13. Article

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Dr. iur. Edvīns Danovskis - norāda, ka gan Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkta un 42. panta desmitās daļas vārdiskais formulējums, gan likuma sistēma rada pamatu secinājumam, kādu izdarījis ministrs apstrīdētajā rīkojumā. Proti, pašvaldība varot noteikt konkrētas vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, bet nevarot aizliegt jaunu azartspēļu organizēšanas vietu izveidi visā savā administratīvajā teritorijā. Atšķirība starp saistošajos noteikumos noteiktu vietu vai teritoriju, kurā aizliegts organizēt azartspēles atbilstoši Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta desmitajā daļā noteiktajam, un vietu, kurā pašvaldība aizliegusi organizēt azartspēles būtiska valsts vai attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskāruma dēļ atbilstoši Azartspēļu likuma 42. panta trešajā daļā noteiktajam, esot tikai tā, ka saistošajos noteikumos paredzētā vieta jau iepriekš ir noteikta kā azartspēļu organizēšanai nepiemērota, turpretim Azartspēļu likuma 42. panta trešā daļa paredzot iespēju aizliegt organizēt azartspēles arī tādā vietā, kuras nepiemērotība iepriekš nav bijusi normatīvi noteikta. Taču abos gadījumos pašvaldības noteiktais aizliegums organizēt azartspēles esot pamatojams nevis ar vispārīgiem apsvērumiem par azartspēļu kaitīgumu un vispārīgām sabiedrības interesēm, bet gan ar to, ka konkrētās vietas vai teritorijas specifiskās īpašības to padara par azartspēļu organizēšanai nepiemērotu valsts un sabiedrības interešu aizsardzības dēļ. Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktu un 42. panta desmito daļu nedrīkstot iztulkot un piemērot tādējādi, ka azartspēļu organizēšana konkrētās pašvaldības teritorijā tiktu padarīta faktiski neiespējama. Saistošajos noteikumos paredzētajam regulējumam vajagot būt atbilstošam patvaļas aizlieguma principam, proti, balstītam racionālos apsvērumos, kuri pamato noteiktā ierobežojuma nepieciešamību konkrēta mērķa sasniegšanai. Likumā varētu noteikt arī tādu regulējumu, kas pašvaldības domei piešķirtu tiesības aizliegt azartspēļu organizēšanu visā tās teritorijā. Tomēr šādā gadījumā atšķirtos ne vien aizlieguma pamatojums, bet arī aizlieguma noteikšanas apsvērumu detalizācijas pakāpe. Turklāt šādai azartspēļu regulējuma sistēmai vajadzētu būt nepārprotami noteiktai likumā. Neesot pamatots apstrīdētajā rīkojumā norādītais arguments, ka Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā minētie vārdi "vietas un teritorijas" būtu interpretējami tā, ka teritorijas jānosaka Teritorijas attīstības plānošanas likumā minētajā kārtībā. Proti, ne no normas teksta, ne no 2021. gada 15. aprīļa grozījumu izstrādes materiāliem un Teritorijas attīstības plānošanas likuma neizrietot tas, ka ierobežojumi noteiktā teritorijā veikt kaut kādu darbību būtu nosakāmi tieši teritorijas attīstības plānošanas dokumentā.