4. Article

Pieteikuma iesniedzēja - Ķekavas novada dome - uzskata, ka apstrīdētais rīkojums neatbilst Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktam, 42. panta desmitajai daļai un likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmajai daļai. Atsaucoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 1. pantu un termina "teritorija" skaidrojumu citos tiesību avotos, Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka nav pamatots apstrīdētajā rīkojumā ietvertais secinājums, ka pašvaldībai būtu dotas tiesības ierobežot azartspēles tikai kādā noteiktā tās teritorijas daļā, bet ne visā tās administratīvajā teritorijā. Azartspēļu likums kopumā esot tulkojams tādējādi, ka tajā ir skaidri noteiktas vietas, kurās azartspēles organizēt ir atļauts, savukārt lēmuma pieņemšana attiecībā uz visu pārējo pašvaldības teritoriju esot pašvaldības ekskluzīvā kompetencē. 2021. gada 15. aprīļa grozījumi attiecoties tikai uz tām azartspēļu organizēšanas vietām, kuras pašlaik vēl nedarbojas, bet nākotnē potenciāli varētu savu darbību uzsākt. Līdz ar to Saistošie noteikumi Nr. 22/2021 neparedzot pilnīgu azartspēļu aizliegumu. Proti, pilnīgs azartspēļu aizliegums nemaz neesot iespējams, jo azartspēļu organizēšanas vietas joprojām varēs tikt atvērtas četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, turklāt 2021. gada 15. aprīļa grozījumi neietekmējot tās azartspēļu organizēšanas vietas, kuru darbībai licence izsniegta pirms Saistošo noteikumu Nr. 22/2021 spēkā stāšanās. Pieteikuma iesniedzēja nepiekrīt apstrīdētajā rīkojumā norādītajam, ka tādā gadījumā, ja Azartspēļu likuma mērķis būtu paredzēt pašvaldībai tiesības aizliegt azartspēļu organizēšanu visā pašvaldības administratīvajā teritorijā, minētajā likumā šīs tiesības būtu definētas skaidri un nepārprotami, neregulējot kārtību atļaujas saņemšanai. Esot apšaubāms tas, vai likumdevējs, pieņemot 2021. gada 15. aprīļa grozījumus, būtu paredzējis, ka visas pašvaldības pieņems tādus saistošos noteikumus, ar kuriem tiks aizliegta turpmāku azartspēļu organizēšanas vietu atvēršana visā to administratīvajā teritorijā. Turklāt praksē tas arī neesot noticis. Līdz ar to esot tikai saprotama likumdevēja izšķiršanās arī turpmāk Azartspēļu likumā saglabāt līdzšinējo atļaujas saņemšanas kārtību attiecībā uz tām pašvaldībām, kas nolēmušas neizmantot 2021. gada 15. aprīļa grozījumos paredzēto rīcības brīvību. Apstrīdētajā rīkojumā neesot noteikts kaut aptuvens pašvaldībai apkopojamo datu un veicamo pētījumu apjoms, tostarp neesot nekādas norādes par to, vai pētījumi jāveic ciemu, pagastu vai pilsētu līmenī. Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, tādā gadījumā, ja šāda papildu nosacījuma izvirzīšana attiecībā uz padziļināta izvērtējuma veikšanu būtu bijusi likumdevēja griba, norma būtu attiecīgi papildināta, piemēram, ar vārdiem "ņemot vērā azartspēļu ietekmes izvērtējumu konkrētajā teritorijā". Turklāt likumdevējs 2021. gada 15. aprīļa grozījumos vairs neesot lietojis vārdus "motivēts lēmums". Tas pats par sevi neatbrīvojot Pieteikuma iesniedzēju no pienākuma motivēt pieņemtos lēmumus, tomēr skaidri norādot uz to, ka izvērtējuma pietiekamība attiecībā uz azartspēļu organizēšanas vietu pieejamību konkrētajā administratīvajā teritorijā ir samazināta. Likumdevējs neesot noteicis pašvaldībai pienākumu katrā gadījumā pierādīt, ka konkrētā azartspēļu organizēšanas vieta ir nevēlami ietekmējusi personu uztveri, apziņu vai rīcību attiecībā uz azartspēļu pakalpojumiem. Pašvaldībai esot jāpamato tikai sabiedrības interešu būtiska aizskāruma objektīva iespējamība, bet neesot jāpierāda konkrēti interešu aizskāruma apstākļi. Atsaucoties uz Augstākās tiesas judikatūru, Pieteikuma iesniedzēja uzsver, ka tieši vietējā pašvaldība vislabāk pārzina attiecīgās administratīvās teritorijas apstākļus un spēj atbilstoši tiem novērtēt attiecīgās darbības riskus. Kompetence izšķirt to, kuros gadījumos attiecīgais komercdarbības veids konkrētā vietā ir atļaujams un kuros nav atļaujams, esot nodota tieši pašvaldībai. Turklāt azartspēļu iespējamā kaitīgā ietekme esot atzīta gan normatīvajos aktos, gan politikas plānošanas dokumentos. Esot zinātniski pierādīts, ka azartspēļu atkarība izraisa nelabvēlīgas sekas gan indivīda, gan ģimenes, gan kopienas, gan arī sabiedrības līmenī. Tādējādi esot apšaubāms tas, ka likumdevēja nodoms būtu bijis pilnvarot pašvaldību noteikt azartspēļu organizēšanas aizliegumu tikai tādos gadījumos, kad negatīvās sekas jau iestājušās. Gan Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkts, gan 42. panta desmitā daļa skaidri nosakot, ka pašvaldība aizliegumu organizēt azartspēles nosaka saistošajos noteikumos. Tas nozīmējot, ka likumdevējs ir nepārprotami paudis savu vēlmi piešķirt pašvaldībai tiesības lemt par azartspēļu ierobežošanu jebkurā brīdī, nevis tikai teritorijas plānojuma izstrādāšanas procesā.