66. Article

Papildināt ar 12. pielikumu (7. pielikums). Ministru prezidents A. K. Kariņš Zemkopības ministrs D. Šmits 1. pielikums Ministru kabineta 2023. gada 9. maija noteikumiem Nr. 232 "5. pielikums Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 59 Iesniegums atbalsta saņemšanai ilgtermiņa kredītprocentu daļējai dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī ar zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju: 1) par klientu - vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru; 2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru; 3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem; 4) īpašumtiesību apliecinājumu; 5) informāciju par citu investīciju atbalstu, kas saņemts par attiecināmajām izmaksām; 6) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un to, ka nākamajā gadā būs nepieciešams atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai (provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa)." 2. pielikums Ministru kabineta 2023. gada 9. maija noteikumiem Nr. 232 "6. pielikums Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 59 Iesniegums atbalsta saņemšanai īstermiņa kredītprocentu dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī arī ar zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju: 1) par klientu - vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru; 2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru; 3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem; 4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu." 3. pielikums Ministru kabineta 2023. gada 9. maija noteikumiem Nr. 232 "6.1 pielikums Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 59 Iesniegums atbalsta saņemšanai digitālās platformas izmantošanas iespēju attīstībai un paplašināšanai visā pārtikas ķēdē Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju: 1) klienta vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru; 2) klienta kontaktinformāciju - tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru; 3) pasākuma mērķi, uzdevumus, aktualitāti un nozīmīgumu; 4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu." 4. pielikums Ministru kabineta 2023. gada 9. maija noteikumiem Nr. 232 "7. pielikums Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 59 Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes pētījumi Nr. p. k. Nosaukums Darba uzdevumi Finansējums (euro)* Izpildītājs Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments 1. Graudaugu šķirņu izturības izvērtējums pret slimībām Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības 1.1. novērtēt lapu slimību attīstību ziemāju (kviešu un rudzu) šķirnēm, audzējot integrēti un bioloģiski. Novērtēšana paredzēta stiebrošanas sākumā, vārpošanas sākumā un piengatavības laikā; 1.2. novērtēt lapu slimību attīstību vasarāju (kviešu, miežu un auzu) šķirnēm, audzējot integrēti un bioloģiski. Novērtēšana paredzēta cerošanas, vārpošanas un piengatavības laikā; 1.3. novērtēt vārpu slimību attīstību ziemāju un vasarāju graudaugu šķirnēm, audzējot integrēti un bioloģiski. Citu slimību uzskaite, ja tās tiek konstatētas; 1.4. izvērtēt ražas un tās kvalitātes rādītāju izmaiņas fungicīdu lietošanas rezultātā graudaugu šķirnēm, audzējot integrēti un bioloģiski 17 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 2. Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam 2.1. Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeļa (LASAM modeļa) uzturēšana - aktualizācija un uzlabojumu veikšana; 2.2. modelī aktualizēt visus lauksaimniecību raksturojošus rādītājus; 2.3. pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju novērtējumu bloku atbilstoši kārtējām metodoloģijas izmaiņām; 2.4. aktualizēt sociālekonomiskās ietekmes un investīciju nepieciešamības novērtējuma prognozes atbilstoši jaunākajiem datiem, informācijai un pieņēmumiem 2022. gadā; 2.5. aktualizēt kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas prognozēšanas bloku; 2.6. aktualizēt valsts atbalsta maksājumu un ar to saistīto regresiju vienādojumu sistēmu modelī; 2.7. pārrakstīt modeļa skriptu sakarā ar jaunākās RStudio versijas (2022.07+) iznākšanu; 2.8. pārskatīt R Shiny kodu sakarā ar R un Shiny jaunākās versijas izmantošanu; 2.9. paplašināt to rādītāju sarakstu, ko būtu iespējams eksportēt no modeļa tīmekļvietnes; 2.10. SEG emisiju aprēķinu rokasgrāmatas sagatavošana; 2.11. ES RefScen 2050 modeļa prognozēto lauksaimniecības un ZIZIMM sektora (aramzemes un zālāju) SEG emisiju datu analīze. Tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanai par RefScen 2050 datiem un sadarbība ar Eiropas Komisiju un tās zinātniskajām iestādēm saistībā ar šīm prognozēm; 2.12. tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par Klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, ņemot vērā Eiropas Zaļā kursa virzību uz klimatneitralitāti 2050. gadā 80 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 3. Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmā 3.1. iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) un punktveida avota nozīmi virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā: 3.1.1. monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī; 3.1.2. monitoringa izpilde, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu - gruntsūdeņu - sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotajās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas izpildes biežums - ne retāk kā reizi ceturksnī; 3.1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu izskalošanos (N un P savienojumi) no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (lopkopības saimniecību apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs) - ne retāk kā reizi mēnesī; 3.2. uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas platībā. