8. Article

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija - norāda, ka tiesu prakse jautājumā par Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkta un 42. panta desmitās daļas piemērošanu vēl nav izveidojusies. Apstrīdētajā rīkojumā neesot ņemts vērā šis apstāklis, kā arī regulējuma izmaiņas un likumdevēja griba paplašināt pašvaldības pilnvarojumu lemt par azartspēļu rīkošanu tās administratīvajā teritorijā. Tieslietu ministrija piekrīt apstrīdētajā rīkojumā secinātajam, ka pašvaldības noteiktajam ierobežojumam jābūt pamatotam un samērīgam. Tomēr neesot pamatota norāde, ka pašvaldības pienākums ir tāds pats kā izvērtējot jautājumu par azartspēļu rīkošanas atļaujas izdošanu vai atcelšanu individuālos gadījumos saskaņā ar Azartspēļu likuma 42. panta trešajā un sestajā daļā paredzētajām tiesībām. To atspoguļojot Azartspēļu likuma 42. panta desmitās daļas redakcija, kas neparedz nosacījumu "būtisks valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārums", kā arī Saeimas deputātu debates 2021. gada 15. aprīļa sēdē. Pašvaldībai, lemjot par azartspēļu ierobežošanu savā administratīvajā teritorijā saskaņā ar Azartspēļu likuma 42. panta desmito daļu, esot plaša rīcības brīvība. Tomēr, ņemot vērā Satversmes tiesas judikatūru, esot secināms tas, ka arī normatīvā akta kā zināmā mērā politiska lēmuma pamatā jābūt juridiskiem argumentiem. Tādējādi, pašvaldībai izdodot Azartspēļu likuma 42. panta desmitajā daļā paredzētos saistošos noteikumus, tiem vajagot būt atbilstošiem visām tiesiskuma prasībām, kas attiecināmas uz personas pamattiesību ierobežojumiem, tostarp ierobežojumam vajagot būt samērīgam un noteiktam, ievērojot tiesiskās paļāvības aizsardzības principu. Pašvaldībai esot tiesības ierobežojumus attiecībā uz teritorijām, kurās azartspēļu organizēšana ir aizliegta, ietvert teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, taču šāds obligāts pienākums neizrietot ne no Azartspēļu likuma regulējuma, ne no likumdevēja mērķa, ar kādu tas paplašinājis pilnvarojumu pašvaldībai lemt par azartspēļu ierobežošanu. Turklāt neesot pamatots atbildes rakstā norādītais arguments, ka saistošie noteikumi, kuros noteiktas vietas un teritorijas, kurās nav atļauta azartspēļu organizēšana, būs pretrunā ar saistošajiem noteikumiem par teritorijas plānojumu un līdz ar to tiks radīta tiesību normu kolīzija. Proti, pašvaldības saistošie noteikumi, kas ierobežo azartspēļu organizēšanu konkrētās vietās un teritorijās, pretrunu gadījumā būtu vērtējami kā speciālās tiesību normas attiecībā pret noteikumiem par teritorijas plānošanu. Tas vien, ka Saeima un Ministru kabinets noteikuši kārtību, kādā persona var saņemt atļauju konkrētas komercdarbības veikšanai, nenozīmējot, ka pašvaldība, pieņemot teritorijas plānojumu, nevarētu savā teritorijā vispār aizliegt noteiktas komercdarbības veikšanu. Ja reiz likumdevējs ir pilnvarojis pašvaldību ar saistošajiem noteikumiem paredzēt azartspēļu organizēšanas ierobežojumus, tad pašvaldībai vajadzētu būt tiesībām tādu svarīgu interešu dēļ kā, piemēram, sabiedrības tiesības uz ilgtspējīgu attīstību un sabiedrības intereses tikt aizsargātai no azartspēļu nelabvēlīgās ietekmes lemt par aizliegumu savā teritorijā organizēt azartspēles.