141. Article

Ekoshēmas atbalstu par ekoloģiski nozīmīgu platību piešķir par vienu aramzemes platību, kurā kārtējā gada veģetācijas periodā tiek audzēti šādi kultūraugi: 141.1. nektāraugi, kas ir tīrsējā vai maisījumos audzējami nektāra iegūšanai, – facēlija, zilās kāpnītes, lavanda, malva, mārdadzis, izops, mātere, sinepe, gurķumētra, salvija, citronmētra, tauksakne, sējas koriandrs, raudene – un tādi kultivēti nektāraugi kā ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, melisa, daglītis, dedestiņa, kaķumētra, rudzupuķe. Tos nopļauj vai sasmalcina pēc ziedēšanas; 141.2. slāpekli piesaistoši kultūraugi – lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, inkarnāta āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, lupīna (šaurlapu, dzeltenā, baltā), esparsete –, kas sēti tīrsējā, savstarpējos maisījumos vai maisījumā ar aramzemē sētām stiebrzālēm, ja starp tām vairāk nekā 50 procentu ir slāpekli piesaistošie kultūraugi vai graudaugi, kas sēti maisījumā ar vīķiem, kurā vairāk nekā 50 procenti ir vīķu. Ja tauriņziežus sēj maisījumā ar graudaugiem vai stiebrzālēm, lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz apliecinājumu par izmantoto sēklas daudzumu. Ja attiecīgā informācija nav iesniegta, Lauku atbalsta dienests pārbaudē saimniecībā nosaka slāpekli piesaistošo kultūraugu pārsvaru, pamatojoties uz augu skaitu vai zaļmasas īpatsvaru; 141.3. zaļmēslojuma augu papuve, kurā zaļmēslojuma augs dominē un ir atšķirīgas sugas augs nekā iepriekšējā gadā audzētais pamatkultūraugs, starpkultūra vai zālāju pasēja. Šīs platības neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai. Zaļmēslojuma augu papuves platība nepārsniedz 10 procentu no saimniecības aramzemes platības; 141.4. starpkultūras, kas ir maisījumā sēti vismaz divi tādi starpkultūru augi kā vasaras rapsis, vasaras ripsis, ziemas rapsis, ziemas ripsis, vasaras kvieši, mieži, daudzziedu viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vīķi, rudzi, lauku pupas, zirņi vai lopbarības redīsi. Starpkultūras audzē pēc galvenā kultūrauga un sēj ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. septembrim, un to sējumu saglabā un neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai vismaz divus mēnešus. Ģeotelpiskajā iesniegumā par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs ir atšķirīgas sugas augs. Ja divu mēnešu termiņš beidzas līdz kārtējā gada 31. oktobrim un starpkultūra netiek saglabāta, lauksaimnieks, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, uzņem un automātiski nosūta Lauku atbalsta dienestam ģeomarķētus fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, kuros redzams lauks ar starpkultūru pirms turpmākas zemes apstrādes. Ja lauksaimnieks ģeomarķētus fotoattēlus uzņem, izmantojot citu lietotni vai ierīci, un tie nav iesniegti Lauku atbalsta dienestā, fotoattēli uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus; 141.5. zālājs pasējā – zeme, ko vismaz līdz kārtējā gada 31. oktobrim aizņem zem labības vai pākšaugu virsauga tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sētas: 141.5.1. stiebrzāles – daudzziedu viengadīgā airene, daudzziedu airene (itāļu airene), ganību airene, hibrīdā airene, auzeņairene, pļavas timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, niedru auzene, sarkanā auzene, aitu auzene, raupjā auzene, bezakotu lāčauza, mīkstā lāčauza, pļavas lapsaste, pļavas skarene, purva skarene, parastā skarene, parastā smilga, baltā smilga vai ložņu smilga; 141.5.2. tauriņzieži – tostarp lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, inkarnāta āboliņš, vīķi, amoliņš vai esparsete. 155 (MK 19.09.2023. noteikumu Nr. 537 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.04.2024. noteikumiem Nr. 230; MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 177; MK 17.06.2025. noteikumiem Nr. 372; MK 10.02.2026. noteikumiem Nr. 60)