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā praksē lietotajiem FyrisNP (Zviedrija), HYPE (Zviedrija) vai SWAT (ASV) ūdens kvalitātes modeļiem; 3.3. uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju - augu barības elementu (N un P savienojumu) - transformācijas procesus hidrogrāfiskajā sistēmā, lai novērtētu aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem; 3.4. veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā reizi mēnesī; 3.5. veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē; 3.6. uzturēt esošās un iespēju robežās pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām; 3.7. pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem 56 100 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 4. Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana 4.1. raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG emisijām (LBTU): 4.1.1. turpināt CO2, CH4 un N2O emisiju vērtēšanu lauksaimniecībā izmantotajās zemēs, izmantojot sarkano āboliņu kā pasējas augu; vismaz trīs kultūraugi ar pasējas auga izmantošanu un bez tā; 4.1.2. turpināt pasējas auga izmantošanas un izvēlēto kultūraugu ietekmes uz SEG emisijām raksturošanu izpētes teritorijā, kuru apsaimnieko LLU APP "Agroresursu un ekonomikas institūts" Stendes pētniecības centrs, tostarp novērtēt augsnes īpašību, augsnes mitruma, gaisa temperatūras, nokrišņu, mēslojuma izkliedēšanas un saimniekošanas veida ietekmi uz SEG emisijām; 4.1.3. sagatavot ziņojumu un zinātnisku publikāciju par pētījuma rezultātiem; 4.2. izvērtēt Eiropas Komisijas priekšlikumus oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvas ieviešanai (Silava): 4.2.1. sagaidāmo ES likumdošanas priekšlikumu izvērtēšana saistībā ar ZIZIMM sektora inventarizācijas un prognožu ziņojumiem, to darbību datiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem, ziņojot klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ietekmi; 4.2.2. izvērtēt klimata pārmaiņu mazināšanas darbības, kas īstenojamas kā oglekļsaistīgas lauksaimniecības pasākumi, un sagatavot to pamatojumu atbilstoši esošajam zināšanu līmenim; 4.3. iegūt empīriskus datus par augsnes heterotrofās elpošanas radītajām CO2 emisijām, SEG emisijām no augsnes un oglekļa ienesi ar augu atliekām palieņu augsnēs (Silava un AREI): 4.3.1. turpināt 2022. gadā uzsākto empīrisko datu ieguvi augsnes heterotrofās elpošanas, CH4 un N2O emisiju no augsnes un oglekļa ieneses ar augu atliekām raksturošanai trijos zālājos un uzsākt empīrisko datu ieguvi trijās sējplatībās, tai skaitā, balstoties uz literatūras datiem, novērtēt oglekļa ienesi ar kūtsmēsliem ganībās un no kūtsmēslu krātuvēm; 4.3.2. sagatavot zinātnisku publikāciju par pētījuma rezultātiem, tai skaitā CO2 emisiju un oglekļa ieneses faktorus organiskām vielām bagātās augsnēs; 4.4. iegūt empīriskus datus par iepriekš aprobēto audzēšanas tehnoloģiju ietekmi uz CO2, CH4 un N2O emisijām no augsnes, augu sekā lietojot trīs atšķirīgus augsnes apstrādes paņēmienus. Pētījumā nosakāmi augsnes heterotrofās elpošanas, CH4 un N2O emisiju no augsnes, augsnes temperatūras un augsnes virskārtas mitruma rādītāji (Silava un AREI) 70 261 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Lauksaimniecības departaments 5. Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā 5.1. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs (LLU): 5.1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisiju mērījumus lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs; 5.1.2. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisiju cēloņsakarības pētāmajās teritorijās; 5.2. meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmas pilnveidošana un funkcionalitātes paplašināšana Latvijas teritorijā (LLU un LVMI "Silava"): 5.2.1. izmantojot 2020.-2021. gadā izstrādāto metodiku meliorācijas grāvju automātiskai identificēšanai un tehniskā stāvokļa novērtēšanai, veikt grāvju klasifikāciju un tehniskā stāvokļa novērtējumu lauksaimniecības un mežu zemēs. Veikt grāvju klasifikāciju pēc to dziļuma un platuma; 5.2.2. veikt drenu kolektoru līnijveida objektu topoloģisko savienošanu, izmantojot meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmā esošos līnijveida objektus un 2021. un 2022. gadā aprobēto valsts nozīmes ūdensnoteku un grāvju tīkla līnijveida objektu topoloģiskās savienošanas metodiku; 51 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 6. Pākšaugu aktuālo kaitēkļu efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru identificēšana 6.1. Pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa noteikšanas un monitoringa metodes pētījums Zemgales un Latgales reģionos (kopā 7-8 lauka pupas sējumos); 6.2. dabiskajos zālājos sastopamo bišu sugu sastāva pētniecība dažādos Latvijas reģionos; 6.3. bišu sugu sabiedrību un daudzveidības sezonālais monitorings Latvijas ābeļdārzos; 6.4. informācijas tehnoloģiju izmantošana medusbišu saimju pētījumos; 6.5. medusbišu ziedputekšņu paraugu ievākšana un AAL atliekvielu noteikšana, ņemot vērā to botānisko sastāvu 80 998 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 7. Lēmuma