5. Article

Amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto rīkojumu, - ministrs - atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētais rīkojums atbilst Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktam un 42. panta desmitajai daļai, kā arī likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmajai daļai. Iepazīstoties ar Saeimas 2021. gada 15. aprīļa sēdes stenogrammu, esot secināms, ka likumdevēja griba ir nepārprotama. Saeimas deputāti, pieņemot 2021. gada 15. aprīļa grozījumus, neesot balsojuši par pašvaldības tiesībām noteikt azartspēļu organizēšanas aizliegumu visā tās administratīvajā teritorijā. Arī no Azartspēļu likuma mērķa neizrietot likumdevēja griba azartspēļu pakalpojumu izskaust pilnībā. Gan likumā "Par pašvaldībām", gan Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, gan arī Azartspēļu likumā likumdevējs esot konsekventi nošķīris terminu "administratīvā teritorija" no termina "teritorija", kas nozīmes ziņā esot daudz plašāks un nekonkrētāks. Tādējādi nevarot nonākt pie secinājuma, ka Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkts un 42. panta desmitā daļa ietvertu pašvaldības tiesības azartspēļu organizēšanas aizliegumu attiecināt uz visu savu administratīvo teritoriju. Turklāt uzmanība esot jāpievērš arī tam, ka šīs normas ietvertas Azartspēļu likuma VI nodaļā "Azartspēļu organizēšanas ierobežojumi". No tā esot secināms, ka likumdevējs pilnvarojis pašvaldību noteikt ierobežojumus azartspēļu organizēšanai, bet ne pilnīgu azartspēļu aizliegumu. Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkts attiecībā uz azartspēļu aizlieguma izvērtēšanas nepieciešamību ne ar ko neatšķiroties no gadījumiem, kad pašvaldība, lemjot par atļaujas izsniegšanu saskaņā ar Azartspēļu likuma 42. panta trešo daļu, veic izvērtējumu administratīvajā aktā. Tāpat tas neatšķiroties no gadījumiem, kad tā konstatē kādu no šā likuma 41. panta otrās daļas 1.-10. punktā minētajiem ierobežojumiem, kuru samērīgums un pamatotība azartspēļu organizēšanas atļaujas atteikšanai jau ir izvērtēts, paredzot šos gadījumus likuma tekstā. Turklāt esot jāņem vērā: jo augstāks dokumenta juridiskais spēks, jo lielāka ir tā izstrādātāja atbildība par attiecīgā dokumenta iekļaušanos tiesību sistēmā, kā arī par tā tiesiskumu un samērīgumu. Tādējādi, regulējot jautājumu par azartspēļu organizēšanas aizliegšanu ar saistošajiem noteikumiem, šāda aizlieguma pamatotības izvērtējums esot vēl nozīmīgāks un atbildība par to vēl lielāka, nekā tā būtu tādā gadījumā, ja uz izvērtējuma pamata tiktu izdots administratīvais akts. Ministrs norāda, ka no Saistošo noteikumu Nr. 22/2021 paskaidrojuma raksta ir redzams, ka alternatīvas pilnīgam azartspēļu aizliegumam konkrētajā administratīvajā teritorijā vispār nav tikušas vērtētas. Tomēr plašs azartspēļu organizēšanas aizlieguma alternatīvu klāsts esot ietverts, piemēram, Finanšu ministrijas izstrādātajās Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 14. jūlija rīkojumu Nr. 509 "Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam" (turpmāk - Pamatnostādnes). Turklāt apstrīdētajā rīkojumā neesot pievērsta uzmanība tam, ka tikai pēc kaitīgo seku iestāšanās fakta Pieteikuma iesniedzējai būtu objektīvs pamats saistošo noteikumu izdošanai, bet gan esot secināts, ka iespējamās negatīvās sekas kā pamatojums azartspēļu organizēšanas aizliegumam visā pašvaldības administratīvajā teritorijā nav samērīgs. Pēc ministra ieskata, pat aprobežojoties tikai ar tiesību normu gramatisko interpretācijas metodi, nav iespējams nonākt pie secinājuma, ka likumdevēja griba ir bijusi vietas un teritorijas ietvert vienos saistošajos noteikumos, jo jēdziens "saistošie noteikumi" gan normatīvajos aktos, gan praksē vienmēr tiekot lietots daudzskaitļa formā, attiecinot to kā uz vienu, tā vairākiem ārējiem normatīvajiem aktiem. Vērtējot Azartspēļu likuma 42. panta desmito daļu sistēmiski ar citiem pašvaldību darbību reglamentējošiem ārējiem normatīvajiem aktiem, varot secināt, ka vietas un teritorijas, kurās pašvaldība vēlas aizliegt azartspēļu organizēšanu, ir nosakāmas dažādos normatīvajos aktos. Proti, konkrētas teritorijas pašvaldībai esot jānosaka, ievērojot speciālo regulējumu, kas ietverts Teritorijas attīstības plānošanas likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos. Pretējā gadījumā Saistošie noteikumi Nr. 22/2021 būtu ne tikai prettiesiski, bet arī nepiemērojami praksē. Risinot kolīziju, tiktu secināts, ka saistošo noteikumu punktus par azartspēļu ierobežošanu konkrētās teritorijās kā vispārējās tiesību normas būs iespējams piemērot tikai tiktāl, ciktāl tos neierobežo saistošo noteikumu par teritorijas plānošanu punkti kā speciālās tiesību normas. Savukārt vietu, kurās azartspēļu organizēšana nav atļauta, noteikšanai neesot tik lielas ietekmes kā šādu teritoriju noteikšanai, jo vietas esot lokālas, platības ziņā noteiktas un kompaktas pretstatā teritorijām, kuru platība var būt dažāda. Turklāt aizlieguma noteikšana konkrētās vietās potenciāli skarot šaurāku personu loku. Tādējādi vietas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, pašvaldība varot noteikt saistošajos noteikumos, kas izdoti, pamatojoties uz Azartspēļu likuma 42. panta desmito daļu un likuma "Par pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 13. punktu. Pieteikuma iesniedzēja, nosakot pilnīgu aizliegumu azartspēļu organizēšanai savā administratīvajā teritorijā, neesot ņēmusi vērā negatīvās sekas, ko radītu pilnīgs "zemes" azartspēļu aizliegums. Proti, tāpat kā citās nozarēs, arī azartspēļu nozarē, attīstoties digitālajām tehnoloģijām, palielinoties iespējas iesaistīties interaktīvajās azartspēlēs. Turklāt legālu "zemes" azartspēļu organizēšanas aizliegums varot novest pie plašākas nelegālo azartspēļu nozares izvēršanās. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem ministrs norāda, ka nepiekrīt pieaicināto personu viedokļiem par to, ka pašvaldībai neesot pienākuma teritorijas, kurās azartspēļu organizēšana ir aizliegta, noteikt teritorijas attīstības plānošanas dokumentos. Proti, lai, plānojot azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, vienlaikus maksimāli nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 105. pantā garantēto pamattiesību ievērošanu, teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, primāri esot nosakāmas tieši pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos. Tieši teritorijas attīstības plānošanas dokumenti un to sabiedriskā apspriešana esot veids, kādā var izsvērt dažādus jautājumus un pēc iespējas līdzsvarot dažādas intereses.