2. Article
Cilvēkresursu stratēģiskā attīstība 85 000
148 378
148 378
450 000
500 000
950 000
0
0
2.1. Pilnveidoti un praksē īstenoti cilvēkresursu stratēģiskās vadības procesi 0
0
0
0
0
0
0
0
2027
Pasākumu plānots īstenot esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros 2.2. Veicināta valsts pārvaldes nodarbināto attīstība un stiprināta to kapacitāte 85 000
148 378
148 378
450 000
500 000
950 000
0
0
- 1)) zema sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei salīdzinājumā ar citām ES un OECD dalībvalstīm. Pēc EK socioloģisko pētījumu centra Eurobarometer standartaptaujas datiem, vidējais uzticēšanās līmenis valsts tiešajai pārvaldei Latvijā 2022. gadā bija 34 %. Tikmēr vidējais uzticēšanās līmenis valsts pārvaldei ES dalībvalstīs 2022. gadā bija 50 %.6 Līdzīgs OECD Uzticēšanās pētījums (publicēts 2022. gada jūlijā) parāda, ka Latvijā valdībai uzticas 35,4 % iedzīvotāju;7
- 2)) Covid-19 pandēmija ir radījusi būtisku ietekmi uz valsts pārvaldi, kā arī izgaismojusi trūkumus, kas saistīti ar starpresoru darba koordināciju, pārāk formalizētām un sarežģītām procedūrām, kā arī nepietiekamo praksi datu un ekspertu zināšanu izmantošanā krīzes situācijās;8
- 3)) digitālā transformācija pēdējo 10–15 gadu laikā ir bijusi valsts pārvaldes modernizācijas pamatā. Ir nodrošināta praktiski visu analogo valsts pakalpojumu digitāla pieejamība, izveidoti jauni pakalpojumi, kuri spēj pastāvēt, pateicoties digitālo tehnoloģiju izmantošanai. Tomēr no līdz šim dominējošās esošo papīra un klātienes procesu vienkāršas pārcelšanas digitālajā vidē valsts pārvaldei būs jāiemācās pakāpties nākamajā digitālā brieduma līmenī, pārstrukturējot pārvaldes procesus un pakalpojumus, lai ne vien izslēgtu liekas darbības, bet arī radītu jaunus un inovatīvus valsts pakalpojumus sabiedrībai;9
- 4)) nepietiekamas investīcijas cilvēkresursu zināšanu un prasmju attīstībā, kā arī nepietiekama karjeras pārvaldība valsts pārvaldē veicina darbinieku aizplūšanu uz citiem sektoriem, kā arī nesekmē jaunu darbinieku piesaisti valsts pārvaldei. Tādējādi veidojas zaudējumi, kas saistīti ar valsts pārvaldes darba kvalitāti, kuru var nodrošināt tikai augsti kvalificēti un motivēti darbinieki;10
- 5)) valsts pārvaldes administratīvā sadrumstalotība un fragmentācija. Valsts pārvaldes iestādes strādā savrupi, reizēm pat konkurē savā starpā par resursiem un funkcijām. Latvijā valsts pārvaldē ir novērojama fragmentācija un vāja starpresoru sadarbības kultūra.11 Trūkst spēcīga valdības centra un atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem koordinētas iekšējās komunikācijas.
asbalance-sheetdeadlinejoint-stocktax-authorityvid