atbalsta sistēmas izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai integrētajā augļkopībā 7.1. nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja, augļu koku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem tīmekļvietnē; 7.2. veikt ābeļu kraupja, augļu koku vēža, ābolu tinēja un ābolu zāģlapsenes attīstības un izplatības novērojumus saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti; 7.3. turpināt izstrādāt un pārbaudīt lauka izmēģinājumā dažādas augu aizsardzības stratēģijas atbilstoši lēmuma atbalsta sistēmas prognozēm, iekļaujot preparātus, kas atļauti bioloģiskajā audzēšanā 20 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 8. Latvijā in situ audzēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to savvaļas radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana, ievākšana un izpēte 8.1. izveidot Latvijas lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo ģenētisko resursu savvaļas radinieku sarakstu un atlasīt prioritārās sugas in situ saglabāšanai; 8.2. pabeigt izstrādāt ieteikumus Latvijas lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo ģenētisko resursu saglabāšanai in situ; 8.3. pabeigt sugu deskriptoru sarakstu saskaņošanu ar citiem GeNBIS datubāzes partneriem (NordGen, Igaunija un ziemeļvalstis), lai varētu izveidot vienotu deskriptora sarakstu GeNBIS datubāzē; 8.4. turpināt Latvijas ģenētisko resursu deskriptora datu apkopošanu un ievadīšanu GeNBIS datubāzē. Saīsinājumi: NordGen (Nordic Genetic Resource Center) GeNBIS (Nordic Baltic Genebanks Information System) 10 000 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Lauksaimniecības departaments 9. Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte 9.1. ievākt bioloģisko materiālu no Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes dzīvniekiem, lai uzsāktu slaucamo govju un buļļu genoma analīzi pēc kvantitatīvajām (piena produktivitātes, auglības, eksterjera pazīmēm) un kvalitatīvajām (iedzimtās ģenētiskās slimības, kazeīna, tauku satura un apmatojuma krāsas) pazīmēm; 9.2. apkopot iegūto informāciju datubāzē, analizēt iegūtos rezultātus un sagatavot ieteikumus vietējo apdraudēto šķirņu liellopu pāru atlasei, lai populācijās palielinātu ģenētisko daudzveidību, samazinātu inbrīdingu un iespēju robežās paaugstinātu produktivitāti; 9.3. sadarbībā ar Cūku ciltsdarba centra speciālistiem apzināt ražojošo (vēl dzīvo) vietējās apdraudētās Latvijas baltās šķirnes cūku izcelšanās informāciju un izstrādāt šķirnes atjaunošanas vadlīnijas; 9.4. bioloģiskā materiāla iegūšana un nodošana gēnu bankai no vietējo apdraudēto sugu un šķirņu jaunajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, sadarbojoties ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām, kā arī informācijas ievade Eiropas Dzīvnieku ģenētisko resursu gēnu banku tīklā EUGENA 28 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 10. Latvijas izcelsmes medus autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums 10.1. medus autentiskuma noteikšana, veicot medus sastāvā esošo savienojumu analīzi ar gāzu hromatogrāfijas (gaistošie savienojumi) un induktīvi saistītās plazmas masspektrometrijas (mikro un makroelementi) metodēm. Pētījuma rezultātā izveidotās datubāzes sastādīšana, izmantojot testēšanas algoritmu vismaz 20 ārzemju izcelsmes medus paraugu atšķiršanai no Latvijas medus paraugiem; 10.2. medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura, elektrovadītspējas, ūdens satura u. c.) noteikšana Latvijas izcelsmes paraugos; 10.3. pesticīdu atlieku izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodēm (AEŠH-MS/MS un GH-MS/MS katram paraugam) vismaz 30 paraugos. 15 paraugiem veikt glifosāta noteikšanu ar AEŠH-MS/MS metodi 30 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments 11. Augu aizsardzības jomā identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu 11.1. ievākt augu produktu, augsnes un ūdens paraugus un noteikt tajos esošo AAL atliekvielu sastāvu un daudzumu, analizēt iegūtos rezultātus saistībā ar smidzinājumiem paraugu ievākšanas vietās; 11.2. ievākt ziedputekšņu paraugus, noteikt tajos AAL atliekvielas un analizēt tās saistībā ar botānisko sastāvu 60 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 12. Kāpostu cekulkodes Plutella xylostella un citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu fenoloģijas pētījumi 12.1. kāpostu cekulkodes imago monitorings; 12.2. kāpostu cekulkodes olu uzskaite uz augiem; 12.3. kāpuru un to bojājumu novērtējums krustziežu dārzeņu stādījumos; 12.4. citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu monitorings 33 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 13. Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju nodrošināšanai 13.1. noskaidrot esošo augu barības elementu nodrošinājumu (NPK) vismaz 10 modeļsaimniecībās Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm), veicot augsnes analīzes un rēķinot NPK bilances vismaz četru gadu periodā (2021.-2024.), šajās saimniecībās pārbaudīt izstrādāto mēslošanas normatīvu efektivitāti (2022.-2025.); 13.2. analizēt iegūtos NPK uzskaites datus kontekstā ar augu maiņu, mēslojuma lietojumu, saimniekošanas sistēmu un dārzeņu ražību, kas tiks izmantota mēslošanas normatīvu izstrādei (2021.-2025.); 13.3. izvērtēt augsnes bioloģisko aktivitāti dažādās saimniecībās ar dažādu barības vielu nodrošinājuma pārvaldību, kā arī lauka izmēģinājumos ar dažādu augu maiņas un zaļmēslojuma starpkultūru izmantošanu (2021.