20. Article

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, noskaidrojot likumdevēja piešķirtā pilnvarojuma apjomu, jāņem vērā konkrētās nozares specifika. Ar likumdevēja pilnvarojumu nav jāsaprot tikai viena konkrēta, lakoniska tiesību norma, bet tiesiskā regulējuma būtība un mērķi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010‑40‑03 10.4. punktu). Izskatāmajā lietā, vērtējot pašvaldībai ar Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktu un 42. panta desmito daļu piešķirtā pilnvarojuma apjomu, jāņem vērā arī pašvaldībai normatīvajos aktos noteiktā kompetence teritorijas plānošanas jomā. Šobrīd azartspēles ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs, legāls komercdarbības veids, to organizēšanai normatīvajos aktos ir noteikta īpaša uzraudzības kārtība un, ņemot vērā azartspēļu riskus un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz indivīdu un sabiedrību kopumā, arī konkrēti aizliegumi (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018‑17‑03 19.4. punktu). Likumdevējs Azartspēļu likumā jau ir noteicis vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tā, piemēram, azartspēles nevar organizēt valsts iestādēs, baznīcās, ārstniecības un izglītības iestāžu ēkās, teritorijās, kurām noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss (sk. Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 1.-10. punktu). Turklāt likumdevējs ir noteicis, ka pašvaldības atļauja azartspēļu organizēšanai nav nepieciešama četru un piecu zvaigžņu viesnīcās (sk. Azartspēļu likuma 42. panta trešās daļas otro teikumu). Tajā pašā likumā tas ir pilnvarojis pašvaldību lemt par atļaujas izsniegšanu azartspēļu organizēšanas vietu atvēršanai vai šādas atļaujas neizsniegšanu. Likumdevējs Azartspēļu likumā paredzējis arī to, ka pašvaldībai ir tiesības saistošajos noteikumos noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Saeimas 2021. gada 15. aprīļa sēdē ir izteikti atšķirīgi viedokļi par to, kā būtu interpretējams Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkts un 42. panta desmitā daļa. Tā, piemēram, vairāki deputāti, aicinot atbalstīt priekšlikumu iekļaut Azartspēļu likumā minētās normas, norādīja, ka šis priekšlikums ir instruments, kas dod katrai pašvaldībai un tās iedzīvotājiem tiesības kopīgi lemt par to, vai azartspēļu zāles viņu administratīvajā teritorijā ir vai nav vajadzīgas. Savukārt vairāki citi deputāti uzsvēra, ka šis priekšlikums nemaz nav absolūts azartspēļu aizliegums, bet gan ir pašvaldībai piešķirtas tiesības savā teritorijā noteikt vietas, kur azartspēles organizēt nebūs iespējams (sk. Saeimas 2021. gada 15. aprīļa sēdes stenogrammu). Tādējādi, ņemot vērā savstarpēji pretrunīgos viedokļus, kas tika pausti deputātu debatēs Saeimas 2021. gada 15. aprīļa sēdē, Satversmes tiesa secina, ka tikai no šīm debatēm vien nav iespējams viennozīmīgi izsecināt Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkta un 42. panta desmitās daļas saturu. Šobrīd Azartspēļu likums ļauj pašvaldībai lemt par azartspēļu organizēšanas ierobežošanu tās administratīvajā teritorijā trijos veidos. Pašvaldība var: 1) noteikt attiecīgus teritorijas izmantošanas aprobežojumus teritorijas plānojumā; 2) pieņemt individuālu lēmumu par atļauju organizēt azartspēles, katrā konkrētajā gadījumā izvērtējot to, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu; 3) pieņemt saistošos noteikumus, kuros tā papildus jau likumdevēja noteiktajām vietām un teritorijām, kurās azartspēles nav atļauts organizēt, nosaka vēl citas šāda veida vietas un teritorijas. Turklāt minētie azartspēļu organizēšanas ierobežošanas veidi nevis izslēdz, bet gan papildina cits citu. Proti, visi šie tiesiskie risinājumi var darboties līdztekus un nodrošināt jēgpilnu azartspēļu izplatības kontroli (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018-17-03 18.5. punktu). Satversmes tiesa secina, ka atšķirība starp pašvaldības domes saistošajos noteikumos noteiktajām vietām un teritorijām, kurās aizliegts organizēt azartspēles, un vietu, kurā pašvaldība aizliegusi organizēt azartspēles būtiska valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskāruma dēļ, ir tā, ka saistošajos noteikumos paredzētās vietas un teritorijas ir atzītas par azartspēļu organizēšanai nepiemērotām jau pirms tam, kad saņemts azartspēļu organizētāja iesniegums konkrētas azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai. Šādā gadījumā komersants, kurš vēlas atvērt jaunu azartspēļu organizēšanas vietu, jau iepriekš var paredzēt, vai konkrētajā vietā vai teritorijā azartspēļu organizēšana ir vai nav atļauta. Abos iepriekš minētajos gadījumos aizliegums organizēt azartspēles ir pamatojams nevis ar vispārīgiem apsvērumiem par azartspēļu kaitīgumu un vispārīgu norādi uz sabiedrības interesēm, bet gan ar konkrētās vietas vai teritorijas specifiskajām īpašībām, kas to padara par azartspēļu organizēšanai nepiemērotu. Azartspēļu likuma 42. panta trešajā daļā likumdevējs noteicis, ka, lemjot par atļauju organizēt azartspēles konkrētajā vietā, pašvaldībai katrā konkrētajā gadījumā ir jāizvērtē tas, vai azartspēļu organizēšana šajā vietā varētu radīt būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Taču šādu kritēriju likumdevējs nav iekļāvis Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktā un 42. panta desmitajā daļā. