18. Article

Vērtējot Azartspēļu likumā ietverto regulējumu, kas bija spēkā pirms 2021. gada 15. aprīļa grozījumiem, Satversmes tiesa atzina, ka praksē pastāv divi viens otru papildinoši veidi, kādos pašvaldība var savā teritorijā ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu izplatību: pašvaldība var, pirmkārt, noteikt attiecīgus teritorijas izmantošanas aprobežojumus teritorijas plānojumā un, otrkārt, atbilstoši Azartspēļu likuma 42. panta trešajai vai sestajai daļai pieņemt individuālu lēmumu neizsniegt atļauju vai atcelt jau izsniegtu atļauju azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai (sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018‑17‑03 18.5. punktu). Tātad nav šaubu par to, ka pašvaldībai ir tiesības teritorijas, kurās aizliegts organizēt azartspēles, noteikt tādos saistošajos noteikumos, kas izdoti, pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu. Likumdevējs ar 2021. gada 15. aprīļa grozījumiem Azartspēļu likumā iekļāva 41. panta otrās daļas 11. punktu un 42. panta desmito daļu. Šajās tiesību normās noteikts, ka pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, kuros noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta desmitajā daļā nav konkretizēts, kādam jābūt to saistošo noteikumu izdošanas pamatam, kuros pašvaldība ir tiesīga noteikt azartspēļu organizēšanas ierobežojumu. Vēl jo vairāk - no šīm tiesību normām neizriet, ka tie varētu būt tikai tādi saistošie noteikumi, kas izdoti, pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu. Papildus tam Satversmes tiesa secina, ka likumdevējs Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta desmitajā daļā nav norādījis, ka saistošo noteikumu izdošanas pamats būtu diferencējams pēc tā, vai pašvaldība azartspēļu aizliegumu nosaka vietās vai teritorijās. Proti, no šīm tiesību normām neizriet, ka vietas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, pašvaldībai būtu jānosaka saistošajos noteikumos, kas izdoti, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 13. punktu, Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktu un 42. panta desmito daļu, savukārt teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, - saistošajos noteikumos, kas izdoti, pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu. Tā kā pašvaldības tiesības ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu izplatību savā teritorijā, nosakot attiecīgus teritorijas izmantošanas aprobežojumus teritorijas plānojumā, bija atzītas vēl pirms 2021. gada 15. aprīļa grozījumu spēkā stāšanās, ir secināms, ka ar šiem grozījumiem likumdevējs ir vēlējies paplašināt pašvaldības kompetenci. Proti, pašvaldībai papildus tiesībām noteikt attiecīgus teritorijas izmantošanas aprobežojumus teritorijas plānojumā un pieņemt individuālus lēmumus par atļaujas izsniegšanu azartspēļu organizēšanas vietu atvēršanai vai šādas atļaujas neizsniegšanu ir piešķirtas tiesības izdot arī atsevišķus saistošos noteikumus, kuros tā nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Arī pieaicinātā persona Saeima norāda, ka nedz no Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkta un 42. panta desmitās daļas izstrādes materiāliem, nedz arī no šo tiesību normu teksta neizriet tas, ka teritorijas, kurās nav atļauts organizēt azartspēles, pašvaldības dome būtu tiesīga noteikt tikai tādos saistošajos noteikumos, kas izdoti, pamatojoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu. Pašvaldības domei esot tiesības pašai izlemt, ar kādiem saistošajiem noteikumiem tā noregulēs attiecīgo jautājumu. Līdz ar to pašvaldība ir tiesīga noteikt azartspēļu organizēšanas aizliegumu arī saistošajos noteikumos, kas izdoti, pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 13. punktu, Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktu un 42. panta desmito daļu.