-2025.); 13.4. noskaidrot augu barības elementu (NPK) iznesi ar ražu Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm) (2021.-2022.); 13.5. ierīkot lauka izmēģinājumus DI, kur tiks pārbaudīta dažādu zaļmēslojumu un starpkultūru augu ietekme uz NPK bilanci augsnē, dārzeņu ražību un ekonomisko efektivitāti (2021.-2024.); 13.6. izstrādāt optimālas mēslošanas normas plašāk audzētajiem dārzeņiem atbilstoši plānotajai ražai un augsnes nodrošinājumam ar fosforu un kāliju (2025.); 13.7. sagatavot zinātniskas un populāras publikācijas zināšanu pārnesei (2023.-2025.) 50 000 Dārzkopības institūts Lauksaimniecības departaments 14. Ilgtspējīga augu aizsardzības sistēma - pašreizējās situācijas analīze, izaicinājumi un nākotnes risinājumi 14.1. apkopot pieejamo informāciju par ierasto praksi AAL lietojumā dažādos reģionos, dažāda lieluma saimniecībās, dažādiem kultūraugiem, lai noskaidrotu bāzes līniju AAL lietojumā pa kultūraugu grupām, un izstrādāt rekomendācijas turpmākajam AAL lietojuma samazinājumam; 14.2. veikt efektivitātes izmēģinājumus kviešu sējumos, lai salīdzinātu dažādas AAL lietojuma smidzinājuma shēmas un dažādas devas regulatoriem, fungicīdiem, herbicīdiem; 14.3. sabiedrības un AAL lietotāju informēšana par optimālajiem smidzināšanas nosacījumiem kultūraugos, lietojot dažādu veidu smidzinājuma nonesi mazinošas sprauslas un labo lauksaimniecības praksi 98 343 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 15. ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes izvērtējums uz lauksaimniecības nozari 15.1. ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvs novērtējums Taksonomijas regulējuma (Regula Nr. 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemtie deleģētie akti) kontekstā; 15.2. finanšu tirgus iespējamās ietekmes kvalitatīvs novērtējums (Taksonomijas regulējuma kontekstā) uz lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm; 15.3. rekomendāciju izstrāde Latvijas lauksaimniecības nozarē Taksonomijas regulējuma kontekstā 26 000 Agroresursu un ekonomikas institūts Lauksaimniecības departaments 16. Augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu ietekme uz ūdeņu kvalitāti, augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem un kultūraugu ražu 16.1. uzturēt izmēģinājuma lauciņos noteiktu augu seku, kur visos izmēģinājuma lauciņos vienas sezonas ietvaros tiek sēts viens kultūraugs (2021./2022. g. - ziemas rapsis, 2022./2023. g. - ziemas kvieši, 2023. g. - starpkultūra, 2024. g. - pupas, 2025. g. - vasaras mieži, 2026. g. - daudzgadīgo zālaugu mistrs, 1. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu, 2027. g. - daudzgadīgo zālaugu mistrs, 2. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu); 16.2. izmantojot augsnes kaļķošanu, nodrošināt izmēģinājuma lauciņos dažādus augsnes reakcijas (pH) apstākļus, ietverot nekaļķotus, puses no nepieciešamās kaļķošanas devas (2,60 t/ha-1), nepieciešamās kaļķošanas devas (5,60 t/ha-1) un uzturošās kaļķošanas devas atkārtojumus lauciņos, kuros augsnes reakcija ir tuva optimālai (2,50 t/ha-1). 2021. gadā veikta izmēģinājuma lauciņu kaļķošana atbilstoši augsnes agroķīmisko rādītāju novērtēšanas rezultātiem. 16 izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras dažādas kaļķošanas devas četros atkārtojumos; 16.3. izmēģinājuma lauciņos lietot četras dažādas minerālā mēslojuma izkliedes devas, ietverot nemēslotus, pusi no ražas izneses nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 45:30:45 kg/ha-1), ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 90:60:90 kg/ha-1) un pārpalikumu nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 135:90:135 kg/ha-1). Minerālā mēslojuma izkliedes laiks un devas tiks pielāgotas attiecīgā kultūrauga prasībām. 16 izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras minerālā mēslojuma izkliedes devas četros atkārtojumos; 16.4. veikt hidroloģiskos mērījumus un ievākt ūdens paraugus izmēģinājuma lauciņos ierīkotajās drenu sistēmās, noteikt ūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas, t. sk. pH, kopējā slāpekļa, amonija-slāpekļa, nitrātu-slāpekļa, kopējā fosfora un ortofosfātu-fosfora koncentrācijas (mg l-1) un noplūdes (kg ha-1) atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām; 16.5. novērtēt augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas izmēģinājuma lauciņos atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, pH, organisko vielu saturs, NH4-N, NO3-N, P2O5, K2O, Ca, Mg); 16.6. noteikt izvēlēto kultūraugu ražas apjomu un kvalitatīvo sastāvu atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, sausna, kopproteīns, slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs); 16.7. apkopot pētījumā iegūtos rezultātus par dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas kvalitatīvajiem rādītājiem, novērtēt augsnes kaļķošanas kā ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos 13 200 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 17. Lauksaimniecības dzīvnieku radīto siltumnīcefektu gāzu (SEG) un amonjaka emisiju novērtēšana un uzskaite konvencionālās un bioloģiskās saimniekošanas apstākļos 17.1. atlasīt saimniecības datu ievākšanai saskaņā ar pētījuma metodiku: 17.1.1. slaucamo govju saimniecības; 17.1.2. gaļas liellopu saimniecības; 17.1.3. aitu saimniecības; 17.2. apmeklēt saimniecības, iepazīstināt tās ar pētījuma metodiku un ievākt sākotnējos datus un paraugus, veikt