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pašvaldība savas kompetences ietvaros nevar rīkoties patvaļīgi. Proti, tās rīcībai ir jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos (sal. sk. Satversmes tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 16.3. punktu). Arī gadījumos, kad pašvaldība atbilstoši Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktam un 42. panta desmitajai daļai saistošajos noteikumos paredz vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, tās rīcībai ir jābūt balstītai racionālos apsvērumos, kas pamato noteiktā ierobežojuma nepieciešamību. Pašvaldībai, nosakot vietas un teritorijas, kurās azartspēļu organizēšana nav atļauta, visupirms ir jāievēro tas, kas noteikts tās teritorijas plānojumā. Satversmes tiesa jau ir secinājusi, ka, plānojot teritorijas attīstību, pašvaldībai ir plaša rīcības brīvība. Tomēr tā nav neierobežota. Pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Proti, teritorijas plānošanas procesā pašvaldībai ir jāizvērtē visi apstākļi, tostarp sabiedrības intereses, indivīdu tiesības, ekonomiskās attīstības perspektīvas un vides prasības (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 12. novembra sprieduma lietā Nr. 2008-05-03 9.1. un 15.3. punktu). Teritorijas plānojumā pašvaldība nosaka funkcionālās zonas, lai parādītu un nodalītu dažādu teritoriju atšķirīgās funkcijas un pazīmes, kā arī noteiktu atļautos izmantošanas veidus (sk. Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" 15. punktu). Ja attiecīgais funkcionālais zonējums nenosaka komercdarbības veikšanu kā atļauto izmantošanas veidu konkrētā pašvaldības administratīvajā teritorijā, tad secīgi arī azartspēļu organizēšana šajā teritorijā nav atļauta. Līdz ar to, saistošajos noteikumos nosakot vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt, pašvaldībai nav nepieciešams vēlreiz izvērtēt un norādīt to, ka azartspēļu organizēšana ir aizliegta tajās vietās, kurās komercdarbības veikšanu kā atļauto izmantošanas veidu nenosaka tās teritorijas plānojums. Savukārt attiecībā uz tām teritorijām, kurās teritorijas plānojumā noteiktais funkcionālais zonējums nosaka komercdarbības veikšanu, tostarp azartspēļu organizēšanu, kā atļauto izmantošanas veidu, pašvaldībai, ja tā nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, ir jāveic individuāls izvērtējums par katru no šīm vietām un teritorijām. Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka, nosakot azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, pašvaldībai ir jānodrošina līdzsvars starp azartspēļu organizēšanu un sabiedrības interesēm (sal. sk. Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija sprieduma lietā Nr. 2018‑17‑03 19.4. punktu). Arī pieņemot saistošos noteikumus, kuros noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, pašvaldībai ir pienācīgi jāpamato, kāpēc katrā no tām azartspēļu organizēšana būtu aizliedzama, ņemot vērā dažādus apstākļus, tostarp attiecīgās pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Interpretējot Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktu un 42. panta desmito daļu, Satversmes tiesa secina, ka šajās tiesību normās nav noteikts to vietu un teritoriju skaits, kurās pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem drīkst aizliegt azartspēļu organizēšanu. Proti, pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz vietu un teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, turklāt šāds ierobežojums var tikt noteikts ikvienā pašvaldības vietā vai teritorijā, izņemot tās vietas, kurās saskaņā ar Azartspēļu likumā noteikto pašvaldības atļauja azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai nav nepieciešama. Pieteikuma iesniedzēja, atsaucoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 1. pantā ietvertā termina "administratīvā teritorija" skaidrojumu un termina "teritorija" skaidrojumu citos tiesību avotos, norāda: nav pamatots apstrīdētajā rīkojumā ietvertais secinājums, ka pašvaldībai būtu dotas tiesības ierobežot azartspēles tikai kādā noteiktā tās teritorijas daļā, bet ne visā tās administratīvajā teritorijā. Tomēr, vērtējot Azartspēļu likuma normu tekstu, jāņem vērā apsvērums, ka tajās ietvertie termini "administratīvā teritorija" un "teritorija" ir apzināti lietoti ar dažādu apjomu un likumdevējs tos ir konsekventi nošķīris. Tādējādi ir secināms, ka minētie termini nav sinonīmi un likumdevējs ir apzināti lietojis atšķirīgus terminus: "administratīvā teritorija", ar to saprotot visu pašvaldības administratīvo teritoriju, un "teritorija", ar to saprotot tikai konkrētu pašvaldības administratīvās teritorijas daļu. Satversmes tiesa piekrīt pieaicinātās personas Saeimas viedoklim, ka visā pašvaldības teritorijā azartspēļu organizēšana varētu tikt aizliegta tikai tad, ja pašvaldība pēc katras tās administratīvajā teritorijā ietilpstošās vietas un teritorijas izvērtēšanas nonāktu pie secinājuma, ka azartspēļu organizēšanas aizliegums katrā no šīm vietām un teritorijām ir nepieciešams un kopumā tas aptver visu pašvaldības teritoriju (sk. lietas materiālu 109. lp.). Līdz ar to Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkts un 42. panta desmitā daļa piešķir pašvaldībai pilnvarojumu noteikt konkrētas vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts.