek piedāvāta izglītojošā programma 9. 12.klašu izglītojamiem "Domāt par holokaustu nozīmē domāt pašam par sevi". 2020.gadā šī programma ir iekļauta projektā "Latvijas skolas soma" un tiek piedāvāta arī citām izglītības iestādēm Latvijā. 2021.gadā Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs organizēja divas tiešsaistes lekcijas "Ebreju kopiena Preiļos un holokausts" Preiļu valsts ģimnāzijas 12.klašu izglītojamiem. Interesentiem muzejs organizēja Dr.Sc.Comm. Didža Bērziņa tiešsaistes lekciju "Holokausts Latvijā un Latgalē: notikumi, konteksts, atbalss". Par ebrejiem un ebreju kopienu dzīvi Talsu novadā ir izdotas vairākas grāmatas vēsturnieces, Talsu Valsts ģimnāzijas vēstures, filozofijas, politikas un tiesību pedagoģes Antras Grūbes grāmata "Talsu ebreji" (biedrība "Aleksandra Pelēča lasītava", izdota 2013.gadā) apjomīgs pētījums par ebrejiem un viņu dzīves gaitām. Informācija par Talsu pusē dzīvojošajiem ebrejiem un viņu ģimenēm skatāma arī Talsu novada muzeja izdotajos rakstu krājumos "Talsu novada muzeja raksti I", "Talsu novada muzeja raksti II" un "Talsu novada muzeja raksti III". No 2018.gada līdz 2020.gadam īstenots vērienīgs projekts Sabiles sinagogas atjaunošana. Sabiles ebreju sinagoga tās sākotnēji paredzētajam mērķim tika izmantota līdz Otrajam pasaules karam. Valmieras novada pašvaldībā ir norisinājusies dekoratīvi dendroloģiskās kompozīcijas "Nenovāktā raža" atklāšana memoriālā Otrā pasaules karā kritušajiem, kas īpaša arī ar to, ka padomju laikā autoriem izdevās paust vēstījumu, ka tas ir līdzjūtības un cieņas apliecinājums cilvēkiem, kuri bija spiesti 1941.gada un 1949.gada deportācijās pamest mājas, kā arī holokausta upuriem.