dzīvmasas mērījumus saskaņā ar pētījuma metodiku; 17.3. veikt ievākto paraugu testēšanu laboratorijā saskaņā ar pētījuma metodiku; 17.4. apkopot iegūtos datus un sniegt tos SEG un amonjaka emisiju aprēķinu veicējiem 45 000 Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Lauksaimniecības departaments 18. Dabisko un antropogēno faktoru ietekmes uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem no lauksaimniecības zemēm novērtējums 18.1. slāpekļa un fosfora savienojumu zuduma novērtējums eksperimentālo lauciņu, drenu lauku, mazo sateces baseinu, mazo un vidējo upju izpētes līmeņos atkarībā no meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, zemes lietojuma veidu īpatsvara, nozīmīgākajiem kultūraugiem, mēslojuma līdzekļu izkliedes, meliorācijas sistēmu klātbūtnes, mājdzīvnieku novietnēm. Slāpekļa un fosfora savienojumu koncentrāciju un noplūžu ilgtermiņa mainības tendences, izmantojot Mann-Kendall testu; 18.2. pasākumu ieviešanas ietekmes uz ūdeņu kvalitātes rādītājiem novērtējums, t. sk. slāpekli saturoša minerālā mēslojuma devu izmantošanas ietekme uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes līmenī, slāpekli, fosforu un kāliju saturoša minerālā mēslojuma devu izmantošanas un kaļķošanas ietekme uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes līmenī, organiskā mēslojuma izkliedes un mājdzīvnieku novietņu ietekme uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem; 18.3. HYPE modeļa pielietojums pasākumu ieviešanas ietekmes uz ūdeņu kvalitātes rādītājiem modelēšanai, ietverot dažāda platuma buferjoslu ieviešanas gar valsts nozīmes ūdensnotekām un grāvjiem ietekmes novērtēšanu uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu samazināšanu, samazinātu minerālo un organisko mēslošanas līdzekļu izkliedes devu izmantošanas ietekme uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu samazināšanu; 18.4. secinājumu sagatavošana par nozīmīgākajiem slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu ietekmējošajiem dabiskajiem un antropogēnajiem faktoriem. Ieteikumu izstrāde par pasākumiem, kuri ieviešami, lai samazinātu slāpekļa un fosfora savienojumu zudumus no lauksaimniecības zemēm un mājdzīvnieku novietnēm 55 000 ** Lauksaimniecības departaments 19. Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) aktualizēšana lauksaimniecības virzībai uz dekarbonizāciju 19.1. izstrādāt metodiku KLP 2023.-2027. gada ieguldījumu 4.1.2. "Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem" ietekmes novērtēšanai uz klimata pārmaiņu samazināšanu: 19.1.1. nepieciešamo indikatoru un noklusējuma (default) vērtību definēšana investīciju pasākumu ietekmes uz SEG un amonjaka emisiju samazināšanu novērtēšanai; 19.1.2. indikatoru ieguves vietu (LAD, VAAD datubāzes) identificēšana un sasaistes veidošana ar investīciju pasākumu ietekmes uz klimata pārmaiņu samazināšanu novērtēšanu; 19.2. informācijas un aprēķinu atjaunošana par SEG emisijas mazinošiem pasākumiem, kas iekļauti esošajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā: 19.2.1. esošo pasākumu pārskatīšana, aprēķinu aktualizēšana; 19.2.2. jaunu pasākumu izvērtēšana, to ietekmes novērtēšana uz SEG un amonjaka emisiju samazinājumu; 19.3. izveidot un aprakstīt aktualizētu un ar jauniem pasākumiem papildinātu Latvijas lauksaimniecības MACC 2030. gadam - aprēķini un MACC konstruēšana 24 452 ** Lauksaimniecības departaments 20. Alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas iespējas auzu un rudzu sējumos 20.1. laboratorijas un lauka pētījumi auzu un rudzu sējumos, pamatojoties uz noteikto sēņu daudzveidību, lai noskaidrotu efektīvākos kaitīgo organismu alternatīvos ierobežošanas līdzekļus un veiktu pasākumu ekonomisko izvērtēšanu; 20.2. balstoties uz izmēģinājumos iegūtajiem rezultātiem un literatūras izpēti, veikt alternatīvo ierobežošanas metožu ekonomisko un saimniecisko pamatojumu; 20.3. patogēno sēņu daudzveidības izpēte auzu un rudzu sējumos, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskajām audzēšanas sistēmām 75 000 ** Lauksaimniecības departaments 21. Herbicīda aizvietošanas iespējas cīņā ar nezālēm dažādās kultūraugu grupās 21.1. analizēt nezāļu ierobežošanas alternatīvās metodes, veicot vides ietekmes un sociāli ekonomiskos aprēķinus; 21.2. veikt CO2 izmešu mērījumus, izmantojot mehāniskās ierobežošanas metodes, lai noteiktu praktiski CO2 un NOx izmešus; 21.3. veikt ilggadīgo analīzi par nezāļu sēklu bankas izmaiņām, lietojot tikai mehānisko ierobežošanu un augu maiņu 80 000 ** Lauksaimniecības departaments 22. Increase - Intelektuālas pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu kolekcijas Eiropas lauksaimniecības pārtikas sistēmām (INCREASE - Intelligent Collections of Food Legumes Genetic Resources for European Agrofood Systems https://www.pulsesincrease.eu/) 22.1. pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu datu pārvaldības un koplietošanas uzlabošana, izmantojot optimizētas datubāzes un viegli pieejamus rīkus; 22.2. liela apjoma augstas kvalitātes genotipisko un fenotipisko datu iegūšana; 22.3. inteliģentu kolekciju izstrāde ģenētisko resursu daudzveidības izpētei un inovatīvu saglabāšanas pārvaldības pieeju izstrāde, veicot līdzdalības sabiedrības zinātnes eksperimentu; 22.4. jaunu zināšanu attīstīšana, piemēram, gēnu atklāšana vai genoma prognozēšana, kas ir viegli pieejamas, izmantojot tīmekļa meklēšanas un vizualizācijas rīku; 22.5. labākās prakses izstrāde, pārbaude un izplatīšana ģenētisko resursu dinamiskai pārvaldībai Eiropas un ārpus Eiropas institūcijās un iniciatīvās; 22.6. decentralizētu informācijas tehnoloģiju pieeju izstrāde datu apmaiņai 10 000 ** Lauksaimniecības departaments 23. Dioksīnu un polihlordifenilu piesārņojuma līmeņa noteikšana Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktos 23.1. veikt dioksīnu un polihlordifenilu daudzuma noteikšanu Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktos (svaigpienā, cūkgaļā, olās, Baltijas jūras zivīs un to produktos) (kopā vismaz 45 paraugi); 23.2. apkopot un izvērtēt iegūtos rezultātus, ņemot vērā Eiropas Komisijas plānotās izmaiņas dioksīnu un polihlordifenilu toksiskuma ekvivalences koeficientiem; 23.3. nosūtīt datus EFSA un sniegt priekšlikumus Latvijas nacionālajai pozīcijai par plānotajām izmaiņām ES normatīvajos aktos par dioksīniem un polihlordifeniliem 26 660 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments 24. Bioloģiskās sēklas pielietošanas nodrošināšanai un izmantošanas paaugstināšanai nepieciešamo pasākumu izstrāde 24.1. situācijas izpēte par ES valstīs pastāvošo laukaugu šķirņu izpētes datubāzu un līdzvērtīgu šķirņu sarakstu darbību un nozīmi, ierobežojot bioloģiskajā lauksaimniecībā atļauju izsniegšanu nebioloģiskas sēklas izmantošanai; 24.2. informācijas apkopošana par valstī veiktajiem laukaugu šķirņu izmēģinājumiem bioloģiskajā lauksaimniecībā, tīmeklī pieejamā informācija, sarunas ar uzņēmumiem, lauku dienu organizētājiem utt. Pētāmās sugas: ziemas un vasaras kvieši, auzas, zirņi; 24.3. bioloģisko lauksaimnieku nebioloģiskās sēklas atļauju pieprasījumos iekļauto laukaugu šķirņu un izvēles pamatojuma izvērtējums un priekšlikumu sagatavošana izsniegto atļauju samazināšanai; 24.4. informācijas izvērtēšana par bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotajām populārākajām šķirnēm valstīs ar līdzīgiem augšanas apstākļiem un atsevišķu laukaugu sugu šķirņu izvēle pētījumam Latvijā; 24.5. šķirņu salīdzinājuma pētījumu iekārtošana un veikšana izvēlēto laukaugu šķirnēm, nosakot vienu vai vairākus atbilstošākos izmēģinājumu reģionus (Vidzeme, Kurzeme, Latgale). Pētāmās sugas: ziemas un vasaras kvieši, auzas, zirņi; 24.6. izvērtēt iespējas un izveidot laukaugu šķirņu izmēģinājumu bioloģiskajā saimniekošanā datubāzes modeli; 24.7. izstrādāt ieteikumus kritēriju izvēlei, kas laukaugu šķirnes grupētu pēc līdzvērtīgām pazīmēm, ņemot vērā izmantošanu un/vai audzēšanas prasības, viedokļa saskaņošanai iesaistot ieinteresētās institūcijas, organizācijas un interesentus organizētos semināros 60 000 ** Veterinārais un pārtikas departaments 25. Latvijas iedzīvotāju pārtikas patēriņa datu iegūšana riska izvērtējumu veikšanai un kopējās diētas (Total diet study) pētījumu pieejas izmēģinājumpētījums (pilotēšana) 25.1. pārtikas patēriņa datu iegūšanas metodoloģijas atjaunošana, pārtikas pagatavošanas datu iegūšanas metodoloģijas sagatavošana, adaptēšana kopējās diētas pētījumu pieejai un pilotēšana; 25.2. pārtikas patēriņa un pārtikas pagatavošanas pētījuma datu iegūšana ar sezonālo reprezentāciju. Patēriņa datus paredzēts iegūt vecuma grupās no 3-75 gadiem; 25.3. kopējās diētas pētījuma paraugu iegūšana, sagatavošana, analīzes; 25.4. pētījuma datu analīze, gala ziņojuma un publikācijas sagatavošana, pārtikas piesārņotāju riska izvērtējums, balstoties uz kopējās diētas pētījuma paraugu analītiskajiem datiem, salīdzinājums ar regulārajā monitoringā iegūto datu rezultātiem, rekomendāciju izstrāde turpmākai kopējās diētas pieejas izmantošanai riska izvērtējumu veikšanā 46 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments 26. Metodikas un formulas izstrāde zaudējumu kompensācijas aprēķināšanai lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību gadījumā 26.1. zaudējumu kompensācijas pozīcijas valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām; 26.2. katras zaudējumu kompensācijas pozīcijas apmēra aprēķināšanas metodika un formula; 26.3. dzīvnieku tirgus vērtības aprēķināšanas formula un metodika, kas saskaņota ar lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku audzētāju nevalstiskajām organizācijām (NVO); 26.4. sabiedrības informēšana par zinātniskā projekta rezultātiem un to pielietojumu 50 000 ** Veterinārais un pārtikas departaments 27. Par veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību 27.1. valstī īstenotās zāļu cenu politikas ietekme uz veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību; 27.2. PVN atšķirīgo likmju finansiālās ietekmes salīdzinājums uz veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību; 27.3. analīze par iespējamu atšķirīgu PVN likmju ietekmi uz valsts budžetu (veterinārajām zālēm un veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem); 27.4. PVN likmes izmaiņu (veterinārajām zālēm un veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem) ietekme uz pārtikas cenām 25 000 ** Veterinārais un pārtikas departaments 28. Ģenētiski modificētu augu neapzinātas izplatīšanas vidē monitorings un Latvijā pieejamo vides monitoringa programmu izvērtējums saistībā ar ĢMO vispārīgo uzraudzību 28.1. izvēlēties metodes Latvijas vides monitoringam atbilstoši zinātniskās literatūras analīzei; 28.2. izvērtēt Latvijā esošo vides monitoringa programmu un datubāzu piemērotību ĢMO vispārīgās uzraudzības veikšanai saistībā ar vides riska novērtējumu un bāzes līniju noteikšanu; 28.3. veikt monitoringu un ievākt ruderālo krustziežu dzimtas augu, kukurūzas augu u. c. augu paraugus potenciāli ar ģenētiski modificētiem augiem piesārņotās teritorijās (ostu apkārtne, dzelzceļa kravu pārkraušanas vietas, rapša pārstrādes rūpnīcu apkārtne u. c.); 28.4. sadarbībā ar VAAD, kurš veic lauku apsekojumus vietās, kur 2021. gadā tika iznīcināti rapša sējumi ar sēklām, kas bija piesārņotas ar GT73, ievākt rapša augu paraugus; 28.5. noteikt ievāktajiem paraugiem ĢMO skrīninga gēnu klātbūtni apvienotajos paraugos un nepieciešamības gadījumā identificēt konstatētos ĢMO notikumus individuālajos paraugos; 28.6. ievākto paraugu molekulārajam raksturojumam nepieciešamības gadījumā izmantot sekvencēšanas metodes; 28.7. noteikt nejaušus ĢMO piemaisījumus sēklās un augu pavairojamajā materiālā mazumtirdzniecībā tirdzniecības vietās klātienē, kā arī online vietnēs Latvijā, izmantojot mērķtiecīgu paraugu atlases stratēģiju, pārbaudot sēklas, kas paredzētas mazdārziņiem un citiem nelieliem audzētājiem 65 000 Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments 29. Vadlīniju izstrāde par dzīvniekveselības apmeklējumu organizēšanu un pilotprojekta īstenošana izstrādāto vadlīniju efektivitātes novērtēšanai 29.1. sagatavot vienotas dzīvniekveselības apmeklējumu vadlīnijas praktizējošu veterinārārstu apmeklējumiem sauszemes dzīvnieku un akvakultūras turēšanas objektos; 29.2. apkopot un izvērtēt dažādus riska faktorus, kurus nepieciešams ņemt vērā, lai definētu optimālo dzīvniekveselības apmeklējumu skaitu dažādos dzīvnieku turēšanas objektos; 29.3. sagatavot sarakstu ar dzīvnieku turēšanas objektiem, kurus būtu nepieciešams iekļaut to objektu sarakstā, kuros atkarībā no radītajiem riska faktoriem ir obligāti jānodrošina dzīvniekveselības apmeklējumi; 29.4. izstrādāt dzīvniekveselības apmeklējumu veidlapu; 29.5. ieviest pilotprojektu, lai izvērtētu sagatavoto vadlīniju efektivitāti 8 000 ** Veterinārais un pārtikas departaments 30. Lauksaimniecības statistikas modernizācija 30.1. cenu un indeksu statistikas sagatavošanas modernizācija - izstrādāt metodes un modernizēt datu vākšanu, apstrādi un analīzi; 30.2. lauksaimniecības ekonomisko pārskatu avotu un aprēķināšanas metožu kvalitātes novērtējums, datu kvalitātes modernizēšana un uzlabošana, projekta ietekmes novērtējums 9 820 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments 31. Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā izraisītās ietekmes uz lauksaimniecības un pārtikas nozari novērtējums un metodikas izstrāde tirgus krīžu ietekmes uz lauksaimniecības un pārtikas nozaru ražošanas izmaksām un ieņēmumiem novērtēšanai 31.1. novērtēt Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā radīto ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm no resursu pieejamības, ražošanas izmaksu, tirgus konjunktūras u. c. aspektiem; 31.2. izstrādāt metodiku tirgus krīžu ietekmes operatīvam novērtējumam par lauksaimniecības un pārtikas ražošanas izmaksu un ieņēmumu izmaiņām 95 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments 32. Lauku saimniecību un komerciālo saimniecību struktūras analīze 32.1. saimniecību ieņēmumu un izmaksu struktūras analīze; 32.2. saimniecību ienākumu veidošanās komponentes un ietekmes faktori, tostarp atbalsta pasākumu un tirgus ieņēmumu nozīme kopējo ieņēmumu veidošanā; 32.3. saimniecību finanšu rādītāju, tostarp rentabilitātes, analīze. Saimniecību ieguldījumu un pieejamo finansēšanas resursu analīze; 32.4. lauksaimniecības nozaru starppatēriņa sadalīšanas metodoloģijas pilnveidošana un starppatēriņa vērtības aprēķins pa lauksaimniecības nozarēm - graudaugi, rapši, lopbarības kultūras, dārzeņi, kartupeļi, pākšaugi, augļi un ogas, citi augu produkti, piens, liellopi, cūkas, mājputni, olas, citi dzīvnieku produkti 60 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments 33. Pārtikas lielveikalu darba laika diversifikācijas ieviešanas ietekme uz pārtikas piegādes ķēdi Novērtēt pārtikas lielveikalu darba laika ierobežojumu ietekmi uz: 33.1. mazumtirdzniecības nozari, īpašu uzmanību pievēršot mazumtirgotāju tirgus daļu potenciālajām izmaiņām; 33.2. maziem un vidējiem lauksaimniecības un pārtikas ražotājiem, tai skaitā to produkcijas realizācijas iespējām mazumtirdzniecības sistēmā noteiktos laika periodos, kā arī izvērtējot, vai šādas izmaiņas veicinātu īso pārtikas piegādes ķēžu attīstību; 33.3. patērētāju iepirkšanās paradumiem un to ietekmi uz priekšrocību radīšanu mazajiem un vidējiem lauksaimniecības un pārtikas ražotājiem produkcijas realizācijā 30 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments 34. Zemes funkcionālās izmantošanas modeļa pilnveide 34.1. izveidot zemes funkcionālās izmantošanas telpisko modeli ar vienotu struktūru dažādiem sektoriem, par bāzi izmantojot LandUp modeli; 34.2. aktualizēt aprēķinos izmantojamus vienādojumus; 34.3. paātrināt modeļa darbību dinamisko aprēķinu veikšanai nākotnē; 34.4. iekļaut zemes funkcionālās izmantošanas modelī ar zemi saistīto enerģijas ražošanu (vēja enerģijas ražošanu, iespēju robežās - saules enerģijas ražošanu); 34.5. iekļaut zemes funkcionālās izmantošanas modelī ieguves rūpniecības nozares nozīmīgākus sektorus 80 000 ** Meža departaments 35. Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem 35.1. sagatavot informāciju un nodot lēmumu pieņēmējiem Latvijā un ieinteresētajām pusēm; 35.2. starptautiskā sadarbībā ar meža nozares pārstāvjiem un pētnieciskajiem institūtiem nosūtīt informāciju Eiropas Komisijai (DG CLIMA vai DG ENVI, vai DG AGRI); 35.3. ierīkot parauglaukumus; 35.4. analizēt attālās izpētes datus 50 000 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Meža departaments 36. Latvijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā sociāli ekonomiskais vērtējums 36.1. integrēt augsnes oglekļa aprites vienādojumus klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu meža apsaimniekošanā ietekmes uz SEG emisijām un CO2 piesaisti prognožu aprēķinos un izstrādāt darbību datus oglekļa ieneses ar augu atliekām raksturošanai, izmantojot literatūrā pieejamos datus un kaimiņvalstīs izmantotos augsnes oglekļa aprites pieņēmumus; 36.2. novērtēt dabas atjaunošanas regulas iespējamās ietekmes uz ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību SEG emisiju mazināšanai un CO2 piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā efektivitāti un sagatavot priekšlikumus kompensējošu pasākumu īstenošanai; 36.3. sagatavot ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību SEG emisiju mazināšanai un CO2 piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā un dabas atjaunošanas regulas iespējamo ietekmi kompensējošo pasākumu sociāli ekonomisko vērtējumu, tai skaitā ietekmi uz nodarbinātību, tehniskā nodrošinājuma un izmaksu analīzi; 36.4. raksturot aizstāšanas efektu ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamām darbībām SEG emisiju mazināšanai un CO2 piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā; 36.5. attīstīt modelēšanas instrumentu un programmnodrošinājumu darbību (scenāriju) ietekmes novērtēšanai un prognozēšanai, tai skaitā mežaudžu līmenī: 36.5.1. attīstīt uz attālās izpētes (LIDAr) datiem un meža resursu monitoringa parauglaukumu informāciju balstītu mikroaudžu interpretācijas un modelēšanas sistēmu; 36.5.2. veikt zinātniskās kompetences atbalstam nepieciešamos aprēķinus; 36.6. aktualizēt informatīvā ziņojuma projektam par ZIZIMM sektora virzību uz klimatneitralitāti pamatinformāciju (SEG emisiju un CO2 piesaistes faktisko situāciju un iespējamos scenārijus) 115 000 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" Meža departaments 37. ZIZIMM mērķu sasniegšanai nepieciešamo lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde, optimālā pasākumu kopuma noteikšana un nepieciešamā finansējuma prognoze 37.1. sagatavot informāciju par pasākumiem zemes apsaimniekošanai Latvijā klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai; 37.2. sagatavot pasākumu izvērtējumu, ietverot pasākuma darbības aprakstu, izmaksas, ietekmi uz nodarbinātību, ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un SEG ieguvumu; 37.3. noteikt pasākumu limitus un iespējamos riskus; 37.4. veikt pasākumu salīdzinājumu 100 000 ** Meža departaments 38. Ilgtspējīgas pārtikas ražošanas sistēmas un to radītās iespējas konkurētspējīgas pārtikas ražošanai Latvijas uzņēmumos 38.1. raksturot aktuālās pasaules pārtikas tirgus tendences ilgtspējīgas pārtikas ražošanas jomā; 38.2. analizēt pircēju pārtikas produktu izvēles kritērijus, t. sk. ilgtspējas kritēriju nozīmīgumu produktu izvēlē; 38.3. izpētīt prognozes ilgtspējīgas pārtikas tirgus attīstībai; 38.4. izvērtēt pārtikas, tostarp ilgtspējīgas pārtikas, ražošanas iespējas Latvijas pārtikas nozares uzņēmumos 50 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments 39. Mazumtirgotāju līdzdalības analīze piena produktu ilgtspējīga patēriņa un ražošanas attīstībā 39.1. veikt tirdzniecības plauktu auditu vadošajos tirdzniecības tīklos ar lielāko apgrozījumu un plašāko produktu sortimentu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā; 39.2. veikt segmentāciju pēc ražotāja un zīmola, noteikt galvenos spēlētājus (ražotāji, zīmoli) pēc izvietošanas plauktā, to procentuālo plaukta sadalījumu, Latvijas ražotāju īpatsvaru un produkcijas cenu segmentāciju; 39.3. analizēt un novērtēt Latvijas piena produktu ražotāju pozīcijas Baltijas valstu mazumtirdzniecības ķēdēs 24 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments 40. Latvijā audzētu saulespuķu attīstības perspektīvas 40.1. izpētīt saulespuķu eļļas tirgus attīstības tendences; 40.2. organizēt Eiropā, Ukrainā un citur pasaulē radītu agrīno hibrīdo saulespuķu šķirņu demonstrējumu vismaz par 12 šķirnēm, kuras piemērotas uzlabotas kvalitātes saulespuķu eļļas ieguvei; 40.3. novērtēt šo šķirņu ražību un sēklu kvalitāti, kā arī to uzņēmību vai izturību pret slimībām, šķirņu piemērotību integrētajā un bioloģiskajā audzēšanas sistēmā, izmantojot dažādas audzēšanas tehnoloģijas; 40.4. izstrādāt ieteikumus saulespuķu audzēšanas tehnoloģijai, kā arī sniegt tehnoloģijas agroekonomisko izvērtējumu; 40.5. veikt analītisku izvērtējumu laboratorijās, nosakot eļļas daudzumu un kvalitāti, tai skaitā vērtīgo taukskābju īpatsvaru; 40.6. īstenot publicitātes un informatīvos pasākumus par pētījuma rezultātiem 50 000 ** Lauksaimniecības departaments " 5. pielikums Ministru kabineta 2023. gada 9. maija noteikumiem Nr. 232 "9. pielikums Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 59 Iesniegums atbalsta saņemšanai lauksaimniecībā izmantojamam zinātnes pētījumam _________. gadā Lauku atbalsta dienestam Zinātniskā institūcija (nosaukums, reģistrācijas numurs) Adrese Tālruņa numurs, e-pasta adrese Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numurs Projekta nosaukums Pētījuma vadītājs Zinātniskais grāds Pētījuma izpildē iesaistītās zinātniskās institūcijas nosaukums un adrese